Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10.1 panta pirmā daļa nosaka, ka Civillietu un tiesa var izskatīt rakstveida procesā, ja iespējams nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu un tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Diemžēl likumdevējs nav precizējis kārtību, kā tieši lietas izskatīšana pēc būtības rakstveida procesā notiek, tostarp, vai tiesnešiem vispār ir jāsanāk uz lietas izskatīšanu vienā telpā, kas valstī noteiktā ārkārtas stāvokļa Covid-19 pandēmijas dēļ laikā bieži vien bija pat neiespējami vai, mazākais, nevēlami. Nav arī precizēts, vai ir pieļaujams šādas lietas izskatīt vispār bez tiesas apspriedes organizēšanas, tā vietā tiesnešiem elektroniski apmainoties ar referējušā tiesneša vai viņa palīga rakstveidā sastādītā nolēmuma projektu. Tādējādi netiek novērstas šaubas par to vai visi tiesneši ir pilnvērtīgi iepazinušies ar visiem lietas materiāliem.
Tas pats lielā mērā ir attiecināms uz tiesas procesuālajiem lēmumiem, kas tiek pieņemti rakstveida procesā, jo vairāk, bieži vien pat neņemot vērā likumdevēja noteiktās kompetences atšķirības tiesai un tiesnešiem. Tā, piemēram, lai arī Civilprocesa likuma 218. panta pirmā daļa nosaka, ka tiesvedību atjauno tiesa, nevis tiesnesis, bieži vien šādus lēmumus pieņem tieši tiesnesis vienpersonīgi[1] vai triju apelācijas instances tiesnešu koleģiāla “sapulce”[2], par to lietas dalībniekiem pirms tam pat nepaziņojot, ko Civilprocesa likums īsti neparedz.
Tāpat diskusijas un domstarpības bieži vien raisa lēmumi, kurus sākotnēji pieņem viens tiesnesis, bet kurus pēcāk ir jāapstiprina visiem pārējiem tiesnešiem, pieņemšanas kārtība, procedūra un forma. Tā, piemēram, Civilprocesa likuma 440.8 panta piektā daļa nosaka, ka ja tiesnesis, kuram apelācijas sūdzība vienkāršotās procedūras lietās un lietās par tiesībām, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma Apelācijas padomē, par spriedumiem, ar kuriem apmierināts vai noraidīts tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums, noraidīts juridiskās personas vai fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikums, lietās par strīdiem par tiesībām maksātnespējas procesa lietās, fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām atcelšanas lietās, nodota izlemšanai, atzīst, ka apelācijas tiesvedības ierosināšana ir atsakāma, jautājumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu izlemj trīs tiesneši koleģiāli, kur, ja visi trīs tiesneši vienbalsīgi atzīst, ka nepastāv neviens no šā likuma 440.2 pantā minētajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, viņi pieņem lēmumu par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību, minēto lēmumu sastādot rezolūcijas veidā, kas nav pārsūdzams. Šajā gadījumā likumdevējs ir precīzi noteicis kārtību, kādā noformējams trīs tienešu balsojums, taču nav noteicis ne kārtību, ne arī formu kā ir noformējams pirmā tiesneša atzinums.
Civilprocesa likuma 229. panta ceturtā daļa nosaka, ka par tiesneša procesuālo darbību ārpus tiesas sēdes pieņemams lēmums, kas noformējams atsevišķa procesuālā dokumenta veidā, kura formu un saturu nosaka likuma 230. pants, tomēr tiesu praksē tas ne vienmēr tiek skrupulozi ievērots, piemēram, attiecībā uz lēmumiem par lietas ierosināšanu vai pierādījumu pievienošanu lietas materiāliem. Arī attiecībā uz tiesneša atzinumu par to, ka apelācijas tiesvedība ir atsakāma, parasti netiek attiecināta prasība par šāda atzinuma noformēšanu atsevišķa procesuāla dokumenta formā, kas pirmšķietami nav pareizi.
Secināms, ka likumdevējs nav precīzi reglamentējis Civillietu izskatīšanas kārtību un īpatnības, lietu skatot rakstveida procesā. Civilprocesa likuma 428. panta otrā daļa nosaka, ka apelācijas instances tiesas sēde notiek saskaņā ar šā likuma 21. nodaļas noteikumiem, ievērojot šī likuma 53. nodaļā noteiktās īpatnības. Civilprocesa likuma 21. nodaļā iekļautais 163. pants nosaka, ka lietas izskatīšana pēc būtības sākas ar tiesneša ziņojumu par lietas apstākļiem. Savukārt Civilprocesa likuma 187. panta pirmā daļa nosaka, ka pēc lietas izskatīšanas tiesa aiziet apspriedē taisīt spriedumu. Šie noteikumi tiek attiecināti arī uz blakus sūdzību koleģiālu izskatīšanu un tiesas lēmumu taisīšanu (skat., Civilprocesa likuma 447. pantu), taču vien tad, ja blakus sūdzību skata tiesas sēdē.
Diemžēl lietas dalībniekiem ir gandrīz neiespējami noskaidrot vai tiesneši, skatot civillietu rakstveida procesā, ir sanākuši uz lietas izskatīšanu vienā telpā, vai, tiesnešiem skatot lietu attālināti, ir nodrošināta pienācīga lietas materiālu pārbaude, mazākais, lietai pievienoto dokumentu saraksta pieejamība visiem tiesnešiem (atgādināms, ka lēmums par lietas materiālu pievienošanu lietas materiāliem, parasti netiek sastādīts atsevišķa procesuāla dokumenta formā!). Atbilstoši likuma “Par tiesu varu” 89. panta trešajai daļai tiesnesim nav tiesību izpaust tiesnešu apspriedes noslēpumu. Lai arī no Senatora Zigmunda Genca 2007. gada 17. decembrī sniegtā viedokļa Augstākās tiesas plēnumam[3] izriet, ka jēdziens “tiesu apspriedes noslēpums” ir attiecināms tikai un vienīgi uz nolēmuma taisīšanu, proti, tiesas darbībām laika posmā no lietas izskatīšanas pabeigšanas līdz nolēmuma pasludināšanai, secīgi likuma “Par tiesu varu” 89. panta trešajā daļa nav attiecināma uz lietas izskatīšanu pēc būtības vai nolēmuma, par kura rezolutīvo daļu jau ir nobalsots, rakstīšanu, to ir visai grūti nošķirt, ja lieta tiek skatīta rakstveida procesā.
Atbilstoši likuma “Par tiesu varu” 20. pantam tiesās lietas izskata koleģiāli, izņemot likumā noteiktos gadījumos, kuros tiesnesis lietas var izskatīt arī vienpersoniski. Koleģiāli izskatot lietas, tiesas sastāvā esošajiem tiesnešiem ir vienādas tiesības izlemt visus ar lietas izskatīšanu saistītos jautājumus. Atbilstoši likuma “Par tiesu varu” 71. pantam tiesnesis pilda savus pienākumus, tērpies mantijā un aplicis amata zīmi. Vai tas attiecas arī uz lietas izskatīšanu rakstveida procesā? Un vai ir attecināms uz tiesas apspriedi, kas noturama lietas izspriešanai?
Tiesas apspriede ir veids, kādā tiesas sastāvā ietilpstošie tiesneši iztirzā visus nolēmuma taisīšanai būtiskos aspektus, izsaka argumentus, diskutē, apmainās savām domām tik ilgi, līdz lēmuma pieņemšanai nekas jauns un būtisks no tiesnešu puses vairs netiek izvirzīts, tiesneši ir gatavi pieņemt lēmumu lietā un atliek vienīgi balsot par nolēmumu.[4] Apspriedes atsevišķai un slēgtai noturēšanai ir jābūt ārēji atpazīstamai, lai lietas dalībnieki var konstatēt, ka tiesas spriedums lietā taisīts, noturot tiesnešu apspriedi. Tādējādi apspriede ir principiāli nošķirama no lietas iztiesāšanas pēc būtības daļas.[5]
Domājams, ka tas būtu attiecināms arī uz rakstveida procesu, jo tiesai būtu jāpieliek pūliņi, lai lietas dalībniekiem nerastos bažas, ka civillieta rakstveida procesā ir izskatīta būtiski atkāpjoties no Civilprocesa likumā ietvertajiem tiesību principiem. Lai arī tiesību doktrīnā ir pausts viedoklis, ka apspriede nav vienmēr jānotur mutvārdos – tā var tikt noturēta arī rakstveidā, kur tiesnesis referents sagatavo tiesas nolēmuma projektu, pārējais tiesas sastāvs tam piedāvā savus labojumus, un tiesnesis referents uz tā pamata izveido galīgo nolēmuma tekstu[6], tas nedaudz disonē ar tēzi, ka ikviens tiesnesis, kas piedalās apspriedē, izsaka savu viedokli un to motivē, kur tiesas nolēmums ir atkarīgs no secinājumiem, pie kādiem tiesneši ar balsu vairākumu nonāk gala apspriedē[7].
Diemžēl šādas lietas dalībnieku bažas bieži vien netiek kliedētas. Jo vairāk, autoritatīvais secinājums, ka apspriede var notikt arī virtuāli (tiesnesis referents sagatavo tiesas nolēmuma projektu, pārējais tiesas sastāvs tam piedāvā savus labojumus, un tiesnesis referents uz tā pamata izveido galīgo nolēmuma tekstu) bažas, ka nolēmumus bieži vien sagatavo tiesneša - referenta palīgs vai tiesas sēžu sekretārs, pēcāk “savācot parakstus” no viesiem tiesnešiem, kur vien referējošais tiesnesis ir pilnvērtīgi iepazinies ar visiem lietas apstākļiem un lietas materiāliem, kas pats par sevi nebūtu peļami, ja vismaz ir veikts kvalitatīvs referējošā tiesneša mutisks ziņojums par lietas apstākļiem (Civilprocesa likuma 163. panta pirmā daļa), kas objektīvi nav noskaidrojams, būtiski nemazina.
Tā, piemēram, Rīgas apgabaltiesa, uz lūgumu sniegt informāciju par blakus sūdzību izskatīšanas rakstveida procesā kārtību, norādīja, ka blakus sūdzību izskatīšana notiek saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem, kas nenoteic pienākumu fiksēt, kurās tiesas telpās un kādā laika posmā blakus sūdzība tiek skatīta. Tāpat netiekot fiksētas tiesnešu apspriedes, kuras notiek, izmantojot tiešsaistes platformas[8]. Rīgas Apgabaltiesa norāda, ka blakus sūdzības izskatīšana rakstveida procesā pēc satura un mērķa ir tiesnešu apspriede, kas notiek Civilprocesa likuma 191. panta kārtībā. Apspriedi vada referējošais tiesnesis, kas noteic apspriedes (1) laiku un (2) vietu, apspriede rakstveida procesā sākas ar referējošā tiesneša ziņojumu par apstākļiem, lietas materiālu uzrādīšanu, jautājumu uzdošanu un uzklausīšanu. Referējošais tiesnesis nosaka balsojamos jautājumus un uzskaita tiesnešu balsis par katru jautājumu.
Šādas tiesnešu apspriedes netiek protokolētas, netiek fiksēts apspriežu laiks un vieta. Apspriedes notiek savlaicīgi pirms rakstveida procesa datuma, bet nepieciešamības gadījumā arī blakus sūdzības izskatīšanai rakstveida procesā noteiktajā dienā. Attiecībā par likuma “Par tiesu varu” 71. pantā noteikto prasību, ka tiesnesim, pildot savus pienākumus, ir jābūt tērptam mantijā un ar apliktu amata zīmi, Rīgas Apgabaltiesa norāda, ka Civilprocesa likums nenoteic, ka rakstveida process ir neklātienes tiesas sēde, kurā būtu jāievēro mutvārdu procesa noteikumi un jāizmanto tiesas sēdei noteiktie atribūti (tiesas zāle, valsts ģerbonis, tiesneša mantija un amata zīme).
Rīgas apgabaltiesa atzīst, ka nolēmuma projekta teksta tehniskā sagatavošanā var tikt piesaistīts tiesneša palīgs, savukārt tiesas sēžu sekretāra amata pienākumos neietilpst nolēmuma projekta teksta sagatavošana, taču tiesnešu apspriedē piedalās tikai sastāva tiesneši, kuri skata attiecīgo blakus sūdzību. Vienlaikus uz lūgumu sniegt informāciju par to, vai Rīgas Apgabaltiesas Civillietu kolēģijā pastāv iekšējās kārtības noteikumi vai cita veida priekšraksti, kas nosaka lietas izskatīšanu rakstveida procesā kārtību, tostarp, to kā tiek organizēts jeb uzklausīts referējošā tiesneša ziņojums par lietas apstākļiem, vai un kā visi tiesneši iepazīstas ar lietas materiāliem, kā arī vai tiesas nolēmums tiek gatavots pēc tiesnešu apspriedes, vai arī šīs apspriedes pārtraukumā vai tās laikā, un kurš tiesnesis ir atbildīgs par nolēmuma noformēšanu, tostarp, ja referējošais tiesnesis ir balsojis pret koleģiāli pieņemto nolēmumu, ir vien norādīts, ka blakus sūdzības izskatīšanas kārtību noteic Civilprocesa likuma noteikumi, savukārt tiesneši, izskatot blakus sūdzību, ievēro gan Civilprocesa likuma, gan likuma “Par tiesu varu” noteikumus, no kā secināms, ka vienota kārtība, vismaz Rīgas apgabaltiesā, nepastāv.
Secināms, ka Rīgas apgabaltiesas sniegtā informācija nekliedē šaubas par to, ka civillietu izskatīšana rakstveida procesā notiek vienveidīgi un paredzami, proti, ka visi tiesas sastāvi jeb kolēģijas pieturas pie vienotas kārtības lietu izskatīšanā. Tāpat bažas nekliedē arī apstāklis, ka ne likumdevējs, ne arī pati tiesu vara nav izstrādājusi vienveidīgas normas vai vadlīnijas rakstveida procesam civillietās (piemēram, kuram tiesnesim ir jāsagatavo gala nolēmums, ja referējošais tiesnesis ir balsojis pret šādu nolēmumu).
Iespējams, likumdevējam būtu jāatsakās no prasības blakus sūdzības apelācijas instancē izskatīt trīs tiesnešu sastāvā, tā vietā nosakot, ka referējošajam tiesnesim ir jāsagatavo motivēts atzinums vai nolēmums, kuru pārējie divi tiesneši vien vienbalsīgi apstiprina, pretējā gadījumā lietu skatot tiesas sēdē, jo pārsūdzētais tiesneša procesuālais lēmums dažkārt ir pat svarīgāks nekā spriedums lietā. Tas vien vairotu sabiedrības uzticību tiesām un legalizētu jau šobrīd, iespējams, pastāvošo kārtību, vienlaikus palielinot referējošā tiesneša lomu un atbildību, vienlaikus mazinot abu pārējo tiesnešu un tādējādi arī tiesas kopumā noslodzi.
[1] sal., Rīgas pilsētas tiesas tiesneša V.Prudņikova 2023.gada 26.jūlija lēmums lietā Nr. C30524719
[2] sal., Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneses Ritas Vīvas, Zaigas Zaicevas un Astras Klaišes 2020.gada 1.decembra lēmums lietā Nr.C33592416
[3] Diena, 20.12.2007., ttps://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/senatora-zigmanta-genca-viedoklis-30898
[4] Neimanis J. Tiesnešu apspriedes noslēpums. Jurista Vārds, 10.12.2019., Nr. 49 (1107), 10.-13.lpp.
[5] turpat
[6] turpat
[7] turpat
[8] RAT 2023. gada atbilde MIL “Likuma Vara”, nav publicēta