BIBLIOTĒKA Prakses materiāli

17. Februāris 2023 10:20

Pētījums "Kriminālprocesa obligātuma principa ietekme uz kriminālprocesa efektivitāti"

Pētījums “Kriminālprocesa obligātuma principa ietekme uz kriminālprocesa efektivitāti” veikts Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē pēc Tiesu administrācijas pasūtījuma  Eiropas Sociālā fonda projekta “Justīcija attīstībai” ietvaros. Pētījums veltīts kriminālprocesa obligātumam, lietderīguma elementiem tajā un to ietekmei uz kriminālprocesa efektivitāti.

Pētījuma projekta vadītāja: Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore, Dr. iur. K. Strada-Rozenberga, projekta izpildītāji jeb pētnieki: profesore Ā. Meikališa, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktoranti: G. Kūtris (vienlaikus arī LU Juridiskās fakultātes lektors), O. Kulmanis un Ē. Gribonika. Katrs pētnieks projekta vadītājas virsvadībā veica pētījumus nodalītā jautājumu lokā. G. Kūtris, O. Kulmanis un Ē. Gribonika veica ārvalstu padziļinātu izpēti. Profesore K. Strada-Rozenberga pētīja attiecīgā jautājuma teorētiskos aspektus, profesore Ā. Meikališa veica Latvijas normatīvā regulējuma un Latvijas tiesību piemērošanas prakses izpēti. Profesores K. Strada-Rozenberga un Ā. Meikališa izdarīja kopējos secinājumus par Latvijas normatīvo regulējumu, kā arī šā regulējuma iespējamo attīstību nākotnē.

Pētījuma pārskats sadalīts vairākās daļās. Pirmajā nodaļā, kuras autore ir profesore K. Strada-Rozenberga, apskatīti kriminālprocesa obligātuma, lietderīguma elementu, sabiedrisko interešu un citu pētījumam nozīmīgu jēdzienu izpratne un nozīme kriminālās justīcijas funkcionēšanā.

Otrā nodaļa veltīta astoņu Eiropas valstu pieredzes apskatam attiecībā uz kriminālprocesa obligātumu un lietderīguma elementiem tajā. Šīs nodaļas izstrādē objektīvu iemeslu dēļ, nācās atteikties no sākotnējā uzstādījuma pētīt trīs ārvalstis, kurās pazīstams kriminālprocesa obligātuma princips, un trīs ārvalstis, kurās pazīstams lietderīguma princips.

Atkāpšanās no sākotnējā uzstādījuma pamatojama ar to, ka šobrīd, kā tas atzīts arī literatūrā, Eiropā nav valstu, kurās būtu pazīstams “tīrs” kriminālprocesa obligātuma princips. Līdz ar to pētījumā aptverta viena valsts, kura klasiski tiek uzskatīta par kriminālprocesa lietderīguma paraugu, proti, Nīderlande, un septiņas valstis, kurās šobrīd funkcionē obligātuma un lietderīguma principu sajaukums.

Nodaļā apskatīta šādu valstu pieeja kriminālprocesa obligātumam un lietderīgumam: 1) Igaunija (autors G. Kūtris); 2) Lietuva – (G. Kūtris); 3) Čehija (O. Kulmanis), 4) Slovākija (O. Kulmanis); 5) Vācija (M. Leja); 6) Šveice (M. Leja); 7) Zviedrija (Ē. Gribonika); 8) Nīderlande (Ē. Gribonika). Nodaļa noslēdzas ar vispārīgiem secinājumiem par obligātumu lietderīguma principiem kriminālprocesā, ciktāl tie atklājušies, pētot attiecīgās Eiropas valstis.

Trešā nodaļa (prof. Ā. Meikališa un prof. K. Strada-Rozenberga) veltīta Latvijas situācijai, tieši kriminālprocesa obligātuma un lietderīgumu tajā tiesiskā regulējuma izpētei, kā arī secinājumu par to izteikšanai un priekšlikumu izvirzīšanai.

Ceturtajā nodaļā (prof. Ā. Meikališa) veikta Latvijas tiesību piemērošanas prakses analīze, izmantojot divas metodes – 1) statistisko datu analīzi un 2) tiesību piemērošanas praksē iesaistīto personu aptaujāšanu un šo aptaujas rezultātu analīzi.

Pētījuma tapšanā izmantota statistiskā informācija, kas uz īpaša lūguma pamata sagatavota Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā, Tiesu administrācijā un Ģenerālprokuratūrā. Pētījumu sagatavošanas gaitā tika anketēti izmeklētāji, prokurori, advokāti, un tiesneši. Kopumā uzaicinājums piedalīties anketēšanā, kas tika veikta, izmantojot google aptauju rīku, tika izsūtīts visu izmeklēšana iestāžu vadībai, ģenerālprokuroram un Tiesu administrācijai, kā arī Augstākajai tiesai. Uz uzaicinājumu piedalīties aptaujā atsaucās 91 prokurors, 28 tiesneši, to skaitā četri Augstākās tiesas tiesneši, 60 advokāti un 60 izmeklētāji, kuri pārsvarā pārstāv Valsts policiju un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. Pārējās izmeklēšanas iestādes diemžēl interesi piedalīties aptaujā neizrādīja. Tādējādi kopumā tika saņemtas aizpildītas anketas no 211 tiesību piemērošanas praksē iesaistītām personām, kas uzskatāms par pietiekami reprezentatīvu skaitli.

Pētījuma noslēdzošajā daļā – kopsavilkumā, kam dots nosaukums “Kriminālprocesa obligātums un/vai lietderīgums Latvijā. Quo vadis?” (prof. Ā. Meikališa un prof. K. Strada- Rozenberga), sniegtas prognozes Latvijas kriminālprocesa iespējamai attīstībai kriminālprocess obligātuma un lietderīguma kontekstā. Izteikti secinājumi par esošo Latvijas situāciju, kā arī vispārināti priekšlikumi par tās iespējamo attīstību.

Pētījuma pārskatam izveidoti pieci pielikumi: 1) pētījuma pārskatā krimināltiesiskās normas; 2) no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra saņemtā statistiskā informācija; 3) no Tiesu administrācijas saņemtā statistiskā informācija; 4) izmeklētāju, prokuroru, advokātu un tiesnešu anketu paraugi; 5) izmeklētāju, prokuroru, advokātu un tiesnešu anketās sniegto atbilžu pārskats.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
vēl bibliotēkā
Prakses materiāli
Avots: Tieslietu padome, 2024
Tieslietu padomes 2023. gada pārskats
Prakses materiāli
Avots: Konkurences padome, 2024
Vadlīnijas par kopīgu piedāvājumu iesniegšanu iepirkumos un tirgus dalībniekiem paredzētu pašnovērtējuma rīku
Autoru kolektīvs
Periodika
Avots: Jurista Vārds, 2024
Grāmatžurnāls "Latvijas pirmie 20 gadi ES tiesību telpā"
Prakses materiāli
Avots: Finanšu izlūkošanas dienests, 2024
Finanšu izlūkošanas dienesta 2023. gada darbības pārskats
Periodika
Avots: Finanšu izlūkošanas dienests
Finanšu izlūkošanas dienesta informatīvais izdevums Nr. 5
AUTORU KATALOGS