ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

23. Janvāris 2007 /Nr.4 (457)

Prokuratūra: tiesu vara vai izpildvara
1 komentāri

Pēc 2005.gada 1.janvāra un grozījumiem Prokuratūras likumā 2005.gada 2.jūnijā bija vairākas iespējas attiecībā uz Prokuratūras likuma normām par prokuratūru kā tiesu varas institūciju un prokuratūras iestādēm kā juridiskām personām.

Prokuratūra: tiesu vara vai izpildvara

 

Vienīgā iespēja noskaidrot likumdevēja iespējamo kļūdu bija pārbaudīt Prokuratūras likuma normu atbilstību Satversmei.

 

LL.M Māris Mednis

 

Pēc politiskās diskusijas avīžu slejās saistībā ar Satversmes tiesā ierosināto lietu par Prokuratūras likuma normu atbilstību Satversmei un pēc Satversmes tiesas 2006.gada 20.decembra sprieduma lietā Nr.2006-12-01

1 (turpmāk arī – Spriedums) publicēšanas arī juristi var izmantot Spriedumā sniegto interpretāciju tiesību jautājumu risināšanai. Atļaušos izteikt pateicību Satversmes tiesai par Spriedumā piedāvāto būtisko devumu tiesību izpratnē un vismaz trim pozitīviem secinājumiem.

 

01.JPG (12690 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs

Sprieduma aktuālie secinājumi

1. Pirmais praksē noderīgais Satversmes tiesas atzinums ir tāds, ka tiesu varas amatpersonas, ar kuru netiek dibinātas darba tiesiskās attiecības (šajā gadījumā – prokurora), tiesības ieņemt tiesu varas amatu Latvijā ir cilvēktiesības. Pievienojoties šai interpretācijai, jebkurai valsts varas konstitucionālai institūcijai piederošas iestādes (šai gadījumā – ģenerālprokurora kā tiesu varas iestādes) lēmums, kas skar šādas tiesu varas amatpersonas tiesības strādāt tiesu varas amatā, ir administratīvs akts, un tas ir pārsūdzams administratīvā procesa kārtībā, pat ja attiecīgajā likumā pārsūdzības kārtība nav norādīta.

2. Otrais pozitīvais moments ir Satversmes tiesas apstiprinātais pieteikuma iesniedzēja secinājums,2 ka ģenerālprokurors administratīvajā procesā ir pieaicināms atbildētāja Latvijas Republikas, nevis prokuratūras vai Ģenerālprokuratūras kā publisko tiesību juridiskās personas pusē.

Šeit jāpaskaidro, ka attiecībā uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma piemērošanu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora izdotajiem administratīvajiem aktiem nodokļu lietās pie secinājuma par Latvijas Republiku kā atbildētāju pat tad, ja Valsts ieņēmumu dienestam likumā paredzētas juridiskās personas tiesības, līdz 2005.gada 1.janvārim izdevās nonākt tiesību normu interpretācijas ceļā.3 Pēc 2005.gada 1.janvāra valsts pārvaldei vajadzēja atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likumam (Valsts pārvaldes iekārtas likuma pārejas noteikumu 2. un 3.pants), tāpēc iestādes, kuras ar likuma normām vēl aizvien bija noteiktas kā juridiskas personas, varēja iztulkot arī kā likumdevēja gribu šīm iestādēm (pastāvīgi vai uz laiku) saglabāt atsevišķu tiesībspēju, ko vēlāk pieļāvusi arī Satversmes tiesa.4

Pēc 2005.gada 1.janvāra un grozījumiem Prokuratūras likumā 2005.gada 2.jūnijā bija vairākas iespējas attiecībā uz Prokuratūras likuma normām par prokuratūru kā tiesu varas institūciju un prokuratūras iestādēm kā juridiskām personām.

Viena iespēja – varētu piemērot iepriekš pieņemto interpretāciju, ko bija atzinusi un izmantoja arī prokuratūra,5 un konstatēt, ka likumdevējs ir noteicis Prokuratūras likuma 22.panta pirmajā teikumā paredzētās prokuratūras iestādes (“Prokuratūru veido Ģenerālprokuratūra, tiesu apgabalu prokuratūras, rajonu (republikas pilsētu) prokuratūras un specializētās prokuratūras”) kā tiesu varas publisko tiesību juridiskas personas, bet šāda interpretācija būtu pretrunā ar Satversmi, ievērojot Satversmes 1.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
lasu-brīnos
23. Janvāris 2007 / 16:06
0
ATBILDĒT
Tātad, ja valdībai atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 1.pantam ir pienākums nodrošināt Eiropas Cilvēktiesību konvencijā paredzēto cilvēka tiesību ievērošanu, tad prokurori šo valdības pienākumu izpildē nepalīdzēs, jo ir neatkarīgi.

...

kas tā par konstrukciju? tad jau arī tiesas metīsies uz vienu roku ar prokuroriem un "nepalīdzēs",jo ir neatkarīgas.kas vēl piesakās kompānijā? ombuds? jā,derēs,jo arī būs pietiekoši neatkarīgs. tā autors varēs savākt vēl kādu savā šaubīgo-apšaubāmo kohortā.
visi numura raksti
Esmeralda Balode-Buraka
Eiropas telpā
Latvijai pirmais mutvārdu process Eiropas Kopienu tiesā
Lai arī Latvijas Republikas dalība Eiropas Kopienu tiesā (turpmāk - Tiesa) izskatāmajās lietās jau pārsniedz pirmo lietu desmitu, 2007.gada 9.janvārī tās viedoklis pirmoreiz tika pausts obligātajam rakstveida procesam sekojošajā lietas ...
Jānis Pleps
Skaidrojumi. Viedokļi
Satversmes vienotības princips
Satversmes vienotības princips kā konstitucionālo normu iztulkošanas paņēmiens ir neatspēkojams pieņēmums par Satversmes būtību, uz kuru pamatojoties rodas iespēja iztulkot atsevišķas konstitucionālās normas visas Satversmes ...
Sergejs Rudāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Saistību tiesību komentāri
VII.Spaidi
Spaidiem ir jābūt pielietotiem ar nolūku (der arī netiešs nodoms), t.i., kādam ir apzināti jāizmanto citas personas bailes, lai panāktu darījuma noslēgšanu.
Jānis Pleps
Informācija
Jauns robežlīguma problēmas risinājums
1 komentāri
Nikolajs Zikovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Saistību izpilde brīdinājuma kārtībā: aktuālās problēmas
Saistību izpilde brīdinājuma kārtībā (turpmāk tekstā - arī brīdinājuma kārtība) ir Latvijas civiltiesību jomā relatīvi jauns institūts. Tā mērķis ir paātrināt tiesvedību vienkāršajās civillietās, kuras ir saistītas ar ...
2 komentāri
AUTORU KATALOGS