Satversmē abstrakti lietotajos jēdzienos nav jāiekonservē tās pieņemšanas brīdī pastāvošie priekšstati par šiem jēdzieniem. Šo jēdzienu saturs var attīstīties laika gaitā, nemainoties pašam tekstam. Tas sevišķi attiecināms arī uz Latvijas tiesību sistēmas galveno publisko tiesību ģenerālklauzulu - Satversmes 1.pantu, kā arī uz šī panta veidoto Satversmes sistēmu kopumā, t.i., uz atsevišķu Satversmes noteikumu savstarpējām attiecībām
Nozīmīgs spriedums par vēlēšanām
Satversmē abstrakti lietotajos jēdzienos nav jāiekonservē tās pieņemšanas brīdī pastāvošie priekšstati par šiem jēdzieniem. Šo jēdzienu saturs var attīstīties laika gaitā, nemainoties pašam tekstam. Tas sevišķi attiecināms arī uz Latvijas tiesību sistēmas galveno publisko tiesību ģenerālklauzulu – Satversmes 1.pantu, kā arī uz šī panta veidoto Satversmes sistēmu kopumā, t.i., uz atsevišķu Satversmes noteikumu savstarpējām attiecībām
Prof. Dr.h.c. Ass.jur. Dipl.-Pol. Egils Levits
I. Lietas būtība
1. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2006.gada 3.novembra spriedumā lietā Nr.SA-5/2006 izlēma vairākus jautājumus, kas saistīti ar Saeimas vēlēšanu kampaņas norisi un tās pārbaudi tiesas procesā. Spriedumam ir ievērojama nozīme Satversmes 1., 6. un 18.panta, kā arī Saeimas vēlēšanu likuma un Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma izpratnē.
|
|
2. Lietu bija ierosinājuši četru politisko organizāciju (partiju), kuras piedalījās 9.Saeimas vēlēšanās, pārstāvji. Šīs organizācijas (partijas) nesaņēma 5% balsu un mandātu sadalījumā Saeimā netika ņemtas vērā.
Pieteicēji norāda, ka priekšvēlēšanu kampaņas laikā vairāku fizisku personu dibinātas divas biedrības par šīm biedrībām ziedotajiem līdzekļiem organizēja reklāmas kampaņu, kurās tika pozitīvi atspoguļotas divas ar pieteicējiem konkurējošas politiskās partijas (kuru kandidāti iekļuva Saeimā). Pieteicēji uzskata, ka reklāmas kampaņai izlietotie līdzekļi pieskaitāmi šīm partijām, līdz ar to tās būtu pārsniegušas Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteiktos izdevumus griestus.
Bez tam pieteicēji uzskata, ka viņiem piešķirtais obligātais raidlaiks televīzijā bija paredzēts neizdevīgā laikā, un norāda, ka viņi nebija uzaicināti priekšvēlēšanu televīzijas raidījumā, kur bija uzaicināti tikai “lielo” partiju pārstāvji, un ka citā televīzijas raidījumā žurnālisti par viņiem negatīvi izteikušies, it sevišķi norādot uz to, ka tās ir “mazas” partijas.
Visbeidzot, pieteicēji norāda uz to, ka Saeimas vēlēšanu likumā noteiktā piecu procentu barjera nav paredzēta Satversmē.
3. Tādā veidā, pieteicēju ieskatā, ir tikuši pārkāpti Satversmē garantēto brīvu un vienlīdzīgu, ka arī proporcionālu vēlēšanu principi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes