ŽURNĀLS Tiesību prakse

21. Novembris 2006 /Nr.46 (449)

Subjektīvās tiesības pārsūdzēt lēmumu par adreses maiņu

Subjektīvās tiesības pārsūdzēt lēmumu par adreses maiņu

 

AT Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums

Lietā SKA–144

2006.gada 21.februārī

APL 31.pants (subjektīvās tiesības vērsties ar pieteikumu tiesā), Ministru kabineta 2002.gada 27.augusta noteikumu Nr.384 “Adresācijas noteikumi” (turpmāk– Adresācijas noteikumi) 2.punkts un 3.3., 3.4. un 3.5.apakšpunkts (adreses piešķiršanas mērķis un ietekme).

Administratīvā procesa likuma 31.panta otrā daļa noteic, ka pieteikumu, izņemot likumā noteiktos gadījumus, var iesniegt privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses ir vai var tikt aizskartas. No minētās tiesību normas izriet priekšnoteikums, kam jāpastāv, lai personai būtu tiesības vērsties tiesā, pārsūdzot administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību. Proti, pēc vispārējiem noteikumiem tiesā var vērsties persona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses ir vai var tikt aizskartas. Vienlaikus minētā norma paredz izņēmumu no šī vispārējā principa, nosakot, ka tiesā var vērsties arī persona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses nav aizskartas, tomēr tikai tad, ja tas ir atrunāts normatīvajā aktā. Tādējādi, lai konstatētu, vai personai, kura vēršas ar pieteikumu tiesā, ir atzīstams pieteicēja statuss, nepieciešams izvērtēt, vai ar pārsūdzēto lēmumu (rīcību) ir vai var tikt aizskartas pieteicējiem ar tiesību normu piešķirtās tiesības vai tiesiskās intereses vai arī likumā ir noteiktas tiesības pārsūdzēt attiecīgu lēmumu, arī neesot personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārumam.

No Adresācijas noteikumu 3.3., 3.4. un 3.5.apakšpunktāietver­tajām tiesību normām, kas paredz adresācijas objektus, izriet, ka lēmums par adreses maiņu (piešķiršanu) tieši attiecas uz personu, kuras īpašumam adrese tiek piešķirta.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Edgars Pastars
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesneša noraidīšana un atstatīšanās Satversmes tiesas procesā
Viens no būtiskākajiem problēmu veidiem, kas saistīts ar procesa subjektiem, ir tiesneša atstatīšana. Profesors V.Bukovskis ir uzsvēris: "lai spriedums varētu atbilst visiem taisnīgas un objektīvas tiesas prasījumiem, tiesnesim, lietu ...
Baiba Rudevska
Skaidrojumi. Viedokļi
Sevišķā tiesāšanās: nolēmumu un tiesvedību nesavienojamība
Šī raksta mērķis ir aplūkot pavisam konkrētu ar CPL 637.pantu saistītu problēmu, proti, tā ir tādu nolēmumu (arī tiesvedību) nesavienojamība, no kuriem viens nolēmums pieņemts (viena tiesvedība uzsākta) prasības kārtībā, bet ...
Edgars Strautiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Ārvalsts likuma piemērošanas izslēgšana
Civillikuma 19.panta pirmās daļas pirmais teikums paredz, ka saistību tiesībās un pienākumos, kas izriet no līgumiem, vispirms jāapsver, vai līdzēji nav vienojušies par to, pēc kādiem likumiem apspriežamas viņu savstarpējās ...
Vēstules
Vides tiesības Latvijā: izpratne un piemērošana
Tiesību prakse
Šķīrējtiesas klauzulas iespējamais netaisnīgums jāizvērtē tiesai
AUTORU KATALOGS