ŽURNĀLS Citu pieredze

LL.M. Lauri Melkso (Lauri Mälksoo),* starptautisko tiesību docents, Igaunijas tieslietu kanclera padomnieks

* Raksts ar nosaukumu “Which Continuity: The Tartu Peace Treaty of 2 February 1920, the Estonian–Russian Border Treaties of 18 May 2005, and the Legal Debate about Estonia’s Status in International Law” (“Kura kontinuitāte: 1920.gada 2.februāra Tartu miera līgums, 2005.gada 18.maija Igaunijas un Krievijas robežlīgumi; un tiesiskās debates par Igaunijas statusu starptautiskajās tiesībās” – angļu val.) pirmo reizi publicēts Igaunijas tieslietu žurnālā “Juridica Intenational” (2005, No.1).

Raksta autora Lauri Melkso zinātniskās pētniecības lauks ir starptautiskās publiskās tiesības. L.Melkso ar izcilību (cum laude) beidzis Tartu universitātes Juridisko fakultāti Igaunijā (1998), studējis Getingenas universitātē Vācijā (1995–1996), ar izcilību (with distinction) ieguvis starptautisko tiesību maģistra grādu (LL.M.) Džordžtaunas universitātes Tiesību centrā, ASV (1998–1999), šobrīd studē doktorantūrā Humbolta universitātē Berlīnē, Vācijā. Papildus akadēmiskajam darbam L.Melkso darbojas arī Igaunijas starptautiskajā komisijā noziegumu pret cilvēci izmeklēšanā (Estonian International Commission for the Investigation of Crimes Against Humanity).

Pagājušā gada 18.maijā Igaunijas Republikas un Krievijas Federācijas ārlietu ministri Maskavā parakstīja līgumus par abu valstu jūras un saus­zemes robežām. Līgumi paredz, ka esošā Igaunijas un Krievijas kontrollīnija ar nelielām novirzēm būs valsts robeža. Līgumu būtība tika saskaņota jau deviņdesmito gadu vidū, tomēr to parakstīšanu Krievijas Federācija atlika uz vēlāku laiku. Krievija izvirzīja noteikumu, ka neparakstīs robežlīgumus, kamēr pienācīgā veidā netiks atrisināti pārējie strīdīgie jautājumi starp Krievijas Federāciju un Igaunijas Republiku.

Politologi atzina, ka Maskavas vēlmi beidzot parakstīt līgumus pastiprināja Igaunijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) 2004.gada 1.maijā. No vienas puses, robežlīguma ar Krieviju neesamība nekļuva par šķērsli Igaunijas iestājai ES, jo Igaunija varēja apliecināt, ka ir bijusi gatava parakstīt to jau kopš parafēšanas Pēterburgā 1999.gada 5.martā. No otras puses, pašai Krievijai arvien neatliekamāk ir vajadzīgas oficiāli atzītas rietumu robežas, tā kā Krievija ir paudusi savu interesi par bezvīzu režīma ieviešanu saviem pilsoņiem ES robežās, un Brisele uzstāja, ka robežjautājumu atrisināšana ar Igauniju un Latviju ir viens no šāda režīma priekšnosacījumiem.