Saņemot vietējo iedzīvotāju uzticību un līdz ar to tiesības strādāt viņu interesēs, pašvaldības lēmējvara iegūst tiesības un pienākumu atbilstoši tiesību aktos noteiktajam kārtot visas vietējās lietas. Lēmējvara iegūst tiesības arī lemt par to, kā kārtot vietējās lietas, kā arī tiesības lemt par atsevišķu tās kompetenču īstenošanas deleģēšanu citiem subjektiem, pat privāto tiesību subjektiem.
Lēmuma pieņemšana pašvaldības lēmējinstitūcijā
Dipl.iur. Kristīne Jaunzeme, RAPLM Juridiskā departamenta direktore, LU Juridiskās fakultātes maģistrante
|
|
Viena no būtiskākajām valsts varas funkcijām ir vispārsaistošu noteikumu radīšana. Kā norādījis profesors K.Dišlers, valsts varai jādarbojas saskaņā ar vispārējām normām – likumiem, tāpat ar likumiem jānoregulē attiecības, kuras rodas starp pilsoņiem un valsts iestādēm, kā arī starp pilsoņiem savā starpā.1 Vispārsaistošu noteikumu pieņemšana ir arī būtisks pašvaldību varas elements, bez kā nav iedomājama demokrātisku, decentralizētu pašvaldību pastāvēšana.2 Jebkādu saistošu lēmumu pieņemšana ir varas izpausme, kas jāizlieto atbilstoši varas piešķiršanas mērķiem, ievērojot tiesību aktos noteiktās procedūras normas.
Pašvaldības domes (padomes) kā vietējās pārvaldes būtiskākās institūcijas savu darbību visbiežāk materializē lēmumos – iekšējos un ārējos pārvaldes lēmumos, politiskos lēmumos, kā arī vispārsaistošos lēmumos – saistošajos noteikumos. Katra lēmuma saturs un tā izdošanas pamats var atšķirties, taču visiem šiem lēmumiem ir apvienojošs elements, proti, šādu lēmumu izdevējs ir vēlēta, koleģiāla institūcija – pašvaldības dome (padome). Tāpat arī pašvaldību darbību regulējošie tiesību akti šajos gadījumos reglamentē lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas kārtību pašvaldības domē (padomē).
Šā raksta mērķis ir analizēt vietējās pašvaldības lēmējinstitūciju – domi (padomi) – kā lēmumu pieņēmēju un attiecīgi darba organizāciju un lēmumu pieņemšanas kārtību pašvaldības lēmējinstitūcijā. Jautājuma aktualitāti pamato sabiedrībā, galvenokārt jau valsts amatpersonu, arī juristu aprindās, izskanējuši dažādie viedokļi par to, kas pašvaldībā ir tiesīgs pieņemt lēmumus un kas par tiem atbild. It īpaši plaši izskanējusi Ventspils pilsētas pašvaldības priekšsēdētājam piedēvētā atbildība par ekonomikas ministra izvirzītā pārstāvja neiecelšanu Ventspils brīvostas valdē.
Vietējā pašvaldība un tās lēmējinstitūcija
Pašvaldība ir vietējās varas organizācija, kam ar tiesību aktiem piešķirta kompetence noteiktā administratīvajā teritorijā, tā ir piesaistīta iedzīvotājiem, kuri to ievēlē un kuru intereses tā pārstāv. Pašvaldības jēdziens tiešā mērā raksturo to veidojošos elementus. Proti, pašvaldība ir atvasināta publiskā persona, kas ar ievēlēta lēmējorgāna [domes (padomes)] un tās izveidotas administrācijas starpniecību tai piešķirtās kompetences ietvaros nodrošina noteiktas teritorijas iedzīvotāju publisko vajadzību apmierināšanu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes