Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

DOMNĪCA BRĪVAIS MIKROFONS

7. Februāris 2018 11:21

par tiesnešu darba laiku

Darba likumā ir noteikts, ka darba laiks ir laikposms no darba sākuma līdz beigām, kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, izņemot pārtraukumus darbā.

Valsts pārvaldē rūpējas, lai būtu iespēja izmantot elastīgu darba laiku - sk. vadlīnijas . 

Arī Labklājības ministrija strādā, lai popularizētu darba un ģimenes dzīves saskaņošanu http://www.lm.gov.lv/text/3380 . 

Vai ir nosodāms, ka tiesneši cenšas elastīgi un radoši organizēt savu darba laiku?

https://irir.lv/2018/02/02/video-tiesnesis-buls-darba-laika-apgust-medika-arodu-un-uzbruk-ir-zurnalistei 

Ja nebūtu tiesnesis Buls tik rupji uzvedies irir.lv , ja nebūtu tiesnesis Buls sasmērējies ar maksātnespējas auru, ja būtu par macībām  vienojies ar tiesas vadību, tad šeit nevien neko neteiktu.

Tiesnesim ierosinu palasīt :

https://www.tiesas.lv/tiesnesu-etikas-komisijas-sedes

14.10.2016 Skaidrojums Par tiesnešu darba laiku un tiesas priekšsēdētāja kompetenci darba laika ievērošanas uzraudzībā

 

Tiesnešu ētikas komisija

SKAIDROJUMS

 

Kuldīgā                                                                                                       2016.gada 14.oktobrī

 

            Tiesnešu ētikas komisija ir saņēmusi tiesneses iesniegumu par tiesas priekšsēdētāja vietnieces, kura pildījusi tiesas priekšsēdētāja pienākumus, rīcību, lūdzot vai pieprasot tiesas darbiniekiem rakstveidā apstiprināt vai fiksēt faktu par konstatēto tiesneses prombūtni, par kuru tiesnese nav informējusi vai kuru nav saskaņojusi.

Ievērojot to, ka minētā situācija ir cieši saistīta ar jautājumu par tiesnešu darba laiku, kā arī tiesas priekšsēdētāja vai viņa pienākumu izpildītāja kompetenci attiecībā uz darba laika ievērošanas uzraudzību, Tiesnešu ētikas komisija sniedz skaidrojumu par minētajiem jautājumiem.

[1] Tiesnesis ir valsts amatpersona, un, pildot tiesneša amata pienākumus, tiesnesis pilda valsts dienestu (sal. sk. Satversmes tiesas 2013.gada 10.maija sprieduma lietā Nr.2012-16-01 31.1. un 31.2.apakšpunktu un tur minēto atsauci uz tiesību doktrīnu). Lai arī likums “Par tiesu varu” tiešā veidā nenoteic tiesneša darba laiku, tomēr, atrodoties valsts dienestā, tiesnesis nenoliedzami ir saistīts ar noteikumiem par darba laiku tiesas iestādē. Par to, piemēram, liecina gan tiesneša veicamo pienākumu raksturs, kuru izpilde ārpus darba laika un darba vietas pamatā nebūtu iespējama (piemēram, lietu izskatīšana tiesas sēdēs), gan tas, ka tiesneša pienākumu izpilde nereti ir atkarīga no sadarbības ar tiesas darbiniekiem, kolēģiem un tiesas priekšsēdētāju vai vietnieku, kas tādējādi prasa savstarpēji vienotu uzskatu par saskaņotu darba laiku. Tāpat darba laiks ir svarīgs ne tikai, lai noteiktu laika nogriezni, kurā tiesnesim ir jāpilda savi pienākumi un jābūt pieejamam, bet arī, lai nošķirtu darba laiku no atpūtas laika.

Tiesnešu ētikas komisija jau iepriekš, skaidrojot jautājumu par lekciju lasīšanu tiesas iestādes darba laikā, ir norādījusi, ka tiesneša darbs savā būtībā ir radošs un domāšanas procesu bieži vien nevar ielikt laika rāmjos, līdz ar to prasība ievērot darba laiku attiecībā uz tiesnesi ir formāla (sk. 2014.gada 14.februāra skaidrojumu). Tāpat ir jāatzīmē, ka domāšanas process nav saistāms tikai ar vienu konkrētu vietu, proti, tiesas iestādes telpām. Tādēļ tiesnesis savu darbības mērķi – taisnīgu tiesas nolēmumu – var sasniegt atrodoties arī ārpus tiesas telpām un tiesas iestādes noteiktā darba laika. Turklāt taisnīga tiesas nolēmuma pamatā ir tiesneša zināšanas, kas cita starpā iegūstamas arī gatavojoties lekcijām un tās lasot.

Līdz ar to tiesas iestādē noteiktais darba laiks uz tiesnesi būtu attiecināms nevis formāli (burtiski), bet elastīgi, ņemot vērā konkrētos apstākļus.

[2] Atbilstoši likuma “Par tiesu varu” 33.panta pirmajai daļai tiesas priekšsēdētājs vada tiesas iestādes darbu. Panta trešās daļas 3., 4. un 4.1punkts noteic, ka tiesas priekšsēdētājs nosaka tiesnešu pienākumus, kas saistīti ar tiesas iestādes efektīvu funkcionēšanu, atbild par lietu un citu pienākumu sadali starp tiesnešiem un organizē tiesas darbu. Savukārt panta ceturtās daļas 2. un 3.punkts paredz, ka tiesas priekšsēdētājs var pieprasīt tiesnesim paskaidrojumu par tiesneša darba organizācijas un citiem jautājumiem šajā pantā noteiktās kompetences ietvaros, kā arī dot tiesnesim rīkojumus, kas saistīti ar tiesneša darba organizāciju amata pienākumu izpildei.

Neskatoties uz to, ka uz tiesneša darba laiku ir pieļaujams lūkoties elastīgi, tomēr no iepriekš minētajām tiesas priekšsēdētāja tiesībām un pienākumiem izriet, ka viņam ir jābūt informētam par to, vai tiesnesis atrodas vai atradīsies darba vietā darba laikā, jo pretējā gadījumā tiesas priekšsēdētājam nebūtu iespējams plānot un organizēt tiesas darbu.

Tas savukārt nozīmē, ka tiesnesim ir jāsaskaņo sava prombūtne ar tiesas priekšsēdētāju, kā arī jāinformē par prombūtnes iemesliem, lai būtu iespējams izvērtēt, vai šādai prombūtnei ir objektīvs un attaisnojams pamats.

Šāds pienākums izriet ne tikai no tiesību normām.

 

[3] Latvijas tiesnešu ētikas kodeksa 3.kanons paredz, ka tiesnesis pilda tiesu varas uzliktos pienākumus objektīvi un taisnīgi: tiesnešu tiešo pienākumu pildīšana ir primāra salīdzinājumā ar pārējām tiesneša veiktajām darbībām.

Tiesnesim, brīvi rīkojoties ar savu darba laiku, tomēr ir jārēķinās, ka tiesnesim ir arī tādi pienākumi, kurus nav iespējams pildīt ārpus tiesas iestādes telpām un ārpus tiesas iestādes noteiktā darba laika. Tādējādi, ievērojot Latvijas tiesnešu ētikas kodeksa 3.kanonu, tiesnesim, plānojot citas darbības (piemēram, vizīti pie ārsta, lekciju lasīšanu) vai arī plānojot savu darba režīmu (piemēram, tiesnesis dod priekšroku strādāt līdz vēlam vakaram, nevis no rīta parastajā tiesas iestādes darba laikā), ir jāizvērtē prioritātes un jārīkojas tā, lai šīs darbības netraucētu tiešo darba pienākumu izpildei.

Tāpat tiesnesim, plānojot citas darbības vai savu darba režīmu, ir jārēķinās ar to, ka viņam dažādu ar tiešo pienākumu pildīšanu saistītu jautājumu risināšanai ir jābūt pieejamam gan tiesas darbiniekiem (piemēram, tiesneša palīgam un tiesas sēžu sekretāram), gan kolēģiem (primāri jau kolēģiem, kuri ar tiesnesi strādā vienā tiesas sastāvā), gan arī tiesas priekšsēdētājam. Tiesneša atrašanās ārpus tiesas telpām tiesas iestādes darba laikā nedrīkst traucēt vai kavēt to tiesas darbinieku, kolēģu un tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildei, kas ir atkarīgi arī no konkrētā tiesneša. Pretējā gadījumā tas būtu Latvijas tiesnešu ētikas kodeksa 3.kanona pārkāpums.

Tātad, nenoliedzot tiesneša tiesības elastīgi plānot savu darba laiku, no iepriekš minētā tomēr izriet nepieciešamība rēķināties gan ar saviem darba pienākumiem, gan arī ar tiesas darbinieku, kolēģu un tiesas priekšsēdētāja veicamajiem pienākumiem. Rēķināšanās ar citiem pamatā ir tādas morāles vērtības kā cieņa pret citiem un koleģialitātes princips. Minētās vērtības prasa, lai tiesnesis saskaņotu savas darbības vai darba režīmu ar visām personām, kuru pienākumu izpildē konkrētais tiesnesis ir iesaistīts, vai vismaz informētu par savu prombūtni, ja prombūtnes iemesls ir neparedzēts un neplānots, bet tajā pašā laikā – neatliekams.

Lai neradītu šaubas par tiesneša godprātību (Tiesnešu uzvedības Bangaloras principu 3.vērtība), tiesnesim arī būtu jāinformē par prombūtnes iemeslu, lai neradītu iespaidu, ka tiesnesis rīkojas, ne ar ko nerēķinoties, bez jebkāda objektīva pamata neatrodoties darba vietā tiesas iestādes noteiktajā darba laikā. Tas it īpaši būtu jāņem vērā, ja šāda prombūtne citiem prasītu piekāpšanos, proti, tiesas darbinieki, kolēģi vai tiesas priekšsēdētājs ir spiests pārkārtot savus plānus tiesneša prombūtnes dēļ. Šādā situācijā tiesnesim būtu jādod iespēja citiem izvērtēt, vai tas ir tā vērts.

 

[4] Iepriekš minēto tiesību normu, principu un vērtību pārkāpums, kā arī, iespējams, citi apstākļi (piemēram, vājas un neizkoptas savstarpējās komunicēšanas spējas, tiesneša nespēja apzināties savu darbību nopietnību u.c.) var novest pie tā, ka tiesas priekšsēdētājs vai viņa pienākumu izpildītājs ir spiests fiksēt tiesneša prombūtnes faktu, kas šādos apstākļos, Tiesnešu ētikas komisijas ieskatā, ir attaisnojami. Ja tiesneša prombūtnes faktu nav iespējams konstatēt un fiksēt nekā citādāk, kā vien ar tiesas darbinieku līdzdalību, tad arī tas ir pieļaujams. Tajā pašā laikā jāatgādina Tiesnešu ētikas komisijas 2014.gada 19.decembra lēmumā norādītais, ka, rūpējoties par tiesneša autoritātes saglabāšanu pārējo kolēģu – tiesas darbinieku – acīs, pēc iespējas būtu jāizvairās no viņu iesaistīšanas tiesneša rīcības izvērtēšanā. Tas nozīmē, ka ir rūpīgi jāapsver, vai tiesas darbinieku iesaistīšana faktu par tiesnesi konstatēšanā un fiksēšanā patiešām ir nepieciešama un samērīga.

 

[5] Ievērojot iepriekš minēto, Tiesnešu ētikas komisija atzīst, ka tiesnesim ir saistošs tiesas iestādē noteiktais darba laiks, tomēr tiesnesis savu darba laiku var plānot elastīgi, tajā pašā laikā rēķinoties ar saviem darba pienākumiem, kā arī ar tiesas darbiniekiem, kolēģiem un tiesas priekšsēdētāju, kuru pienākumu izpildē tiesnesis ir iesaistīts.

Tāpat Tiesnešu ētikas komisija izskaidro, ka tiesas priekšsēdētājam vai viņa pienākumu izpildītājam gan likumā noteiktie amata pienākumi, gan arī ētikas normas atļauj prasīt no tiesneša, lai tas saskaņo ar viņu savu atrašanos ārpus darba telpām tiesas iestādes darba laikā, kā arī noteiktos faktiskajos apstākļos ir tiesības fiksēt tiesneša prombūtnes faktu, tostarp lūdzot šo faktu apstiprināt tiesas darbiniekiem.

 

Komisijas priekšsēdētāja                                                                Anita Kovaļevska

Komisijas locekļi                                                                             Dzintra Amerika

                                                                                            Normunds Salenieks

                                                                                            Madara Ābele

                                                                                            Agnese Skulme

                                                                                            Alla Šilova

                                                                                            Baiba Lielpētere

                                                                                            Guntars Ploriņš

                                                                                                        Dace Skrauple

 

4
0
komentāri
0 KOMENTĀRI
 
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jaunākie ieraksti
Raimonds
Mikrofons
ŠOKĒJOŠI - BANKAS MUMS IR PARĀDĀ MILJARDIEM EIRO !
1 komentāri
Normunds Šlitke
Mikrofons
Pilnvarojuma pēctecība uzvārda maiņas gadījumā - vai Augstākās tiesas 17.08.2018 lēmumu lietā Nr SKC 1400/2018 var uzskatīt par likumīgu?
16 komentāri
Normunds Šlitke
Mikrofons
Īsumā par svarīgo: žurnālista loma informācijas pieejamības nodrošināšanā
1 komentāri
AS Pilsētas zemes dienests
Mikrofons
Par atsevišķajām domām PVN piemērošanā zemes nomai
8 komentāri
cilveks
Mikrofons
par tiesību godprātīgu piemērošanu
AUTORU KATALOGS