ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

M. Riekstiņš: "Piedāvājums, par kuru tagad tiek diskutēts Saeimā, nozīmē, ka tiek noslēgts līgums par de facto esošo robežu. Respektīvi, pagasti, kurus vienkāršoti kopumā saucam par Abreni, paliek robežas otrā pusē, Krievijas Federācijas teritorijā."

Pirmo reizi redzu tādu situāciju, ka viena valsts otrai tāpat vien, ne par ko, atdāvina prāvu savas teritorijas gabalu. Kad pirmoreiz izdzirdēju pat to, tad man sākumā likās, ka tā ir tikai tāda anekdote, tāds neizdevies joks. Nē, izrādās, ka tā tomēr ir taisnība...



M. Riekstiņš: "Mums jāapzinās, ka citas valstis, 1991.gadā atzīstot mūsu neatkarību, uz mums raudzījās tās teritorijas robežās, kurā atrodamies."

Piedodiet, bet tās ir pilnīgas blēņas, kas ir pretrunā pat ar elementāro loģiku. Nezinu, kuŗš uz kuŗu raudzījās, bet, ja starptautiskā sabiedrība atzina Latvijas valsts kontinuitāti, tad tā atzina arī tos starptautiskos līgumus, kuŗus Latvija bija noslēgusi. Tātad tā atzina arī 1920. gada Miera līgumu, un tātad tajā noteikto robežu. Citas tiesiski nospraustas robežas ar KF Latvijai pagaidām nav.