Lai gan kopš Komerclikuma un Darba likuma pieņemšanas un spēkā stāšanās pagājis daudz laika, vēl joprojām pastāv strīds par to, kā pareizi jānoformē darba tiesiskās attiecības ar valdes locekli - vai pietiek ar dalībnieku sapulces vai padomes lēmumu vai jābūt darba līgumam, kas regulē darba tiesiskās attiecības Latvijā.
Dipl.iur. Rada Matjušina, AS “Baltic Gaming” juriste
|
|
Lai gan kopš Komerclikuma un Darba likuma pieņemšanas un spēkā stāšanās pagājis daudz laika, vēl joprojām pastāv strīds par to, kā pareizi jānoformē darba tiesiskās attiecības ar valdes locekli – vai pietiek ar dalībnieku sapulces vai padomes lēmumu vai jābūt darba līgumam, kas regulē darba tiesiskās attiecības Latvijā.
Komerclikuma 221.panta astotā daļa noteic, ka “valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim”, savukārt Komerclikuma 224.panta pirmajā daļā noteikts: “Dalībnieku sapulce ar savu lēmumu ievēlē un atsauc valdes locekļus.” Turpretī Darba likuma 44.panta trešā daļa reglamentē, ka “ar kapitālsabiedrības izpildinstitūciju locekļiem slēdzams darba līgums, ja vien viņi netiek nodarbināti, pamatojoties uz citu civiltiesisku līgumu”. Aplūkojot šīs tiesību normas, secināms, ka šeit pastāv kolīzija, jo, no vienas puses, Komerclikums noteic kārtību, kādā veidā kapitālsabiedrības izpildinstitūcijas locekļi tiek nodarbināti, no otras puses, Darba likums prasa slēgt darba līgumu, ja nav noslēgts cits civiltiesisks līgums.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes