ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

25. Jūlijs 2006 /Nr.29 (432)

Noziedzīgu nodarījumu klasifikācijas kritēriji
1 komentāri
Dr.iur.
Jānis Baumanis
 

Latvijā likumdevējs izvēlējies divus noziedzīgu nodarījumu klasifikācijas kritērijus. Pirmais kritērijs ir Krimināllikuma (turpmāk - KL) sevišķās daļas pantā (vai tās daļā) paredzētās sankcijas barguma pakāpe. Otrais kritērijs ir vainas forma.

Noziedzīgu nodarījumu klasifikācijas kritēriji

Mg. iur. Jānis Baumanis, LPA doktorants

 

02.JPG (11425 bytes)
Foto: no personiskā arhīva

Noziedzīgie nodarījumi citu tiesībpārkāpumu starpā izceļas ar lielāku bīstamību un kaitīguma smagumu. Kaitīgums ir neatņemams noziedzīga nodarījuma kritērijs, kas izpaužas ievērojamā sabiedrības, tās daļas vai atsevišķa indivīda interešu apdraudējumā. Taču atšķirīgiem noziedzīgajiem nodarījumiem to kaitīgums un bīstamība, attiecīgi arī pašu noziedzīgo nodarījumu raksturs atšķiras. Iepriekšminētais noteic noziedzīgu nodarījumu klasifikācijas esamību. Šādas klasifikācijas pastāvēšanas pamatnosacījums ir objektīvās noziedzīgu nodarījumu smaguma pakāpes noteikšanas iespējamība. Lai atbildētu uz jautājumu, vai šāda iespējamība ir reāla vai arī noziedzīgu nodarījumu klasifikācijai jābalstās uz subjektīviem pieņēmumiem un abstraktiem kritērijiem, detalizēti jāizanalizē krimināltiesiskā un kriminoloģiskā teorija.

Latvijā likumdevējs izvēlējies divus noziedzīgu nodarījumu klasifikācijas kritērijus. Pirmais kritērijs ir Krimināllikuma (turpmāk – KL) sevišķās daļas pantā (vai tās daļā) paredzētās sankcijas barguma pakāpe. Otrais kritērijs ir vainas forma.

Pirmais kritērijs klasifikācijā izpaužas šādi: jo sankcija ir bargāka, jo smagāks, tātad teorētiski arī par kaitīgāku un bīstamāku tiek uzskatīts noziedzīgs nodarījums. Par pamatu ņemot šo kritēriju, KL noziedzīgi nodarījumi tiek dalīti kriminālpārkāpumos un noziegumos.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
vahaks
25. Jūlijs 2006 / 23:36
0
ATBILDĒT
Proti, ja likumdevēja vēlme noziedzīgos nodarījumus atzīt par smagiem nesakrīt ar tiesu praksi, tad varbūt tomēr jāņem vērā tieši tiesas viedoklis?

Varbūt tomēr tiesām vajadzētu respektēt likumdevēja viedokli? Tiesa taču tiek spriesta saskaņā ar likumu, vai ne tā, doktoranta kungs. Kāpēc tad mums likumi, ja var atļaut tiesai brīvu rīcību? Kas tad mums te ir par kārtību, kontinentālās vai anglosakšu tiesības? Šitā jūsu ideja manuprāt degradē visu tiesību sistēmu, ļaijot mūsu slavenajām objektīvajām un taisnajām tiesām rīkoties kā pašam patīk.
visi numura raksti
Andris Kaņeps
Skaidrojumi. Viedokļi
Deputātu neaizskaramības institūts
Šajā rakstā tiks raksturots deputātu neaizskaramības institūts, izvērtēta Latvijā nostiprinātā neaizskaramības regulējuma atbilstība mūsdienu šī institūta izpratnei un mēģināts piedāvāt risinājumus problēmjautājumiem, kas ...
Artūrs Trosens, Zane Vanaga
Skaidrojumi. Viedokļi
Mediācija: izpratne un jēdziens latviešu valodā
Mediācija ir konfliktu risināšanas process, kurā puses ar mediatora atbalstu pašas rod konflikta atrisinājumu, un līdz ar to visi procesā iesaistītie ir ieguvēji. Latvijā mediācija ir jauna iespēja, kā ātrāk un efektīvāk likvidēt ...
Tiesību prakse
Par saīsinātā lēmuma pārsūdzēšanu
Informācija
Izdevums par Policijas akadēmiju
Informācija
Būs finansējums notāra prakses uzturēšanai
AUTORU KATALOGS