ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

22. Augusts 2006 /Nr.33 (436)

Ko darīt, lai administratīvais process būtu efektīvāks
2 komentāri

Jādomā, ka APL, tātad- procesuāla likuma, grozījumu projekts neizsauks īpaši asas domstarpības parlamentā pat karstajā priekšvēlēšanu laikā rudens sesijā, tādēļ varētu cerēt, ka parlaments nolūkā efektivizēt un atvieglot administratīvo procesu šo visai apjomīgo likumprojektu varētu izskatīt salīdzinoši īsā laikā. Tādēļ jau visai drīz, varbūt pat šoruden, var rasties situācija, ka Latvijas juristiem nāksies iepazīt APL jauno redakciju. Šī iemesla dēļ "Jurista Vārds" vēl pirms APL grozījumu galīgās redakcijas pieņemšanas aicināja uz sarunu I.Miezi un vēlējās noskaidrot gan topošo Administratīvā procesa likuma grozījumu saturu, gan iemeslus, kāpēc tie nepieciešami.

Ko darīt, lai administratīvais process būtu efektīvāks

Top Administratīvā procesa likuma grozījumi

 

Mg.iur. Ieva Mieze, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra padomniece, intervijā “Jurista Vārdam”

 

MIEZE.JPG (10690 bytes)
Foto: no personiskā arhīva

Šobrīd Saeimā atrodas grozījumu projekts (reģ. Nr.1651) Administratīvā procesa likumā (APL), kas paredz 88 grozījumus kopš 2004.gada spēkā esošajā likumā. Kā rakstīts projekta anotācijā, tā galvenais uzdevums ir vienkāršot administratīvo procesu un padarīt to ātrāku un efektīvāku. Uz to mudina kopš APL spēkā stāšanās uzkrātā likuma piemērošanas prakse, kā arī šobrīd ļoti ilgie lietu izskatīšanas termiņi tiesās (Administratīvajā rajona tiesā tie tuvojas pusotram gadam, apgabaltiesā– gandrīz diviem) un nesamērīgi lielie lietu atlikumi (2005.gada nogalē– attiecīgi apmēram 3000 un 1200 lietas).
Maija sākumā parlaments APL grozījumu projektu apstiprināja pir­majā lasījumā, un šobrīd ir beidzies termiņš priekšlikumu iesniegšanai arī otrajam lasījumam, kas notiks pēc Saeimas vasaras brīvdienām.
Likuma grozījumu priekšlikumu Saeimā iesniedza valdība (projekta virzītāja– Tieslietu ministrija), bet izstrādāja darba grupa vispirms Augstākās tiesas senatores (tobrīd vēl TM valsts sekretāra vietnieces)Veronikas Krūmiņas, pēc tam tieslietu ministra padomnieka Arvīda Dravnieka vadībā. Projekta izstrādātāju vidū bija galvenokārt administratīvo tiesu tiesneši– Augstākās tiesas senatori Valerijans Jonikāns, Jautrīte Briede, Gunta Višņakova, Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš, kā arī Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētājs (šobrīd– TM valsts sekretāra vietnieks) Kaspars Berķis. Darba grupā aktīvi strādāja arī Tieslietu ministrijas valsts sekretāra padomniece Ieva Mieze, kura pēc tam vadīja projekta starpinstitucionālo saskaņošanu pirms iesniegšanas valdībā un projektu prezentēja Ministru kabinetā un Saeimas Juridiskajā komisijā.
Jādomā, ka APL, tātad– procesuāla likuma, grozījumu projekts neizsauks īpaši asas domstarpības parlamentā pat karstajā priekšvēlēšanu laikā rudens sesijā, tādēļ varētu cerēt, ka parlaments nolūkā efektivizēt un atvieglot administratīvo procesu šo visai apjomīgo likumprojektu varētu izskatīt salīdzinoši īsā laikā. Tādēļ jau visai drīz, varbūt pat šoruden, var rasties situācija, ka Latvijas juristiem nāksies iepazīt APL jauno redakciju. Šī iemesla dēļ “Jurista Vārds” vēl pirms APL grozījumu galīgās redakcijas pieņemšanas aicināja uz sarunu I.Miezi un vēlējās noskaidrot gan topošo Administratīvā procesa likuma grozījumu saturu, gan iemeslus, kāpēc tie nepieciešami.



Šī gada sākumā tika atzīmēti divi gadi kopš Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās1 un jau tobrīd bija zināms par sagatavotajiem visai plašajiem grozījumiem. Tagad likumprojekts atrodas Saeimā. Kādēļ jāgroza tik nesen pieņemts un par kvalitatīvu uzskatīts likums?

– Grozījumi nepieciešami tieši tāpēc, ka tas bija pilnīgi jauns likums un pirms tā administratīvo procesu regulēja tikai Ministru kabineta noteikumi.

komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
casuss
22. Augusts 2006 / 09:57
0
ATBILDĒT
Lūk radās tādas "momenta" replikas:

1. Ar muguras smadzenēm jūtu...:), ka būs problēmas gan praksē iestādē, gan tiesu praksē ar jauninājumu , ka faktiskā rīcība varētu būs arī "...beznodomu darbība". Man nav nekas iebilstams par rakstā minēto piemēru ar policiju, bet es redzu, ka nelabticīgas personas ļoti plaši varēs izmanto šo iespēju, lai apstrīdētu...pārsūdzētu un savādāk paildzinātu adm. procesa pabeigšanu. Vēl jo īpaši, ja šīs "beznodomu darbības" rezultātam nevajadzēs būt "galīgajam noregulējumam".



2. Manuprāt rakstā ne tik viennozīmīgi var apgalvot, ka saskaņā ar APL 64. pantu, iestādei administratīvais akts jāizdod mēneša laikā. Ja nekļūdos, tad minētais pants nosaka termiņu gadījumos, "ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata... (1. daļa). Ja nekļūdos, tad likumā par akta izdošanas termiņiem gadījumos, ja lietu ierosina uz iestādes iniciatīvas pamata/augstākas iestādes rīkojuma; ziņojuma pamata nav dots regulējums. Protams var piemērot esošo 1. mēnesi attiecīgās normas interpretējot. Bet varbūt tomēr likumā viennozīmīgi pateikt?



Viennozīmīgi APL grozījumi ir vajadzīgi, jo šobrīd adm. process tiesā (lietu izskatīšanas termiņi) nesasniedz galveno mērķi - no vienas puses efektīvu (savlaicīgu) personu tiesību un interešu aizsardzību, no otras puses, tisiskās stabilitātes nodrošināšanu, kad pārsūdzētie iestādes adm. akti gadiem "karājas" nenoteiktā stāvoklī.



Veiksmi !
Anonīms lietotājs
22. Augusts 2006 / 09:06
0
ATBILDĒT
Paldies!

No raksta redzams, ka grozījumi ir pārdomāti un pamatoti.

visi numura raksti
Nikolajs Zikovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Šaujamieroču aprite un cilvēktiesību aizsardzība
Privātpersonām jābūt iespējai patstāvīgi aizstāvēt savas tiesības, it īpaši situācijās, kad tās tiek apdraudētas ar citu personu faktiskajām prettiesiskām darbībām, piemēram, slepkavības, laupīšanas vai zādzības gadījumos. ...
13 komentāri
Tiesību prakse
Pieteikuma nepieņemšana vai tiesvedības izbeigšana
Informācija
Tapis priekšlikumu un sūdzību likumprojekts
Informācija
Diskutē par tiesu sistēmas aktualitātēm
Informācija
Aicina kļūt par tiesu izpildītājem
AUTORU KATALOGS