ŽURNĀLS Intervija

— Savā jaunajā amatā jūs esat kopš šā gada aprīļa, kad pensijā devās Oļģerts Šabansks un demisionēja ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš. Taču, cik zināms, jums ir liela prokurora darba pieredze gan rajona prokurora, tiesu apgabala virsprokurora amatā, gan arī Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta, Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas, kā arī Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas vadīšanā. Taču šoreiz gribētu uzzināt par Krimināltiesiskā departamenta vietu un nozīmi prokuratūras kā tiesu varas institūcijas sastāvā.

— Prokuratūrā mans darba stāžs aptuveni ir divdesmit trīs gadi. Krimināltiesiskais departaments ir viena no Latvijas prokuratūras lielākajām struktūrvienībām un tā darbs saistīts ar prokuratūras pamatfunkcijām, kas noteiktas Prokuratūras likuma 2. pantā: veikt uzraudzību pār izziņas iestāžu un citu iestāžu operatīvo darbību, organizēt, vadīt un veikt pirmstiesas izmeklēšanu, sākt un veikt kriminālvajāšanu, uzturēt valsts apsūdzību tiesā. Šie četri uzdevumi cieši saistīti ar manis vadīto departamentu. Lai realizētu šīs darbības, Krimināltiesiskajā departamentā ir četras nodaļas, kuras pēc svarīguma varētu sagrupēt šādi: Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļa, Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļa, Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļa un Totalitāro režīmu un noziegumu izmeklēšanas nodaļa. Tātad divas no tām saistītas tieši ar mūsu pamatfunkciju, tas ir, pirmstiesas izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, trešā — ar tiesās izskatāmajām lietām ( apelācijas un kasācijas instances tiesās); atsevišķos gadījumos šīs nodaļas prokurori uztur apsūdzību arī pirmās instances tiesās. Totalitāro režīmu un noziegumu izmeklēšanas nodaļa pēdējā laikā ieguvusi saziņas līdzekļu īpašu uzmanību, jo tās lietvedībā ir krimināllietas, kurās pie atbildības sauc personas par kara noziegumiem un genocīdu.