Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

14. Februāris 2006 /Nr.7 (410)

Par atsevišķiem administratīvā tiesas procesa jautājumiem
12 komentāri

Rakstā pausts autoru personisks viedoklis, kas nekādā gadījumā nesaista Augstāko tiesu, kurā viņi strādā. Autori sirsnīgi pateicas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājam Valerijanam Jonikānam un Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatorei Jautrītei Briedei par sniegto palīdzību šā raksta tapšanā. Raksts pamatā iecerēts kā diskusija un papildinājumi pie dažiem nedēļas žurnālā "Jurista Vārds" publicētajā Māra Markova rakstā "Objektīvās izmeklēšanas princips"1 izteiktajiem secinājumiem saistībā ar objektīvās izmeklēšanas principu2 administratīvajā procesā tiesā.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
0
0
komentāri (12)
12 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Hitlers
7. Jūlijs 2006 / 10:16
0
ATBILDĒT
STC, grozījumi jau ir ceļā. Saeima tos izskatīja pirmajā lasījumā...

13. 59.pantā:

papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Lai iegūtu nepieciešamo informāciju un panāktu tiesisku, taisnīgu un efektīvu lietas izskatīšanu, iestāde pēc iespējas dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus.";
valsts pārvaldes iestādes pārstāvis
23. Februāris 2006 / 17:52
0
ATBILDĒT
Ljoti argumenteets raksts, kas noteikti ir noderiigs daudzu valsts paarvaldes iestaazhu darbiniekiem, kuriem ikdienaa jaapiemeero APL. Paldies autoriem par savu ieguldiijumu administratiivaa procesa izpratnee!
ierēdnis
20. Februāris 2006 / 14:27
0
ATBILDĒT
Šajos komentāros par atsaucēm pilnīgs sviests tiešām ir sarakstīts.. Nu pilnīgi ne pa tēmu:) Man kā civildienesta ierēdnim patika, ka autori šajā rakstā uzsvēra, ka tiesai ir jāvērtē administratīvā akta pamatojums, bet ne tā izdošanas lietderība.. Jo lietderības izvērtējums no demokrātijas (valsts varas dalīšanas principa) būtu klaja iejaukšanās izpildvaras kompetencē, līdz ar to tiktu izjaukts Medisona aprakstītais kontroles un līdzsvara mehānisms. Atzīstams bija arī autoru apgalvojums, ka iestāde tiesā nevar lūgt pieaicināt kā trešo personu citu iestādi, jo galu galā publiskā persona ir viena - Latvijas Republika. Lai dzīvo LATVIJA!!! Sarauj:))
skauģis
17. Februāris 2006 / 10:47
0
ATBILDĒT
ja dzīvotu pēc principa - kam vairāk atsauču, tam taisnība, būtu jautri, jo daži lielmeistari vispār nelieto atsauces. vai tas nozīmētu, ka ne pie kādiem apstākļiem viņiem nav taisnība?

varbūt vienkārši cilvēki nezina, kā ielikt Word dokumentam opciju "footnote"
skauģis
17. Februāris 2006 / 10:45
0
ATBILDĒT
Piekrītu atsauces komentāram. Teorētiski autori atsauču lietojuma tehniku ir izskaidrojuši pareizi, taču ar vienu bet - praktiski šis tehnikas lietojums ir neizdevies. Pienemu, ka vainojams pieredzes trukums.

No autoru atsauču teksta ir redzams, ka autori ir ļoti kompetenti un savākuši plašu informāciju par konkrēto jautājumu. Taču šim informatīvajam izkārtojumam pamatā ir jāatrodas pamattekstā. Rodas iespaids, ka autori nav spējuši savāktos citātus un faktus savirknēt tekstā, tāpēc pārblīvējuši atsauces.
atsauce
17. Februāris 2006 / 10:20
0
ATBILDĒT
Kļūdas labojums :)

limdevējs - likumdevējs

atsauce
17. Februāris 2006 / 10:19
0
ATBILDĒT
Nav runa par principu, bet par pārmērību.

Piemēram. Vai arī limdevējs citētā APL 107.panta defineejumam balstījies tieši uz 5. un 6.atsaucē minētajiem avotiem?
autori
17. Februāris 2006 / 09:51
0
ATBILDĒT
Cienījamie diskusijas dalībnieki!

Vēlamies nedaudz paskaidrot, kāpēc zinātniskajos rakstos tiek lietotas atsauces. Atbilde uz šo jautājumu ir vienkārša ? atsauces norāda: uz kāda apgalvojuma pamatojumu, uz izmantotajiem avotiem (piemēram, normatīvie akti, judikatūra, tiesību doktrīna), uz sīkāku kāda jautājuma skaidrojumu, uz avotiem, kur var plašāk iepazīties ar konkrēto jautājumu (piemēram, norādes uz citiem rakstiem) utt. Proti, atsauces dod lasītājam plašāku informāciju par raksta pamattekstā skartajiem jautājumiem. Tādējādi atsauces ir rakstu neatņemama un pašsaprotama sastāvdaļa. Salīdzinājumam var apskatīties, kā un cik daudz tiek lietotas atsauces, piemēram, vācu tiesību zinātnieku publikācijās.

Kas attiecas uz spriedumiem, tad atsauces uz kādu avotu (piemēram, tiesību doktrīnu vai judikatūru) tiek norādītas sprieduma tekstā, iekavās norādot attiecīgo avotu.

Autori būtu pateicīgi, ja diskusija būtu par raksta saturu:)

atsauce
16. Februāris 2006 / 09:17
0
ATBILDĒT
laikam jau grūti juristam būt :)

varbūt pēc atsaucēm var noteikt, kuram vairāk taisnības (vairāk atsauces)?
Jānis
15. Februāris 2006 / 23:52
0
ATBILDĒT
Lasīt grūti ne tikai datorā, bet arī papīra formātā - visu laiku jāšķirsta, un kamēr izlasi apjomīgo atsauci tikmēr doma pazudusi. Tā vien izskatās, ka viens autors rakstījis tekstu, bet otrs - pēc tam pievienojis atsauces :/
nuja
14. Februāris 2006 / 18:03
0
ATBILDĒT
Piekrītu. Loti gruti saprast. teksts 2 rindas, atsauces 2000 rindas!
Skauģis
14. Februāris 2006 / 09:27
0
ATBILDĒT
Nezinu vai arī viņi spriedumus raksta ar pamattekstu atsaucēs, bet grūti taču datorā lasīt:(
visi numura raksti
Velga Gailīte
Skaidrojumi. Viedokļi
Izmeklēšanas tiesneša kompetence
Jaunie izmeklēšanas tiesneši, kuriem nav pieredzes tiesneša darbā, ar lielu un pat apskaužamu degsmi iesaistās prakses veidošanā, aizmirstot, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Pieredzējušie tiesneši tajā pašā laikā ...
2 komentāri
Dina Gailīte
Akadēmiskā dzīve
Juristu grāmatas un fotodarbi
Informācija
Veidosim "Jurista Vārdu" kopīgi
1 komentāri
Ilmārs Šatovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai mirušas personas radiniekiem jāatlīdzina morālais kaitējums
Civillikumā* (turpmāk- CL) nav vispārējas tiešas rakstītas tiesību normas, kas regulētu iespēju cietušās mirušās personas radiniekiem gadījumos, kad persona zaudējusi dzīvību prettiesiska tiesību aizskāruma dēļ, prasīt morālā ...
2 komentāri
Arvis Ērmiņš
Informācija
Diskutē par Satversmes attīstību
AUTORU KATALOGS