ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Grupveida nodarījumi: teorija un prakse

Prof. Dr.habil.iur. Uldis Krastiņš, LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītājs

Foto: no personiskā arhīva

Nobeigums. Sākums “JV” Nr.13, 12.04.2005.

Nedaudz par to, ar ko nodarījuma speciālais subjekts atšķiras no tā sauktā parastā subjekta. Noziedzīga nodarījuma speciālais subjekts ir persona, kurai piemīt ne vien nodarījuma subjekta pamatpazīmes – pieskaitāmība un kriminālatbildības vecums, bet arī citas personai raksturīgas Krimināllikuma panta dispozīcijā paredzētas īpašības, kas tāpat ir konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva subjekta obligātās pazīmes.¹⁶
Juridiskajā literatūrā noziedzīgu nodarījumu speciālo subjektu klasifikācija tiek veikta, apkopojot viņu veicamās radnieciskās funkcijas.¹⁷ Šā raksta mērķis nav detalizēti analizēt šo speciālo subjektu aspektu.
Taču ir kopīgas pazīmes, kas raksturo visus speciālos subjektus:
1) speciālais subjekts darbojas īpašā ar likumu reglamentētā darbības jomā, piemēram, valsts amatpersona valsts varas un pārvaldes institūcijās, militārpersona – valsts aizsardzības jomā u.tml.;
2) speciālais subjekts pilda īpašus ar likumu uzliktus pienākumus;
3) viņa atbildība paredzēta Krimināllikumā.
Ja domājam par pamatu speciālā subjekta saukšanai pie kriminālatbildības, tad svarīgi, lai šāda persona būtu apveltīta ar spēju un reālo iespēju izpildīt viņai uzticētos pienākumus.
Gadījumos, kad speciālā subjekta atbildība saistīta ar noziedzīgā grupējumā izdarītu noziedzīgu nodarījumu, būtiska nozīme ir dalības formai. Šajā ziņā ir svarīgi nodalīt mazāk organizēto dalības formu – grupu pēc iepriekšējas vienošanās no organizētas grupas.