Par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu būtību
Mg.iur. Jānis Baumanis, LPA doktorants
 Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV” |
Daudzi pamatoti pauž viedokli, ka represijas, kas tiek paredzētas Krimināllikuma (turpmāk – KL) jaunizveidotajā VIII1 nodaļā, kur tās tiek dēvētas par piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem, krimināltiesībās ir nepieciešamas. Arī autors uzskata, ka šīs represijas var nodrošināt adekvātu pretdarbību gadījumos, kad juridiskās personas interesēs fiziska persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Taču jāatzīmē, ka minētā pretdarbība ar piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem, tiek vērsta juridiskās personas tiesību ierobežošanas laukā.
Laika gaitā Latvijā ir izveidojušās noteiktas normu savstarpējās saiknes, kuras vērstas uz to, lai nodrošinātu visu krimināltiesiskajās attiecībās iesaistīto personu tiesību ievērošanu. Piemēram, balstoties uz KL 290.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes