ŽURNĀLS Tiesību prakse

Indivīda tiesības apstrīdēt vispārēja Kopienas tiesību akta spēkā esamību

Eiropas Kopienu Komisija pret Jégo Quéré & Cie SA

Lieta C-263/02P (Jégo Quéré)

Eiropas Kopienu tiesas spriedums

2004.gada 1.aprīlī

Fakti

Lai aizsargātu izzūdošos heku resursus noteiktos ūdeņos, Eiropas Komisija 2001.gada 14.jūnijā pieņem regulu 1162/2001, ar kuru tiek noteikti pasākumi heku krājumu atjaunošanai un saistītie nosacījumi zvejas kuģu darbību kontrolei. Regulas piemērošana skar arī Francijā reģistrētas zvejniecības sabiedrības “Jégo Quéré & Cie” darbu, kura pamatā nodarbojas ar heku zveju pie Īrijas dienvidu krasta. Viņu iepriekš izmantotā heku nozvejas metode – zveja ar tīkliem, kuru acu izmērs ir tikai 80 mm, ar regulas stāšanos spēkā attiecīgajos ūdeņos tiek aizliegta. Uzskatot regulas pieņemšanu par nelikumīgu, “Jégo Quéré & Cie” apstrīd regulas 1162/2001 attiecīgo pantu spēkā esamību. Pirmās instances tiesa izskata lietu pēc būtības, tādējādi nesekojot iepriekš vairākkārt Eiropas Kopienu tiesas spriedumos apstiprinātajai teorijai par indivīda tiesībām apstrīdēt vispārēja rakstura Kopienas tiesību akta (normas) spēkā esamību tikai tad, ja šis akts skar šīs personas tiesības tieši un individuāli, atšķirot no pārējiem. Attiecīgajā situācijā iepriekš izvirzīto kritēriju izpilde netiek konstatēta.

Prasība

Tiesas secinājumi

• Atkārtojot jau 2002.gadā UPA lietā (C-50/00P Unión de Pequeños Agricoltores pret Padomi [2002] ECR I6677) minēto, tiesa uzsver, ka indivīdam ir tiesības uz efektīvu savu tiesību aizsardzību saskaņā ar vienu no vispārējiem Kopienu tiesību principiem, kas sakņojas dalībvalstu kopējās konstitucionālās tradīcijās, un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 6. un 13.pantu. Taču ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu ir izveidota noteikta iespējamo Eiropas Kopienu tiesību aizkārumu izskatīšanas sistēma. Tās ietvaros indivīdi var celt tiešu prasību par Kopienas tiesību akta (normas) atzīšanu par spēkā neesošu tikai tad, ja šis akts adresēts attiecīgajai personai vai arī to skāris tieši un individuāli. Pārējos gadījumos indivīdi var izmantot kādu no netiešām Kopienas tiesību akta spēkā esamības izvērtēšanas iespējām, piemēram, nacionālajā tiesā notiekošas tiesvedības laikā, ja tā saistīta ar attiecīgo problēmu, lūdzot nacionālo tiesu uzdot prejudiciālu jautājumu Eiropas Kopienu tiesai.
• Iespējamo tiesību aizskārumu izvērtēšana, ja tie saistīti ar regulu piemērojošu nacionālo kompetento institūciju rīcību, pilnībā ir nacionālo tiesu kompetencē. Tāpat dalībvalstu kompetencē ir tiesību aizskārumu izvērtēšanas sistēmas izveide un efektīvas tās izmantošanas nodrošināšana. Nacionālajām tiesām, ciktāl tas iespējams, būtu jāinterpretē un jāpiemēro nacionālās procesuālās normas tā, lai indivīdam būtu iespēja apstrīdēt nacionālajā tiesā jebkuras ar Kopienas vispārējas nozīmes tiesību akta piemērošanu saistītas rīcības vai tiesību akta spēkā esamību.
• Piešķirot indivīdam tiesības tieši apstrīdēt Eiropas Kopienu tiesu sistēmā vispārēju Kopienas tiesību aktu spēkā esamību, Kopienu tiesām būtu jāvērtē, vai indivīdam nav bijusi iespēja savas tiesības aizsargāt nacionālajā tiesā.