ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

19. Jūlijs 2005 /Nr.26 (381)

Slēdziens par pretējo
2 komentāri
Jānis Neimanis
Satversmes tiesas tiesnesis 

Sastopoties ar likuma nepilnību, ne vienmēr ir izdarāms secinājums, ka šāda nepilnība ir pretēja likuma plānam. Var būt situācijas, kurās likuma nepilnība ir apzināts likumdevēja lēmums, jo likumdevējs nav vēlējies kādu dzīves situāciju regulēt tiesību normā. Šādā gadījumā tiesību piemērotājam nav pamata izdarīt analoģijas slēdzienu, bet ir jāizdara slēdziens par pretējo.

Slēdziens par pretējo

Mg. iur. Jānis Neimanis, LU Juridiskās fakultātes lektors, zv. advokāts birojā “Loze, Grunte un Cers”

NEIMANIS.PNG (35602 bytes)
Foto: no personiskā arhīva

Slēdziena par pretējo saturs

Sastopoties ar likuma nepilnību, ne vienmēr ir izdarāms secinājums, ka šāda nepilnība ir pretēja likuma plānam. Var būt situācijas, kurās likuma nepilnība ir apzināts likumdevēja lēmums, jo likumdevējs nav vēlējies kādu dzīves situāciju regulēt tiesību normā. Šādā gadījumā tiesību piemērotājam nav pamata izdarīt analoģijas slēdzienu, bet ir jāizdara slēdziens par pretējo1 (argumentum e contrario, argumentum e silentio).

Slēdziens par pretējo nozīmē, ka “tieši tādēļ, ka tiesiskās sekas S likums paredzējis (tikai) sastāvam A, tās nav spēkā attiecībā uz citiem sastāviem, ja arī tie būtu līdzīgi A”.2 Tātad tiesību normas tiesiskās sekas (S) nav attiecināmas uz tiesiskajiem sastāviem, kuri ir līdzīgi ar šās tiesību normas tiesisko sastāvu (T), jo tiesiskās sekas (S) paredzētas tikai dotajam tiesiskajam sastāvam (T).

Senāta Civilais kasācijas departaments (CKD) 1923.gada 28.septembra spriedumā Nr.58 noteicis, ka “slēdziens per argumentum e contrario ir vietā tikai tad, ja likums izsmeļoši uzskaita likuma piemērošanas gadījumus, tādēļ minētais slēdziens būtu pielaižams tikai tad, ja nerunātu pretim pārējiem likuma noteikumiem”.

komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Dace
2. Marts 2012 / 13:53
0
ATBILDĒT
Kā vienmēr- ļoti loģisks un saprotams izklāsts! Neimaņa kungam vairāk jāraksta, jo tie ir ļoti vērtīgi raksti ikvienam juristam!
Martins
19. Jūlijs 2005 / 17:00
0
ATBILDĒT
Bravo!

Ir arī patīkamas tiesībnieku vēsmas juridiskajā periodikā, kurām lemts pārdzīvot pašu radītāju.

M.
visi numura raksti
Ieva Freija, Dace Lutere-Timmele, Normunds Vasariņš
Eiropas telpā
Prejudiciāls jautājums Eiropas Kopienu tiesai
Viens gads ir ļoti īss laikposms, lai tiesiskā realitāte kļūtu par faktisku realitāti, tāpēc nav pārsteidzoši, ka Latvijas tiesas līdz šim vēl nav uzdevušas prejudiciālu jautājumu. Kopienu tiesību vēsture liecina - paiet zināms ...
Jānis Ievītis
Skaidrojumi. Viedokļi
Par neatliekamo medicīnisko palīdzību un cilvēka pamattiesībām
Kristīne Dupate
Skaidrojumi. Viedokļi
Par tiesas spriedumu Santa lietā
Sabiedrībā zināmā Santa lieta ir būtiska ne tikai attiecībā uz diskrimināciju seksuālās orientācijas, bet arī citu iemeslu dēļ. Jāpiezīmē, ka diskriminācijas aizlieguma princips Darba likumā ieviests no Eiropas Kopienas (EK) ...
Pēteris Leiškalns
Vēstules
Jūrmala: vēlēta vara vai vietvalži?
Tiesību prakse
Par mantkārīga nolūka jēdziena izpratni
AUTORU KATALOGS