Rūpēs par cilvēktiesībām ap Baltijas jūru
Dipl.iur. Anna Parfjonova, Baltijas jūras valstu padomes komisāra demokrātiskai attīstībai sekretariāta interne, — “Latvijas Vēstnesim”
 Foto: no personiskā arhīva |
Ievads
Baltijas jūras valstu padomes (turpmāk tekstā — BJVP) komisāra postenis ir viens no cilvēktiesību aizsardzības mehānismiem, kas izveidoti Baltijas jūras reģiona valstīm. Šī institūcija pirmām kārtām tiek asociēta ar tādu personu tiesību aizsardzību, kuras pieskaitāmas pie minoritātēm. Taču BJVP komisāra jaunais mandāts, kas tam tika piešķirts BJVP Ministru sesijā Bergenā (Norvēģijā) 2000.gada 21. un 22.jūnijā, ietver sevī būtiskas izmaiņas, tā ka komisāra pašreizējais galvenais uzdevums ir veicināt un stiprināt demokrātiju visiem BJVP dalībvalstu iedzīvotājiem.
Šajā rakstā ir mēģināts raksturot BJVP komisāru kā sevišķu institūciju cilvēktiesību aizsardzībai minētajā reģionā. Tādējādi šī raksta mērķis pirmām kārtām ir analizēt BJVP komisāra uzdevumus, mērķus un pilnvaras un otrām kārtām noskaidrot, ar ko šī institūcija atšķiras no citām cilvēktiesību aizsardzības organizācijām, kuras ir pilnvarotas darboties Baltijas jūras reģionā.
Publikācijā ietverts izsmeļošs BJVP komisāra institūcijas raksturojums, pēc tam sniegta tās darbības un iespēju analīze salīdzinājumā ar citām cilvēktiesību iestādēm Baltijas jūras reģionā.
Baltijas jūras valstu padome un Baltijas jūras valstu padomes komisārs
Baltijas jūras valstu padome tika izveidota 1992.gada 5.—6.martā ārlietu ministru konferencē Kopenhāgenā (Dānijā). BJVP galvenais mērķis, kā tas formulēts dibināšanas dokumentā — Kopenhāgenas deklarācijā1, ir stiprināt pašreizējo sadarbību starp Baltijas jūras valstīm un kalpot kā vispārējam reģionālajam forumam sadarbības un koordinācijas intensificēšanai, galveno uzmanību pievēršot tādiem svarīgiem jautājumiem kā demokrātiskās institūcijas, ekonomiskā un tehnoloģiskā palīdzība, vides aizsardzība, infrastruktūras un tirdzniecības attīstība, kā arī citi pamatjautājumi, kuriem ir liela nozīme politiskās un ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanā un Baltijas jūras reģionālās identitātes uzturēšanā. BJVP sastāvā ir 11 dalībvalstis (Dānija, Igaunija, Somija, Vācija, Islande, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Polija, Krievija, Zviedrija) un Eiropas Komisija. Padomes sēdes notiek katru gadu ārlietu ministru līmenī; laikā starp ministru apspriedēm galvenā darba institūcija ir Vecāko amatpersonu komiteja, kuras sēdes notiek regulāri — reizi vienā vai divos mēnešos.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes