ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

30. Maijs 2006 /Nr.21 (424)

Augstskolu jaunais tiesiskais stāvoklis
1 komentāri

Šī raksta mērķis ir īsumā ieskicēt notikušo pārmaiņu tiesiskās sekas un raksturot jauno tiesisko stāvokli, kādā atbilstoši pēdējiem grozījumiem Augstskolu likumā ir nonākušas valsts dibinātas augstskolas

Augstskolu jaunais tiesiskais stāvoklis

Mg.iur. Kristīne Jarinovska, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante

 

04.JPG (11061 bytes)
Foto: no personiskā arhīva

Pateicoties pēdējiem grozījumiem Augstskolu likumā (sk.: grozījumi likumā // Latvijas Vēstnesis, 23.03.2006., Nr.48.), augstskolu darbības organizācijā ir notikušas vairākas nozīmīgas izmaiņas. Viena no būtiskākajām izmaiņām ir saistīta ar valsts dibinātu augstskolu juridisko statusu. Proti, atbilstoši Augstskolu likuma 7.panta pirmajai daļai “valsts dibinātās augstskolas (izņemot Latvijas Policijas akadēmiju un Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju) ir atvasinātas publiskas personas”. Līdz attiecīgo grozījumu pieņemšanai Augstskolu likumā visas valsts dibinātās augstskolas bija valsts pārvaldes iestādes (turpmāk– iestādes). Šī raksta mērķis ir īsumā ieskicēt notikušo pārmaiņu tiesiskās sekas un raksturot jauno tiesisko stāvokli, kādā atbilstoši pēdējiem grozījumiem Augstskolu likumā ir nonākušas valsts dibinātas augstskolas, izņemot Latvijas Policijas akadēmiju un Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju, (turpmāk– augstskolas), t.sk. norādīt uz priekšrocībām, kas izriet no jaunā tiesiskā stāvokļa.

 

Atvasināta publiska persona un iestāde

 

Atšķirību starp jēdzienu “iestāde” un “atvasināta publiska persona” parāda divas Valsts pārvaldes iekārtas likuma tiesību normas– Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1.panta 1.punkts, kur tiek definēts publiskas personas jēdziens, un 1.panta 3.punkts, kur tiek skaidrots iestādes jēdziens. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1.panta 1.punktam publiska persona ir “Latvijas Republika kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona un atvasinātas publiskas personas”.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Linards
28. Jūnijs 2006 / 16:19
0
ATBILDĒT
Šo rakstu vajadzētu izlasīt Izglītības un zinātnes ministrijai. Citādi parādās tādi murgi kā rīkojuma projekts "Par nekustamo īpašumu saglabāšanu valsts īpašumā un nodošanu Latvijas Universitātes valdījumā" (VSS-795). Tā vietā, lai nodotu Latvijas Universitātei īpašumā valsts nekustamo īpašumu, ko lieto Latvijas Universitāte, Izglītības un zinātnes ministrija taisās nodot tikai valdījumā. Bet tā jau laikam ir arī Latvijas Universitātes problēma. Ja nespēj pastāvēt uz savām tiesībām, tad paši vien vainīgi. Slikti tas, ka citas augstskolas nedabūs, ja Latvijas Universitāte nolaidīs luni.





visi numura raksti
Sergejs Rudāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Nekustamā īpašuma labticīga iegūšana
Persona, kura, saņemot lietu savā valdījumā vai turējumā, zināja, ka lietas nodošana notikusi bez īpašnieka piekrišanas, apzināti ir piedalījusies īpašnieka tiesību aizskārumā un tāpēc nav pelnījusi likuma aizsardzību.
Marija Eksta
Akadēmiskā dzīve
Topošie juristi piedalās šķīrējtiesas procesa sacensībās
1 komentāri
Dina Gailīte
Informācija
Juridiskās palīdzības administrācija jaunās telpās
Informācija
Nepilngadīgo interešu aizstāvībai
Ārija Meikališa, Kristīne Strada-Rozenberga
Skaidrojumi. Viedokļi
Pārmaiņu laiks kriminālprocesā
Pirms pievēršamies to personu apskatam, kas īsteno tiesības uz aizstāvību, jānorāda kāds vispārīga rakstura jautājums, kura reglamentācija šobrīd KPL ir ietverta,- aizstāvības īstenošanas pamats.
AUTORU KATALOGS