Laikrakstā "Diena" publicētā informācija1 par to, ka Komerclikuma grozījumu darba grupa jau nonākusi līdz franšīzes, faktoringa un līzinga regulējumam, radīja vēlmi noskaidrot, cik izvērsta un mūsdienīga ir komercdarījumu regulējuma vispārīgā daļa. To veicināja arī doc., Dr.iur. Aivara Lošmaņa vēstījums laikrakstā "Dienas Bizness", ka ar Komerclikuma darījumu daļas pieņemšanu drīzumā pieliks punktu privāttiesību sistēmas izveidei.
Dr. habil. iur. Kalvis Torgāns, Latvijas Universitātes profesors, LZA akadēmiķis
|
|
Laikrakstā “Diena” publicētā informācija1 par to, ka Komerclikuma grozījumu darba grupa jau nonākusi līdz franšīzes, faktoringa un līzinga regulējumam, radīja vēlmi noskaidrot, cik izvērsta un mūsdienīga ir komercdarījumu regulējuma vispārīgā daļa. To veicināja arī doc., Dr.iur. Aivara Lošmaņa vēstījums laikrakstā “Dienas Bizness”, ka ar Komerclikuma darījumu daļas pieņemšanu drīzumā pieliks punktu privāttiesību sistēmas izveidei.2 Ir labi zināms, ka komercdarbībā ir daudz juridisku problēmu un, piedodiet, arī nejēdzību, kas tiesu praksē parādās strīdos par pārmērīgiem līgumsodiem, par līgumu esamību vai neesamību, to satura traktējumiem utt. Tāpat zināms, ka Civillikuma modernizēšana nav iekļauta tuvāko gadu likumdošanas darbu plānos. Tāpēc, sniedzot mūsdienīgu regulējumu tai privāttiesību daļai, kurā apgrozās vislielākās naudas summas un mantiskās vērtības un no kuras lielā mērā atkarīga valsts ekonomika, Latvijai ir lieliska iespēja šai jomā atkal ierindoties progresīvāko valstu skaitā, kā tas bija ar Civillikuma pieņemšanu 1937.gadā. Jautājumi par privāttiesisko līgumu noslēgšanu, saistību pastiprinājumiem, līguma stabilitāti, tiesiskās aizsardzības līdzekļiem un daudz ko citu pēdējos 10–20 gados ir ļoti plaši analizēti starptautiskās konferencēs, zinātniskos centros, ES institūciju veidotās vai atbalstītās tiesību unifikācijas grupās. Ap divdesmit gadu ilga darbs, kas 1994.gadā vainagojās ar UNIDROIT starptautisko komerclīgumu principu publicēšanu.3 Plašu atzīšanu guvuši dāņu profesora Oles Lando vadībā izstrādātie Eiropas līgumu tiesību principi (turpmāk – ELTP).4 Mazāk pazīstams, bet arī nozīmīgs ir Eiropas līgumu kodeksa projekts, kuru izstrādājuši vairāk nekā trīsdesmit augstskolu profesori Eiropas privāttiesību juristu akadēmijas (Academy of European Private Lawyers) paspārnē.5 Šie dokumenti, protams, nav ar saistošu spēku. Taču tie atspoguļo ļoti autoritatīvu tiesībzinātnieku kolektīva darba rezultātus, kas balstās uz Eiropā dominējošiem uzskatiem, koncepcijām, risinājumiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes