ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

31. Oktobris 2006 /Nr.43 (446)

Atbildība par transportlīdzekļu vadīšanu reibuma stāvoklī
1 komentāri
Dr.iur.
Andrejs Judins
 

Transportlīdzekļu vadīšana reibuma stāvoklī ir bīstama gan pašam vadītājam, gan arī citām personām. Tas tomēr neattur vairākus cilvēkus no automašīnu vadīšanas pēc alkoholisko dzērienu lietošanas. Lai noslāpētu šo pārgalvīgo tieksmi, gan Krimināllikumā (KL), gan arī Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK) par to ir noteiktas diezgan bargas sankcijas. Nekonsekvence, definējot administratīvo un kriminālo represiju par transportlīdzekļu vadīšanu reibumā, radījusi paradoksālo praksi, kad vieglāku sodu piespriež tam šoferim, kas izdara smagākus pārkāpumus, bet tos, kuri, reibumā vadīdami transportlīdzekļus, smagi ievaino cilvēkus, pat atbrīvo no atbildības, neatņemot tiesības vadīt transportlīdzekļus.

Atbildība par transportlīdzekļu vadīšanu reibuma stāvoklī

 

Mg.iur. Andrejs Judins, LPA docents, “Providus” krimināltiesību politikas eksperts  

 

01.JPG (8563 bytes)

Foto: no personiskā arhīva

Transportlīdzekļu vadīšana reibuma stāvoklī ir bīstama gan pašam vadītājam, gan arī citām personām. Tas tomēr neattur vairākus cilvēkus no automašīnu vadīšanas pēc alkoholisko dzērienu lietošanas. Lai noslāpētu šo pārgalvīgo tieksmi, gan Krimināllikumā (KL), gan arī Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK) par to ir noteiktas diezgan bargas sankcijas.

Administratīvā atbildība ir paredzēta par braukšanu reibumā, ja konstatēts, ka tas ir pirmais tāda veida personas pārkāpums gada laikā un šīs darbības dēļ nav notikusi avārija, kurā būtu ievainoti1 vai nonāvēti cilvēki. Savukārt pie kriminālatbildības ir saucama persona, kura vada transportlīdzekļus reibuma stāvoklī, ja:

• viņai nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību (1);

• tas izdarīts atkārtoti gada laikā (2);

• ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanas dēļ cietušajam nodarīts viegls miesas bojājums ar veselības traucējumu, vidēja smaguma vai smags miesas bojājums vai tā izraisījusi cilvēka nāvi (3).

Kaut gan valsts represijas (soda) apjomam jābūt jo lielākam, jo smagāks ir personas pārkāpums, t.i., par kriminālpārkāpumiem un noziegumiem jāpiespriež bargāki sodi nekā par administratīvajiem pārkāpumiem, praksē bieži vien notiek otrādi. Pēdējā laikā administratīvie sodi par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, vadot automašīnu reibuma stāvoklī, ir kļuvuši daudz bargāki, bet legāla atbrīvošana no tiem – gandrīz neiespējama. Savukārt pret noziedzīgu nodarījumu ceļu satiksmes jomā izdarītājiem bieži piemēro tādus kriminālsodus vai līdzekļus, kas ir daudz vieglāki salīdzinājumā ar sodiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Kaut gan tāda tiesu prakse formāli nepārkāpj likumu prasības, tā acīmredzami neatbilst nedz vispārīgiem sodu piemērošanas mērķiem, nedz deklarētajai sodu politikai.

Saskaņā ar tiesību teorijas atzinumiem administratīvais pārkāpums salīdzinājumā ar noziedzīgo nodarījumu ir mazāk bīstams (kaitīgs), un tāpēc par to ir paredzēts vieglāks sods, bet tā piemērošana ir nevis tiesu varas, bet izpildvaras kompetencē.2 Savukārt kriminālsodi a priori ir bargāki, un tos piemēro tiesa.3 Ievērojot humānisma principu un kriminālsodu bardzību, likumdevējs ir paredzējis vairākus tiesiskos mehānismus, kas ļauj būtiski samazināt piemērojamo krimināltiesisko represiju. Tā, piemēram, visos krimināllikuma sevišķās daļas pantos ir noteikts diezgan plašs sankciju diapazons; pārkāpējus var sodīt ne tikai ar brīvības atņemšanu, bet arī ar tādiem alternatīviem sodiem kā piespiedu darbs un naudas sods; piemērojot KL 49. pantu, personai var piespriest sodu, kas ir vieglāks par KL panta sankcijā minimāli paredzēto sodu; tiesa var piespriest personai nosacītu sodu, prokurors – nosacīti atbrīvot pārkāpēju no kriminālatbildības; pārkāpēju var atbrīvot no kriminālatbildības un soda sakarā ar izlīgumu ar cietušo personu vai izdarītā pārkāpuma mazsvarīgumu utt. Savukārt APK ietvaros nav iespēju tikpat būtiski mazināt kodeksa pantos paredzēto represiju.

Gan KL, gan arī APK paredz piemērojamo sodu individualizāciju. APK 32. panta otrajā daļā ir uzsvērts, ka, nosakot administratīvo sodu, jāņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, viņa vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis, apstākļi, kas mīkstina un pastiprina atbildību.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
kerns
3. Novembris 2006 / 11:10
0
ATBILDĒT
runājot par KL 260.p. 3.d. gadījumā, ja vainīgais izlīgst ar cietušo neviens neliedz procesa virzītājam pēc kriminālprocesa izbeigšanas nosūtīt lietas materiālus kompetentai iestādei (šinī gadījumā Ceļu policijai)jautājuma izlemšanai par adminsitratīvā soda piemērošanu, kas šajā gadījumā būs gan naudas sods, gan tiesību liegums
visi numura raksti
Līga Āboliņa, Sintija Daugule
Skaidrojumi. Viedokļi
Lēmumu pieņemšana Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā
Raksta mērķis ir iepazīstināt plašāku personu loku ar administratīvo procesu konkrētā valsts pārvaldes iestādē un aplūkot tiesību normu piemērošanu un interpretāciju situācijā, kas līdzinās juridiskam strupceļam, kā arī ...
1 komentāri
Reinhards Dombrovskis
Skaidrojumi. Viedokļi
Par pierādījumu izpratni kriminālprocesā
Pierādīšanas teorija kriminālprocesā eksistē vairāk nekā 180 gadus. 1827.gadā angļu filozofs un jurists Dž.Bentams publicēja savu grāmatu par tiesu pierādījumiem, kurā pausta atziņa, ka par pierādījumiem ir uzskatāmi fakti.1 Ilgu ...
1 komentāri
Reinis Markvarts
Skaidrojumi. Viedokļi
Intelektuālā īpašuma tiesību izmantošana
Universitāšu uzdevumu vēsturiskā attīstība1 un universitāšu centieni noregulēt savas attiecības ar dažādiem citiem tiesisko attiecību dalībniekiem, veidojot intelektuālā īpašuma pārvaldības organizāciju (formāli to nostiprinot ...
Tiesību prakse
Par Civillikuma 1185. un 1186.pantā paredzēto servitūtu
Tiesību prakse
Eiropas Kopienu tiesa: svarīgākie nolēmumi
AUTORU KATALOGS