"Augstākās tiesas plēnums 1990–2025"
Plēnums ir Augstākās tiesas tiesnešu kopsapulce, kas pieņem Augstākajai tiesai un arī tiesu sistēmai būtiskus lēmumus. Caur plēnuma lēmumiem atspoguļojas Augstākās tiesas, Latvijas tiesu sistēmas un tiesību prakses vēsture. Tādēļ Augstākās tiesas izdotā grāmata "Augstākās tiesas plēnums 1990–2025 " ir unikāls izdevums, kurā ne vien pirmoreiz vienkopus apkopoti plēnuma lēmumi, bet arī parādīta to nozīme valsts tiesiskajā attīstībā – no neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā līdz pat 2025. gadam.
Grāmata “Augstākās tiesas plēnums 1990–2025” sākas ar vēsturisku ieskatu augstākās tiesu instances augstākā lēmējorgāna – tiesnešu kopsapulces – darbībā kopš Latvijas tiesu sistēmas izveidošanas 1918. gadā. Tā ir attīstības retrospekcija, sākot ar Latvijas Senāta Apvienotās sapulces darbību, caur padomju okupācijas periodu un Atmodas laiku, līdz pat mūsdienām.
35 gados kopš neatkarības atjaunošanas Augstākās tiesas Plēnuma kompetence būtiski mainījusies – tā ir gan paplašinājusies, gan sašaurinājusies. Tas atspoguļojas grāmatas sadaļās, kas sniedz konspektīvu pārskatu par Augstākās tiesas Plēnuma kompetences regulējumu gan likumā “Par tiesu varu”, gan paša Plēnuma apstiprinātajā reglamentā.
Grāmatas apjomīgākā daļa ir Augstākās tiesas plēnuma lēmumi. 35 gados plēnums pieņēmis 212 lēmumus. Lai arī daudzi no tiem šobrīd zaudējuši spēku vai aktualitāti, tie tiek publicēti savas vēsturiskās nozīmes dēļ – tie parāda plēnuma lēmumu vietu tiesību avotu sistēmā, veidojot vienotu tiesu praksi, kā arī to ietekmi tiesu institucionālās sistēmas darbībā.
Lēmumu sadaļa sadalīta apakšnodaļās:
1) lēmumi par tiesu sistēmai konceptuāliem un organizatoriskiem jautājumiem (par Augstākās tiesas struktūru, neatkarību, budžetu, tiesnešu ētiku, digitalizāciju saistībā ar tiesībām uz taisnīgu tiesu, likumdevēja un tiesu varas attiecībām, ģenerālprokurora atlaišanas pamatu izvērtējumu u.c.). Turklāt līdz ar lēmumiem sniegts arī to pieņemšanas konteksts – kāpēc šāds lēmums bijis, kāda reakcija tam sekojusi;
2) lēmumi tiesību un procesuālajos jautājumos (lēmumi, kas pieņemti, izmantojot savulaik Plēnumam deleģētās likumdošanas iniciatīvas tiesības, un lēmumi, ar kuriem doti norādījumi likumu normu piemērošanā);
3) lēmumi tiesnešu karjeras jautājumos, tostarp, par izvirzīšanu un ievēlēšanu tiesnešu pašpārvaldes un citos amatos (tie atspoguļo ne tikai tiesu sistēmas vēsturisko attīstību, bet arī dažādus procesus atjaunotajā Latvijas Republikā, piemēram, pārmaiņas Saeimas vēlēšanu organizēšanā).
Nozīmīgs pienesums lēmumu izpratnē un izvērtējumā ir tiesībzinātnieku komentāri: senators Dr.iur Jānis Pleps sniedz komentāru par Augstāko tiesu un tās plēnumu Satversmes sistēmā, plēnuma lēmumu nozīmi tiesu neatkarības principa nodrošināšanā, savukārt Augstākās tiesas zinātniski analītiskā padomniece Dr.iur Elīna Grigore-Bāra – par plēnuma lēmumu vietu tiesību avotu sistēmā.
Grāmatas nobeigumā iekļauts Augstākās tiesas plēnuma lēmumu hronoloģiskais saraksts.