Arodbiedrības ir lielākās sabiedriskās organizācijas un arī demokrātijas sargātājas Latvijā un pasaulē. Digitālajā ērā darbinieku arodbiedrība iegūst jaunu nozīmi, palīdzot rast atbildes uz svarīgiem jautājumiem. Kāds mūsdienās ir ideālais darbinieks? Kāds ir darba tiesisko attiecību modelis? Kādās attiecībās iespējams radīt darbu ar visaugstāko pievienoto vērtību? Augstākā pievienotā vērtība rodas no ideāli organizēta darba un darbiniekiem – apzinīgiem, zinošiem un drošiem. Tāpēc ir nepieciešama demokrātiska, tiesiska un kvalificēta darbinieku pārstāvība – arodbiedrība. Šis izdevums palīdz veidot cieņpilnas nodarbinātības attiecības nacionālā sociālā dialoga ietvaros
SKATĪT GRĀMATU [PDF]
Kāpēc arodbiedrībām jābūt ekskluzīvām tiesībām? Lai kļūtu par vienotu un vēl spēcīgāku darba ņēmēju balsi mainīgajā darba pasaulē. Arodbiedrības uzsver, ka drošībai un elastībai ir jābūt līdzsvarā arī algoritmu laikmetā. Vienīgi arodbiedrības var nodrošināt strādājošo augstāko iespējamo labklājību un drošību.
Ir jāvairo arodbiedrību ekskluzīvās tiesības – labākai un taisnīgākai pasaulei! Tādēļ šī izdevuma pirmajā daļā – Arodbiedrību ekskluzīvās tiesības – ir aplūkoti trīs galvenie arodbiedrību ekskluzīvās kompetences darbības virzieni: darba ņēmēju (biedru) pārstāvība; strādājošo interešu nodrošināšana sociālajā dialogā; koplīgumu slēgšana (koplīgumspēja) un uzraudzība.
Šī izdevuma otrajā daļā – Koplīgumu slēgšanas autonomija – tās autore Nataļja Preisa, LBAS Eiropas Savienības normatīvo aktu un politikas dokumentu eksperte, apskata galvenos koplīgumu sarunu autonomijas aspektus no Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) perspektīvas, Eiropas Savienības līmenī, un izdara secinājumus par koplīgumu slēgšanas autonomiju Latvijas tiesību aktos un praksē. Autore uzsver, ka tiesības uz koplīgumu sarunām ir cieši saistītas ar apvienošanās brīvību, kuru garantē virkne starptautisko cilvēktiesību dokumentu. SDO ir atzinusi, ka strādājošo un darba devēju tiesības apvienoties organizācijās un tiesības uz koplīgumu sarunām ir pamattiesības, kas ir saistošas SDO dalībvalstīm, pat ja tās nav ratificējušas attiecīgas konvencijas. Turklāt viena no koplīgumu sarunu autonomijas augstākajām izpausmēm ir valsts uzticēšanās sociālajiem partneriem, ļaujot atkāpties no darba tiesību standartiem, kuri ir noteikti ar likumu, ar noteikta veida noslēgtu koplīgumu.
Izdevuma trešajā daļā – Koplīgumu pārrunas publiskajā sektorā – tās autors Kaspars Rācenājs, LBAS jurists, konsultants darba tiesību jautājumos, apskata normatīvajos aktos ietvertos noteikumus, kas paredz tiesības vai ierobežojumus slēgt darba koplīgumus publiskajā sektorā, detalizētāk pievēršoties jautājumam par darba koplīguma saturu, ko īpaši ierobežo Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums. Ar publisko sektoru šajā darbā tiek saprasti tie subjekti, uz kuriem attiecas šā likuma regulējums.