ŽURNĀLS Tiesību prakse

1. Decembris 2006 /Nr.47 (450)

Publisko tiesību līgumi; to nošķiršana no privāto tiesību līgumiem

Publisko tiesību līgumi; to nošķiršana no privāto tiesību līgumiem

 

Augstākās tiesas

Senāta Administratīvo lietu departamenta

Spriedums

Lietā Nr.SKA – 365

2006.gada 15.jūnijā

Lai nodrošinātu valsts pārvaldes funkciju efektīvu izpildi, iestāde likumā noteiktajā kārtībā var slēgt publisko tiesību līgumu. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 12.pantā ir minēti četri publisko tiesību līgumu veidi – sadarbības līgums, administratīvais līgums,  deleģēšanas līgums un līdzdarbības līgums.  Vienlaikus minētā panta trešā daļa pieļauj,  ka likumā var būt noteikti arī citi publisko tiesību līgumu veidi un nosacījumi, kas nav minēti šajā pantā.  Ja iestādes noslēgtajam līgumam piemērojamās   tiesību normās tiešā tekstā nav noteikts, ka konkrēta veida līgums ir publisko tiesību līgums, jāvērtē līguma būtība un galavārds šajā jautājumā ir tiesai.  Lai nošķirtu publisko tiesību līgumu no privāttiesiska līguma, izšķirošais ir līguma priekšmets, kam jābūt  publisko tiesību jomā, līguma kopējais raksturs un tajā ietvertie svarīgākie punkti. Svarīgi ir novērtēt arī līguma mērķi (publisko tiesību līgumu mērķis – efektīva valsts pārvaldes funkciju veikšana un sabiedrības  labuma iegūšana) un konstatēt, vai eksistē cieša sasaiste  ar publiski tiesiskajām tiesībām un pienākumiem. Līguma neatbilstība no likuma izrietošajām formas un  sastāvdaļu prasībām, piemēram, tas, ka līgumā nav norādes uz ārējo normatīvo aktu, saskaņā ar kuru ir noslēgts šis līgums, nevar būt pietiekams iemesls, lai konstatētu, ka attiecīgais līgums nav publisko tiesību līgums. Konkrēta līguma tiesisko dabu iespējams  noskaidrot, izvērtējot tā atbilstību publisko tiesību līguma prasībām pēc būtības, proti, analizējot līguma mērķi, priekšmetu un saturu.

 

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs senators V.Jonikāns, senatores J.Briede un I.Skultāne, piedaloties pieteicējam Oskaram Bundžam un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras pārstāvei Indrai Dreikai, atklātā tiesas sēdē izskatīja Oskara Bundžas blakus sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2006.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Artis Stucka
Skaidrojumi. Viedokļi
Plānošanas reģions kā atvasināta publiska persona
Pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām daudzu politisko partiju priekšvēlēšanu solījumi bija saistīti ar vārdu "reģioni". Šis vārds tika piesaukts, piemēram, saistībā ar solījumiem: efektīvāk apgūt Eiropas fondu līdzekļus, tos ...
Kārlis Valdemiers
Skaidrojumi. Viedokļi
Cilvēktiesību ievērošana, izskatot krimināllietas
Starptautisko tiesību normas un arī Latvijas Republikas Satversme tieši noteic, ka neviens nav atzīstams par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kamēr vaina nav pierādīta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu. Tas ...
Sergejs Rudāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Saistību tiesību komentāri. V. Gribas īstums
Likums dažādi regulē gribas trūkuma tiesiskās sekas atkarībā no to veida. Tā svarīgas maldības ietekmē noslēgtais līgums automātiski nav spēkā no paša sākuma, bet viltus vai spaidi dod vienīgi tiesības apstrīdēt darījumu. Šis ...
Elīna Eihmane
Skaidrojumi. Viedokļi
Publiskā interese un personu statuss
Publiskā interese ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem, kas var pasargāt atbildētāju no apmelojumu prasības spēka.1 Taču, ņemot vērā atšķirīgu seku iespējamību, šādai interesei var nodalīt vairākas gradācijas, lai gan ...
Tiesību prakse
Administratora tiesības izdot prokūru
AUTORU KATALOGS