ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Mag. iur. Vija Jākobsone, Kriminālprocesa kodeksa projekta izstrādāšanas un darba grupas vadītāja, — "Latvijas Vēstnesim"

Prof., Dr. habil. iur. Anrijs Kavalieris, kā arī Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Ēriks Zvejnieks ( "JV" 5.12.2000 .) jau iezīmēja diskusiju par ilgi tapušo Kriminālprocesa kodeksa projektu. Šoreiz — šī projekta darba grupas vadītājas Vijas Jākobsones domas, bet nākamajā "Jurista vārdā" savu viedokli paust solījis LR ģenerālprokurors Jānis Maizītis

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Laikraksts "Diena" piektdien, 2000. gada 8. decembrī, lasītājiem un arī Latvijas Republikas Kriminālprocesa kodeksa projekta darba grupas dalībniekiem pavēstīja: "Noraidīts ilgi tapušais Kriminālprocesa likums". No nelielā paziņojuma var secināt, ka laikrakstam Tieslietu ministrijas preses sekretārs L.Pāvils pastāstījis, ka pie tieslietu ministres I.Labuckas trešdien, 6. decembrī, notikusi darba sanāksme, kurā pēc konsultācijām ar tiesībsargājošo iestāžu vadītājiem pieņemts lēmums: likuma projektu noraidīt, jo tas pēc būtības esot tikai nedaudz uzlabots vecais Kriminālprocesa kodekss.

Šā projekta izstrādes gaitā esot iezīmējies konceptuāls strīds par likuma būtību starp prokuratūras un advokatūras pārstāvjiem. Izstrādātais procesa likums būtībā atspoguļojis advokatūras viedokli, kas neapmierināja prokuratūras pārstāvjus, tādēļ viņi darba grupā atteikušies piedalīties un solījuši izstrādāt konceptuāli atšķirīgu likumprojektu.

Izstrādājot citu likumprojektu, tiekot plānots plašāk izmantot saīsināto tiesas procesu, kā arī vienošanos par mazāknozīmīgiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuru izdarīšanā persona sevi atzīst par vainīgu. Paredzēts arī izdarīt neatliekamus grozījumus spēkā esošajā Latvijas Kriminālprocesa kodeksā.

Iespējams, ka darba apspriedē pie tieslietu ministres tiešām tika apspriesti minētie jautājumi un pieņemti lēmumi. Taču par to konkrēto saturu Latvijas Republikas Kriminālprocesa kodeksa izstrādāšanas darba grupai nav zināms tā vienkāršā iemesla dēļ, ka, izņemot vienu darba grupas dalībnieku, pārējie par šo sanāksmi un tajā apspriežamiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem netika pat informēti.

Ja ticēt publikācijām laikrakstos, tad jāsecina, ka vairāki jautājumi, ja tiešām tādi tika apspriesti sanāksmē un par tiem pieņemti lēmumi, neatbilst Latvijas Republikas Kriminālprocesa kodeksa projekta saturam.