ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

21. Jūnijs 2005 /Nr.23 (378)

Lēmumu pārsūdzība publiskajā iepirkumā

Lēmumu pārsūdzība publiskajā iepirkumā

Ēriks Mežalis, Iepirkumu uzraudzības biroja Metodoloģijas departamenta vecākais eksperts
MEZALIS.PNG (94086 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”1 (turpmāk – Iepirkuma likums) ir paredzēts noteikts termiņš un kārtība, kādā pretendents var pārsūdzēt šā likuma subjekta – pasūtītāja lēmumu par iepirkuma procedūras rezultātiem, un šādas pārsūdzības tiesiskās sekas. Pieņemot, ka lēmums par iepirkuma procedūras rezultātiem ir administratīvs akts Administratīvā procesa likuma2 (turpmāk – APL) izpratnē, un konstatējot, ka Iepirkuma likumā noteiktā lēmuma par iepirkuma procedūras rezultātiem pārsūdzības termiņš, kārtība un tiesiskās sekas atšķiras no APL paredzētās administratīva akta pārsūdzības kārtības, termiņa un tiesiskajām sekām, rodas jautājums: kura likuma – Iepirkuma likuma vai APL normas jāpiemēro, ja pasūtītāja lēmums par iepirkuma procedūras rezultātiem tiek pārsūdzēts. Šā raksta mērķis ir atrisināt šo jautājumu, salīdzinot Iepirkuma likumā paredzēto sūdzību izskatīšanas kārtību ar APL attiecīgajām normām par administratīvo procesu iestādē un tiesā, kā arī sniegt viedokli jautājumā par iepirkuma līguma spēkā esamību, ja konstatēts, ka tā noslēgšanai veiktajā iepirkuma procedūrā ir pieļauti pārkāpumi.

Pasūtītāja lēmuma par iepirkuma procedūras rezultātiem spēkā esamība

Iepirkuma likuma 41. panta pirmajā daļā noteikts: „Pretendentam, kandidātam, preču pārdevējam, preču ražotājam, pakalpojumu sniedzējam vai būvdarbu veicējam (turpmāk – sūdzības iesniedzējs) ir tiesības iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam sūdzību par pasūtītāja darbību attiecībā uz atklāta vai slēgta konkursa, vai sarunu procedūras (turpmāk – iepirkumu procedūra) norisi, ja tas uzskata, ka pasūtītājs vai iepirkuma komisija nav ievērojuši iepirkumu regulējošo normatīvo aktu prasības un tādējādi pārkāpuši sūdzības iesniedzēja likumīgās tiesības un intereses.” Šā panta otrajā daļā savukārt noteikts: “Sūdzību par šā panta pirmajā daļā minētajiem jautājumiem var iesniegt līdz iepirkuma līguma noslēgšanai. Pēc iepirkuma līguma noslēgšanas sūdzības iesniedzējs pasūtītāja pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.” Minētā panta trešajā daļā savukārt norādīts, – ja sūdzība Iepirkumu uzraudzības birojam ir iesniegta pirms iepirkuma līguma noslēgšanas, Iepirkumu uzraudzības birojs informē par to pasūtītāju un pasūtītājs nedrīkst slēgt iepirkuma līgumu, līdz saņem iepirkuma komisijas lēmumu par sūdzības izskatīšanas rezultātiem.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Artis Stucka
Skaidrojumi. Viedokļi
Jūrmalas pašvaldības vēlēšanu rezultāti: "par" un "pret"
Lai nepieļautu līdzīgu problēmu rašanos pēc Saeimas vēlēšanām, kad pēc pieteikuma iesniegšanas Administratīvajā rajona tiesā savu darbību nevar iesākt jaunievēlētā Saeima, bet iepriekšējās Saeimas termiņš ir beidzies, ...
Jānis Lazdiņš
Juridiskā literatūra
Ievads viduslaiku Eiropas tiesību ģenēzes un evolūcijas problemātikā
Kopumā asociētās profesores Sanitas Osipovas monogrāfija "Viduslaiku tiesību spogulis" ir izcils sasniegums tiesību zinātnē. Līdz šim (tai skaitā idealizētajos t.s. ulmaņlaikos) nevienam profesoram nav bijis pa spēkam uzrakstīt ...
Indra Gratkovska
Skaidrojumi. Viedokļi
Juridisko personu kriminālatbildības realizācijas tiesiskie aspekti
Stājoties spēkā likumam "Grozījumi Krimināllikumā", būs nepieciešama normatīvā bāze, kas regulēs juridiskajai personai piemērojamo piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes kārtību. Līdz ar to Tieslietu ministrijā ir izveidota ...
Māris Knoks
Skaidrojumi. Viedokļi
Komentārs par Senāta spriedumu
2 komentāri
Jānis Neimanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Slēdziens par apjomu
3 komentāri
AUTORU KATALOGS