Pēc 2005.gada 1.janvāra un grozījumiem Prokuratūras likumā 2005.gada 2.jūnijā bija vairākas iespējas attiecībā uz Prokuratūras likuma normām par prokuratūru kā tiesu varas institūciju un prokuratūras iestādēm kā juridiskām personām.
Vienīgā iespēja noskaidrot likumdevēja iespējamo kļūdu bija pārbaudīt Prokuratūras likuma normu atbilstību Satversmei.
LL.M Māris Mednis
Pēc politiskās diskusijas avīžu slejās saistībā ar Satversmes tiesā ierosināto lietu par Prokuratūras likuma normu atbilstību Satversmei un pēc Satversmes tiesas 2006.gada 20.decembra sprieduma lietā Nr.2006-12-01
1 (turpmāk arī – Spriedums) publicēšanas arī juristi var izmantot Spriedumā sniegto interpretāciju tiesību jautājumu risināšanai. Atļaušos izteikt pateicību Satversmes tiesai par Spriedumā piedāvāto būtisko devumu tiesību izpratnē un vismaz trim pozitīviem secinājumiem.
|
|
Sprieduma aktuālie secinājumi
1. Pirmais praksē noderīgais Satversmes tiesas atzinums ir tāds, ka tiesu varas amatpersonas, ar kuru netiek dibinātas darba tiesiskās attiecības (šajā gadījumā – prokurora), tiesības ieņemt tiesu varas amatu Latvijā ir cilvēktiesības. Pievienojoties šai interpretācijai, jebkurai valsts varas konstitucionālai institūcijai piederošas iestādes (šai gadījumā – ģenerālprokurora kā tiesu varas iestādes) lēmums, kas skar šādas tiesu varas amatpersonas tiesības strādāt tiesu varas amatā, ir administratīvs akts, un tas ir pārsūdzams administratīvā procesa kārtībā, pat ja attiecīgajā likumā pārsūdzības kārtība nav norādīta.
2. Otrais pozitīvais moments ir Satversmes tiesas apstiprinātais pieteikuma iesniedzēja secinājums,2 ka ģenerālprokurors administratīvajā procesā ir pieaicināms atbildētāja Latvijas Republikas, nevis prokuratūras vai Ģenerālprokuratūras kā publisko tiesību juridiskās personas pusē.
Šeit jāpaskaidro, ka attiecībā uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma piemērošanu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora izdotajiem administratīvajiem aktiem nodokļu lietās pie secinājuma par Latvijas Republiku kā atbildētāju pat tad, ja Valsts ieņēmumu dienestam likumā paredzētas juridiskās personas tiesības, līdz 2005.gada 1.janvārim izdevās nonākt tiesību normu interpretācijas ceļā.3 Pēc 2005.gada 1.janvāra valsts pārvaldei vajadzēja atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likumam (Valsts pārvaldes iekārtas likuma pārejas noteikumu 2. un 3.pants), tāpēc iestādes, kuras ar likuma normām vēl aizvien bija noteiktas kā juridiskas personas, varēja iztulkot arī kā likumdevēja gribu šīm iestādēm (pastāvīgi vai uz laiku) saglabāt atsevišķu tiesībspēju, ko vēlāk pieļāvusi arī Satversmes tiesa.4
Pēc 2005.gada 1.janvāra un grozījumiem Prokuratūras likumā 2005.gada 2.jūnijā bija vairākas iespējas attiecībā uz Prokuratūras likuma normām par prokuratūru kā tiesu varas institūciju un prokuratūras iestādēm kā juridiskām personām.
Viena iespēja – varētu piemērot iepriekš pieņemto interpretāciju, ko bija atzinusi un izmantoja arī prokuratūra,5 un konstatēt, ka likumdevējs ir noteicis Prokuratūras likuma 22.panta pirmajā teikumā paredzētās prokuratūras iestādes (“Prokuratūru veido Ģenerālprokuratūra, tiesu apgabalu prokuratūras, rajonu (republikas pilsētu) prokuratūras un specializētās prokuratūras”) kā tiesu varas publisko tiesību juridiskas personas, bet šāda interpretācija būtu pretrunā ar Satversmi, ievērojot Satversmes 1.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes