Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

7. Jūnijs 2005 /Nr.21 (376)

Par dzīvokļu īpašnieku kopsapulci
5 komentāri

Ņemot vērā to, ka aizvien vairāk un vairāk dzīvojamo māju tiek nodotas pašu iedzīvotāju apsaimniekošanā, praksē arvien aktuālāks kļūst jautājums par kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieki drīkst pieņemt lēmumus par mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Tā kā likums "Par dzīvokļa īpašumu" visai skopi regulē tādus svarīgus jautājumus kā dzīvokļu īpašnieku kopsapulces kompetence, tās lēmuma obligātums, lēmuma pieņemšanas iespējamība bez kopsapulces sasaukšanas, šajā rakstā mēģināts dot atbildes uz šiem jautājumiem.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
0
0
komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jūrlanieks
7. Jūnijs 2005 / 17:08
0
ATBILDĒT
Raksts ir labs. Visus iespējamos variantus apskatīt nevar. Tāpēc ieteicams turpināt aplūkot citus variantus. Problēma šajā jautājumā diezgan nopietna. Savukārt tiesas prakse niecīga.
Raimonds B
7. Jūnijs 2005 / 17:00
0
ATBILDĒT
Temats izvēlēts labs. Diemžēl darba autors apskatījis jautājumu šauri, nemaz neaizskarot citu valstu un tiesu praksi. Nemaz nav apskatīts jautājuma skatījums Dzīvokļu īpašumu likumprojekta šķērsgriezumā. Ja autors to būtu apskatījis, tad daļa spriedelējumu par šo tēmu būtu atrisināti paši no sevis. Bez tā visa jautājums nav ticis skatīts no dzīvokļu īpašnieku un apsaimniekotāja (pārvaldnieka) viedokļa. Žēl, jo jautājums patiešām ir aktuāls visiem dzīvokļu īpašniekiem.
Raivis L.
7. Jūnijs 2005 / 13:28
0
ATBILDĒT
Komentāra turpinājums:

Vai otrs piemērs - kopsapulce lēmusi par kredīta ņemšanu derīgo izdevumu veikšanai, bet kāds no īpašniekiem nemaksā savu kredīta maksājuma daļu, un pārdod dzīvokli ar uzkrāto parādu. Vai jaunajam dzīvokļa īpašniekam nav jāatbild par uzkrāto parādu? Ja jau jaunais dzīvokļa īpašnieks iestājas iepriekšējā vietā, tad viņam būtu jāuzņemas atbildība arī par radušos parādu. Būtu interesanti uzzināt autora viedokli.
Raivis L.
7. Jūnijs 2005 / 13:27
0
ATBILDĒT
Pilnībā pievienojos autoram par to, ka (1) kopsapulces lēmums, kas pieņemts ar dzīvokļu īpašnieku balsu vairākumu, ir saistošs visiem mājas kopīpašniekiem, kā arī (2) ar kopsapulces lēmumu var uzlikt par pienākumu visiem dzīvokļu īpasniekiem atlīdzināt gan nepieciešamos, gan derīgos izdevumus mājas kopīpašuma apsaimniekošanai, bet īsti skaidra man nelikās tēze, ka "mājas dzīvokļu īpašnieki jāatzīst par Civillikuma sabiedrības biedriem" un tādējādi uz jauno biedru "nepāriet vecā biedra parādi". Ņemot vērā tēzi, ka šādam biedram "kļūst saistoši kopsapulces iepriekš pieņemtie lēmumi, kas turpina darboties īpašuma tiesību pārejas brīdī uz ieguvēju" rodas jautājums - kāds būtu risinājums, piemēram, situācijā, kad kopsapulce lēmusi par ieguldījumiem mājas kopīpašumā (derīgajiem izdevumiem, piemēram, siltināšana, fasādes, kāpņutelpu remonts), bet kāds no īpašniekiem, neskatoties uz saistošo kopsapulces lēmumu, nav maksājis savu proporcionālo ieguldījuma daļu, un ir pārdevis dzīvokļa īpašumu ar jau radušos parādu. Vai tiešām jaunajam biedram (dzīvokļa īpašniekam) nav saistošs pienākums atbildēt par radušos parādu? Likums gan nedefinē dzīvokļa īpašnieka atbildību, taču domājams, ka tā nav personīga, bet ir katrreizējam dzīvokļa īpašuma īpašniekam, kā tas arī izriet no Likuma. Vai otrs piemērs - kopsapulce lēmusi par kredīta ņemšanu derīgo izdevumu veikšanai, bet kāds no īpašni
kads gudraks
7. Jūnijs 2005 / 08:43
0
ATBILDĒT
nu loti svaki, gandriz katra teze aplama. ta tikai tuprinat.
visi numura raksti
Velga Gailīte
Skaidrojumi. Viedokļi
Kā uzlabot tiesu sistēmas komunikāciju un prestižu
Tiek izšķirta tiesu sistēmas iekšējā un ārējā komunikācija jeb saziņa. Parasti pētījumu lielākā rūpe ir ārējā komunikācija, kas ir saziņa galvenokārt ar sabiedrību un masu medijiem, jo tā ir aisberga redzamā daļa. Tomēr ...
4 komentāri
Informācija
Savas tiesības jāsargā arī atvaļinājuma laikā
Dina Gailīte, Andrejs Judins, Aleksandrs Giļmans, Mārtiņš Mits, Raivis Dzintars, Inga Reine, Ints Ulmanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Benzīns ugunī - naida kurināšana Latvijā
Vai naida kurināšana ir Latvijā reāla problēma, cik efektīvs ir likumos noteiktais regulējums nacionālās nesaticības ierobežošanai, vai tiesu procesi par šo nodarījumu saasinātu vai mazinātu nesaskaņas starp dažādu nacionalitāšu ...
Tiesību prakse
Par nepatiesu ziņu atsaukšanu un mantiskās kompensācijas piedziņu par morālo kaitējumu
2 komentāri
Informācija
Rosina atcelt deputātu administratīvo imunitāti
AUTORU KATALOGS