ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

10. Janvāris 2006 /Nr.2 (405)

Izmeklēšanas tiesneši: jauns institūts kriminālprocesā

Viens no konceptuālajiem mērķiem, kas likts jaunā Kriminālprocesa likuma (KPL) pamatā, ir - nodrošināt tiesas objektivitāti. Šī visiem zināmā un starptautiskos cilvēktiesību dokumentos ietvertā prasība saistās ar vairākiem nosacījumiem, starp kuriem ir arī nepieciešamību nodalīt funkcijas: tiesneši, kas izspriež tiesu, nedrīkstētu būt "iejaukti" konkrētā noziedzīgā nodarījuma pirmstiesas izmeklēšanas procesā, savukārt šajā pirmstiesas procesā ir vajadzīga tiesas kontrole pār cilvēktiesību ierobežojumiem.

Izmeklēšanas tiesneši: jauns institūts kriminālprocesā

Gunārs Kūtris, Satversmes tiesas tiesnesis, LU lektors

KUTRIS-(MK).JPG (11072 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Viens no konceptuālajiem mērķiem, kas likts jaunā Kriminālprocesa likuma (KPL) pamatā, ir – nodrošināt tiesas objektivitāti. Šī visiem zināmā un starptautiskos cilvēktiesību dokumentos ietvertā prasība saistās ar vairākiem nosacījumiem, starp kuriem ir arī nepieciešamību nodalīt funkcijas: tiesneši, kas izspriež tiesu, nedrīkstētu būt “iejaukti” konkrētā noziedzīgā nodarījuma pirmstiesas izmeklēšanas procesā, savukārt šajā pirmstiesas procesā ir vajadzīga tiesas kontrole pār cilvēktiesību ierobežojumiem. Kā risinājums tika piedāvāts ieviest jaunu institūtu – izmeklēšanas tiesnešus, tas ir, tiesnešus, kuri likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā kontrolē cilvēktiesību ievērošanu kriminālprocesā.

Jēdziens “izmeklēšanas tiesnesis” Latvijā gan nav jauns. Arī pirmskara Latvijā bija šādas amatpersonas, tikai viņu uzdevums bija izdarīt iepriekšējo izmeklēšanu apgabaltiesai piekritīgās krimināllietās noteiktā apriņķa vai pilsētas iecirknī.

1 Pēc policijas veiktās izziņas izmeklēšanas tiesnesis apsvēra, vai ir vajadzība veikt iepriekšējo izmeklēšanu vai arī lieta virzāma prokuroram bez tās. Savukārt prokurors pats neizdarīja šo izmeklēšanu, bet tikai deva priekšlikumus un norādījumus izmeklēšanas tiesnešiem, kā arī pārraudzīja šo izmeklēšanu. Tāds izmeklēšanas tiesnesis varētu būt pielīdzināms mūsdienu izmeklētājam.

Šī institūta izcelsme, protams, nav meklējama Latvijā. Eiropas valstīs izmeklēšanas tiesneši klasiskajā (vecajā) izpratnē ir zināmi jau sen. Taču izmaiņas pēdējā gadu desmitā ir jūtamas. Mūsu tiesu sistēmas izcelsmes valstī Francijā 2002.gadā paralēli jau sen zināmajiem izmeklēšanas tiesnešiem izveidoja arī tādu tiesnešu amatus, kas uzrauga cilvēktiesības pirmstiesas izmeklēšanā.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Vilnis Vietnieks, Andris Guļāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Ceturtdaļa gadsimta tiesneša amatā
Jānis Baumanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Kriminālprocesa izbeigšana, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības
Latvijas Kriminālprocesa likumā (KPL), kas stājies spēkā 2005.gada 1.oktobrī, atšķirībā no Latvijas Kriminālprocesa kodeksa (LKPK), tiek reglamentēta nevis krimināllietas izbeigšana, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, bet ...
2 komentāri
Māris Markovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Objektīvās izmeklēšanas princips
2001.gada 25.oktobrī Saeimā tika pieņemts Administratīvā procesa likums, kas stājās spēkā 2004.gada 1.februārī. Līdz ar šā likuma spēkā stāšanos Latvijā tika izveidotas administratīvās tiesas.
1 komentāri
Tiesību prakse
Objektīvās izmeklēšanas princips - interpretācija un piemērošana
Informācija
Likumu reitings
AUTORU KATALOGS