Biedrības gūtie ienākumi kā nodokļu objekts
Ar biedrību veikto saimniecisko darbību un tās rezultātā gūtajiem ienākumiem saistītie problēmjautājumi jau tika ieskicēti rakstā "Biedrības tiesību ierobežojumi veikt saimniecisko darbību".
Biedrības gūtie ienākumi kā nodokļu objekts
Dipl.iur. Ilze Spūle, Valsts kultūrkapitāla fonda Iekšējā audita nodaļas vadītāja vietniece
[1] Ar biedrību veikto saimniecisko darbību un tās rezultātā gūtajiem ienākumiem saistītie problēmjautājumi jau tika ieskicēti rakstā “Biedrības tiesību ierobežojumi veikt saimniecisko darbību”.1 Jautājumam par biedrības saimnieciskās darbības rezultātā gūto ienākumu kā nodokļu objektu ir publiski tiesisks raksturs, tāpēc, lai uzsvērtu tā lielo nozīmi, veicinot vai mazinot biedrībām vēlmi un iespējas veikt saimniecisko darbību, šis jautājums tiek apskatīts atsevišķā rakstā.
[2] Būtisks mehānisms un spēcīgs līdzeklis, ar kuru likumdevējs var kontrolēt un ietekmēt biedrību rašanos un darbību, ir nodokļi. Biedrības ir pilsoniskās sabiedrības attīstības veicinātājs (precīzāk – indikators), tāpēc ir skaidrs, ka valsts (t.i., likumdevējs) centīsies atbalstīt biedrības, nevis gremdēt tās. Likumdevējs vienmēr ir vēlējies nostādīt biedrības īpašā (privileģētā) stāvoklī, nosakot tām nodokļu atvieglojumus, kā arī mēģinot tās atbalstīt citos veidos.2 Tomēr biedrības var būt ļoti dažādas – no neliela šahistu klubiņa līdz starptautiskai zinātnieku apvienībai, dažas no tām pilnībā iztiek no biedra naudām, turpretī citas vēl sniedz ievērojamu finansiālu atbalstu un cita veida palīdzību sabiedrībai, tāpēc jautājums, kurām biedrībām un kāpēc būtu jāsaņem valsts atbalsts, ir diskutējams.
[3] Pieeja jautājuma risināšanai attiecībā uz nodokļiem dažādās valstīs ir atšķirīga. Ir valstis, kas ar nodokļiem apliek visus ienākumus, kas gūti no biedrību saimnieciskās darbības. Citās valstīs ar nodokļiem tiek aplikti tikai tie ienākumi, kas gūti no “ar biedrības mērķi nesaistītām” darbībām. Savukārt vēl citās valstīs biedrības ienākumi no saimnieciskās darbības vispār netiek aplikti ar nodokļiem, ja vien šī darbība ir uzskatāma par sekundāru un ja ienākumi no tās tiek izmantoti tikai un vienīgi tam, lai veicinātu biedrības primāro aktivitāšu īstenošanu, un ja tie netiek nekā citādi sadalīti. Politika attiecībā uz šo jautājumu, ko pieņēma Latvijas likumdevējs, ir atspoguļota normatīvajos aktos, kas regulē nodokļu tiesību jautājumus.
[4] Arī Eiropas Savienībā, cenšoties saskaņot prasības attiecībā uz nevalstisko organizāciju statusu un darbību, ir definēti vairāki turpmāk minētie principi.
 Foto: Arnis Blumbergs |
[2] Būtisks mehānisms un spēcīgs līdzeklis, ar kuru likumdevējs var kontrolēt un ietekmēt biedrību rašanos un darbību, ir nodokļi. Biedrības ir pilsoniskās sabiedrības attīstības veicinātājs (precīzāk – indikators), tāpēc ir skaidrs, ka valsts (t.i., likumdevējs) centīsies atbalstīt biedrības, nevis gremdēt tās. Likumdevējs vienmēr ir vēlējies nostādīt biedrības īpašā (privileģētā) stāvoklī, nosakot tām nodokļu atvieglojumus, kā arī mēģinot tās atbalstīt citos veidos.2 Tomēr biedrības var būt ļoti dažādas – no neliela šahistu klubiņa līdz starptautiskai zinātnieku apvienībai, dažas no tām pilnībā iztiek no biedra naudām, turpretī citas vēl sniedz ievērojamu finansiālu atbalstu un cita veida palīdzību sabiedrībai, tāpēc jautājums, kurām biedrībām un kāpēc būtu jāsaņem valsts atbalsts, ir diskutējams.
[3] Pieeja jautājuma risināšanai attiecībā uz nodokļiem dažādās valstīs ir atšķirīga. Ir valstis, kas ar nodokļiem apliek visus ienākumus, kas gūti no biedrību saimnieciskās darbības. Citās valstīs ar nodokļiem tiek aplikti tikai tie ienākumi, kas gūti no “ar biedrības mērķi nesaistītām” darbībām. Savukārt vēl citās valstīs biedrības ienākumi no saimnieciskās darbības vispār netiek aplikti ar nodokļiem, ja vien šī darbība ir uzskatāma par sekundāru un ja ienākumi no tās tiek izmantoti tikai un vienīgi tam, lai veicinātu biedrības primāro aktivitāšu īstenošanu, un ja tie netiek nekā citādi sadalīti. Politika attiecībā uz šo jautājumu, ko pieņēma Latvijas likumdevējs, ir atspoguļota normatīvajos aktos, kas regulē nodokļu tiesību jautājumus.
[4] Arī Eiropas Savienībā, cenšoties saskaņot prasības attiecībā uz nevalstisko organizāciju statusu un darbību, ir definēti vairāki turpmāk minētie principi.
Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
0