ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

30. Janvāris 2007 /Nr.5 (458)

Piezīmes pie sagatavotā lēmuma projekta
2 komentāri
Dr.iur. (Cantab)
Ineta Ziemele
 

Valsts augstākās amatpersonas un valdības vairākums politiski ir gatavi noslēgt sagatavoto Latvijas un Krievijas robežlīgumu tuvākajā laikā. Līdz ar to ir notikusi politiskās pozīcijas attīstība kopš 2005.gada, kad pēc Krievijas atteikšanās parakstīt līgumu valdība pārstāvēja visnotaļ korektu viedokli, ka Latvijai ir robežas līgums (1920.gada Miera līgums), ka de facto robeža darbojas, ka Latvijas vienpusējā deklarācija netraucē otrai pusei parakstīt līgumu, jo deklarācija nav tai saistoša.

Piezīmes pie sagatavotā lēmuma projekta

Dr.iur. Ineta Ziemele, Rīgas Juridiskās augstskolas profesore

 

07.JPG (13276 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs

Pamattēze: Saeimā apspriežamais lēmuma projekts par pilnvarojuma sniegšanu valdībai parakstīt sagatavoto Latvijas un Krievijas līguma projektu par robežu ir pietiekami korekts gan no starptautisko tiesību, gan Satversmes viedokļa, ja amatpersonas un Saeima turpina un neatkāpjas no līdz šim pārstāvētās Latvijas pozīcijas visos ar robežlīgumu tieši vai netieši saistītajos jautājumos.

Ievads: Valsts augstākās amatpersonas un valdības vairākums politiski ir gatavi noslēgt sagatavoto Latvijas un Krievijas robežlīgumu tuvākajā laikā.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Smilgu Juris
30. Janvāris 2007 / 03:24
0
ATBILDĒT
Raksts ir gana labs, lai gan mazliet smagnējs. Tas varētu būt arī loģiski strukturētāks, taču tas varbūt nav tik liels trūkums. Es arī nepiekrītu iepriekšējam komentētājam tajā ziņā, ka man neliekas, ka autore mēģinātu kaut kā pamatot "Abrenes atdošanu vai neatdošanu".

Lūk, kur ir mana galvenā problēma. Raksta pamatideja -"eņģe", kā saka franči - ir šī autores frāze: "Pat ja pusēm ir atšķirīga izpratne jautājumā, vai līgums nosaka tikai de facto vai arī de facto un de jure robežu, tas tik un tā netraucē līguma darbību, jo Latvijas un Krievijas robeža taču tiek šķērsota visu laiku" (sic!).

Vai Jūs, lūdzu, nepaskaidrotu, ko Jūs īsti ar to domājāt? Pats par sevi šis Jūsu teikums neko neizsaka un nenozīmē. Taču atbilde uz to, kā risināt "pušu atšķirīgo izpratni par tikai de facto vai arī de facto un de jure robežu" šajā gadījumā ir vissvarīgākais, jo tas ir jautājums par līguma tiesiskajām sekām, un ar to nedrīkst vieglprātīgi apieties.
Elejietis
30. Janvāris 2007 / 01:50
0
ATBILDĒT
Man shkiet, ka Ineta Ziemele (Budreiko) shajaa rakstaa tomeer censhas neuzkriitoshi pamatot, kaa pareizaak un tiesiskaak atdot Abreni...
visi numura raksti
Jānis Pleps
Skaidrojumi. Viedokļi
Robežlīgums. Kontinuitāte. Satversme
Šoreiz "JV" numurs ir īpašs vairāku iemeslu dēļ. Vēl nekad izdevums "JV" nav bijis tik apjomīgs un biezs. Tāpat arī pirmo reizi viss numurs ir veltīts un speciāli veidots tikai viena tiesību jautājuma analīzei - lai izvērtētu, vai ...
Domu mantojums
Satversmes 3.pants: debates Satversmes sapulcē
Debates par Abreni un iespējām noslēgt robežlīgumu ar Krievijas Federāciju lielā mērā ir debates par Satversmes 3.panta saturu un tā interpretāciju. Tā kā Satversmes 3.pants kopš Satversmes pieņemšanas ne reizi nav grozīts, šajā ...
Domu mantojums
Valsts teritorija Baltijas valstu konstitūcijās
Valsts robežu noteikšana un debates par teritoriālajām izmaiņām ir bijušas aktuālas ne vien Latvijai, bet arī citām Baltijas valstīm - Lietuvai un Igaunijai. Līdz ar to visu Baltijas valstu konstitūcijās vairāk vai mazāk pievērsta ...
Māris Riekstiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Nav šaubu par Latvijas valstisko turpinātību
Likumprojektā ietvertā atsauce uz konstitucionālo likumu vēlreiz tikai apliecina to, par ko pēc būtības mēs jau esam pietiekami pārliecināti - pašreizējā Latvija nav jauna valsts, kas izveidojusies tikai 1991.gadā.
1 komentāri
Eduards Ikvilds
Skaidrojumi. Viedokļi
Jānorobežo tiesiskie jautājumi no politiskajiem
Ierosinu diskusijā par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežlīgumu un ar tā juridisko noformēšanu saistītiem jautājumiem norobežot: tiesiskās dabas jautājumus no politiskajiem, bet iekšpolitisko diskusiju - no ārpolitikas.
2 komentāri
AUTORU KATALOGS