ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

30. Janvāris 2007 /Nr.5 (458)

Jānorobežo tiesiskie jautājumi no politiskajiem
2 komentāri
Eduards Ikvilds

Ierosinu diskusijā par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežlīgumu un ar tā juridisko noformēšanu saistītiem jautājumiem norobežot: tiesiskās dabas jautājumus no politiskajiem, bet iekšpolitisko diskusiju - no ārpolitikas.

Jānorobežo tiesiskie jautājumi no politiskajiem

Mg.iur. Eduards Ikvilds (LPP/LC), zvērināts advokāts

 

04.JPG (10914 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs

Ierosinu diskusijā par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežlīgumu un ar tā juridisko noformēšanu saistītiem jautājumiem norobežot: tiesiskās dabas jautājumus no politiskajiem, bet iekšpolitisko diskusiju – no ārpolitikas.

0
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jānis Bānis
1. Februāris 2007 / 09:38
0
ATBILDĒT
Godājamais autors bijis ļoti "interesants" un neviennozīmīgi vērtēts lektors LU JF. Bez šaubām par pasniedzēju viņam netīka tiks sauktam, jo pasniedzēji esot tikai garderobēs. Bet par rakstu runājot, nekā sevišķa.
Smilgu Juris
30. Janvāris 2007 / 02:49
0
ATBILDĒT
E. Ikvilds: "Latvijas Republikas Augstākā padome 1990.gada 4.maijā pievienojās Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas 1975.gada Helsinku nobeigumu aktam, kas atzina robežu neaizskaŗamības principu."

Atsauce uz 1975. gada Helsinku aktu šajā kontekstā ir aplama, jo:

1) Neviena no Baltijas valstīm to nav parakstījusi. Tās arī nemaz nevarēja to izdarīt 1975. gadā;

2) 1990. gada 4. maija akts, ar kuŗu Latvijas toreizējais likumdevējs deklarēja savu simbolisko "pievienošanos" šim aktam, saucās "Par Latvijas Republikas pievienošanos starptautisko tiesību dokumentiem cilvēktiesību jautājumos". Ļoti šaubos, ka aplūkojamais jautājums ir "cilvēktiesību jautājums";

3) Jebkuŗā gadījumā, Latvija netaisās aizskart nekādas robežas, jo tai jau ir viena skaidri un solīdi nostiprināta robeža ? 1920. gadā noteiktā.



Arī atsauce uz Honkongu nav saprotama. Honkongas teritoriju lielāko daļu (San-Koulunu, Lamma, Lantau, Čieung Čau un Peng Čau salas) Lielbritānija regulāri nomāja no Ķīnas saskaņā ar Otro Pekinas līgumu. Kādas te var būt analoģijas? Vai tad no Latvijas kāds kaut ko nomā?
visi numura raksti
Jānis Pleps
Skaidrojumi. Viedokļi
Robežlīgums. Kontinuitāte. Satversme
Šoreiz "JV" numurs ir īpašs vairāku iemeslu dēļ. Vēl nekad izdevums "JV" nav bijis tik apjomīgs un biezs. Tāpat arī pirmo reizi viss numurs ir veltīts un speciāli veidots tikai viena tiesību jautājuma analīzei - lai izvērtētu, vai ...
Domu mantojums
Satversmes 3.pants: debates Satversmes sapulcē
Debates par Abreni un iespējām noslēgt robežlīgumu ar Krievijas Federāciju lielā mērā ir debates par Satversmes 3.panta saturu un tā interpretāciju. Tā kā Satversmes 3.pants kopš Satversmes pieņemšanas ne reizi nav grozīts, šajā ...
Domu mantojums
Valsts teritorija Baltijas valstu konstitūcijās
Valsts robežu noteikšana un debates par teritoriālajām izmaiņām ir bijušas aktuālas ne vien Latvijai, bet arī citām Baltijas valstīm - Lietuvai un Igaunijai. Līdz ar to visu Baltijas valstu konstitūcijās vairāk vai mazāk pievērsta ...
Māris Riekstiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Nav šaubu par Latvijas valstisko turpinātību
Likumprojektā ietvertā atsauce uz konstitucionālo likumu vēlreiz tikai apliecina to, par ko pēc būtības mēs jau esam pietiekami pārliecināti - pašreizējā Latvija nav jauna valsts, kas izveidojusies tikai 1991.gadā.
1 komentāri
Sannija Matule, Indulis Emsis
Skaidrojumi. Viedokļi
Jāļauj visam notikt secīgi
Visus argumentus, kas minēti pret šī robežlīguma parakstīšanu bez attiecīgās atsauces uz 1920.gada Miera līgumu, starptautiskajai apskatei bija jāpiedāvā vēl pirms iestāšanās Eiropas Savienībā, un mēs nedrīkstējām maldināt ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS
aābcčdeēfgģhijkķlļmnņoprsštuūvzž
MOBILĀ VERSIJA  /  PILNĀ VERSIJA
© Oficiālais izdevējs Latvijas Vēstnesis