Pētījuma analizēts diskriminācijas aizlieguma, datu aizsardzības un mākslīgā intelekta normatīvais regulējums, kā arī vērsta uzmanību uz esošā tiesiskā regulējuma problēmām un izaicinājumiem algoritmu un MI sistēmu izmantošanas kontekstā, kā arī apkopoti un analizēti uzskatāmākie piemēri no starptautiskās prakses, kas saistīti ar MI sistēmu radīto diskrimināciju iepriekš minētajās četrās jomās.
Pētījumā pamatā tiek analizēti piemēri no prakses par MI sistēmu radīto diskrimināciju šādu kritēriju dēļ – dzimums, invaliditāte, rase, etniskā piederība, sociālais stāvoklis, vecums, seksuālā orientācija. Tajā pašā laikā pētījumā tiek apskatīti arī piemēri par to, kā MI sistēmu izmantošana citu kritēriju dēļ var radīt pozitīvu/negatīvu attieksmi iepriekš minētajās jomās.
Pētījuma nobeigumā sniegts kopsavilkums, kurā apkopota būtiskākā informācija par Pētījuma rezultātiem, secinājumi un ieteikumi.