ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

1. Novembris 2005 /Nr.41 (396)

Vēlreiz: eiro vai euro

Vēlreiz: eiro vai euro

Māris Brizgo, Eiropas Savienības tiesību asociācijas biedrs

BRIZGO-MARIS.JPG (9658 bytes)
Foto: no personiskā arhīva

Pirms kāda laika ļoti plašu diskusiju sabiedrībā izraisīja jautājums par Eiropas vienotās valūtas rakstību latviešu valodā. Diskusiju izraisīja Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas 2004.gada 7.septembrī pieņemtais lēmums par Eiropas naudas nosaukumu “eira”1. Lēmuma rezultātā, kas apstiprināja naudas vienības rakstību “eira”, sabiedrība sadalījās divās nometnēs, vieni bija par eiru, otri – par eiro. Iesākto diskusiju, kas turpinājās gandrīz gadu, izbeidza Ministru kabineta 2005.gada 26.jūlija Noteikumi par Eiropas Savienības vienotās valūtas vienības nosaukuma atveidi latviešu valodā2, kas noteica, ka vienotās valūtas vienības rakstībai jāizmanto vārds “eiro”. Visas šīs diskusijas laikā par “eira” vai “eiro” ēnā ir palikusi Eiropas Savienības prasība vienotās valūtas vienību atveidot kā “euro”. Tikai pavisam nesen “Latvijas Vēstnesī”, kā arī portālā “Delfi” parādījās divi nelieli raksti par šo problēmu.
Jautājumu analizēšu no juridiskā viedokļa un mēģināšu noskaidrot, vai ir pamatota minētā Eiropas Savienības prasība. Lai gan Latvijas valdība ar iepriekš minētajiem noteikumiem ir skaidri izteikusi savu attieksmi par minēto jautājumu un tas atrisina visas problēmas Latvijas sabiedrībā, tomēr diskusija par vienotās valūtas vienības rakstību ar to nav beigusies, un Latvijai tagad ir jābūt gatavai aizstāvēt savu nostāju Briselē, bet, visticamāk, Luksemburgā.

Euro rakstības juridiskais pamats

Vēl ilgi pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas, 1995.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Valerijans Jonikāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Pēdējās instances tiesas loma administratīvajā procesā
Senāta Administratīvo lietu departamenta kā pēdējās tiesu instances loma vispirms jau izriet no vispārējiem Administratīvā procesa likumā noteiktajiem pamatmērķiem, proti, demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu, it sevišķi ...
1 komentāri
Inga Bite-Perceva
Skaidrojumi. Viedokļi
Cik tālu var ierobežot personas tiesības uz pieeju tiesai
Personas tiesības uz taisnīgu tiesu garantē ne vien Satversme, bet arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta pirmā daļa, kur noteikts, ka "ikvienam ir tiesības, nosakot savu civilo tiesību un pienākumu ...
7 komentāri
Reinhards Dombrovskis
Skaidrojumi. Viedokļi
Speciālās izmeklēšanas darbības kriminālprocesa likumā
Oksana Pulle
Skaidrojumi. Viedokļi
Šķīrējtiesu spriedumu pārsūdzības problēmas
3 komentāri
Andrejs Judins
Skaidrojumi. Viedokļi
Policijas kontrole Latvijas krimināltiesībās
Policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas vietas atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu viņu policijas iestādes norādītajiem ierobežojumiem. Šo papildsodu tiesa drīkst piemērot ...
AUTORU KATALOGS