ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

27. Februāris 2007 /Nr.9 (462)

Princips ne bis in idem: īstenošana konkurences tiesībās
3 komentāri

Šī raksta mērķis ir atrisināt ne bis in idem piemērošanas problēmas gan tiesību piemērošanas, gan normatīvo tiesību aktu uzlabošanas līmenī. Raksta pamatā ir Konkurences padomes administratīvais akts, kura saturs autoram lika pārdomāt tā tiesiskumu un ar to saistītās tiesību sistēmas problēmas.

Princips ne bis in idem: īstenošana konkurences tiesībās

 

Dipl.iur. Edgars Hercenbergs, LU Juridiskās fakultātes maģistrants

 

05.JPG (11901 bytes)
Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Šī raksta mērķis ir atrisināt ne bis in idem piemērošanas problēmas gan tiesību piemērošanas, gan normatīvo tiesību aktu uzlabošanas līmenī. Raksta pamatā ir Konkurences padomes administratīvais akts, kura saturs autoram lika pārdomāt tā tiesiskumu un ar to saistītās tiesību sistēmas problēmas.

Autora tēze ir: ar minēto lēmumu Konkurences padome pārkāpa administratīvās lietas atjaunošanas kārtību, kā arī nesaredzēja Latvijas konkurences mērķi un tās sasniegšanas līdzekļu izmantošanas noteikumus.

Rakstā autors analizēs tiesisko regulējumu Administratīvā procesa likumā, Konkurences likumā, Eiropas Cilvēktiesību un brīvību aizsardzības konvencijā, kā arī aplūkos Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta, Eiropas Cilvēktiesību tiesas, Eiropas Kopienu tiesas un Pirmās instances tiesas praksē.

Autors rakstā izstrādājis ne bis in idem pārbaudes metodi, turklāt tiks piedāvāti tiesiskā regulējuma uzlabojumi, kas nākotnē novērstu ne bis in idem pārkāpumus.

Ne bis in idem princips nozīmē, ka iestādei attiecībā uz to pašu personu ir aizliegts atkārtoti izskatīt jautājumu par to pašu tiesību pārkāpumu un atkārtoti sodīt, ja tiesa ir atzinusi personu par vainīgu vai attaisnojusi.

 

1. Ko Konkurences padome izlēma “Lattelekom” lietā un kas ir tās pieņemtā lēmuma prettiesiskuma pamatā

Konkurences padomes 2005.gada 30.novembra lēmumā “Par naudas soda uzlikšanu, par SIA “Beta Com” 12.03.2003. iesniegumu” (turpmāk arī – Konkurences padomes 2005.gada 30.novembra lēmums)1 tika atkārtoti uzlikts naudas sods SIA “Lattelekom”.

Konkurences padome 2004.gada 9.janvārī pieņēma lēmumu E02 Nr.3 “Par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu”, konstatējot dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpumu, uzliekot pienākumu izbeigt pārkāpumu un SIA “Lattelekom” naudas sodu vairāk nekā pusmiljona latu apmērā. Ar Administratīvās rajona tiesas 2004.gada 17.septembra spriedumu (turpmāk arī – 2004.gada 17.septembra spriedums) Lēmums E02 Nr.3 atcelts daļā par naudas soda uzlikšanu un atzīts par spēkā neesošu daļā par tiesiskā pienākuma uzlikšanu. Minētais spriedums ir stājies spēkā likumā noteiktajā kārtībā.

Ar Konkurences padomes 2005.gada 30.novembra lēmumu nolemts uzlikt SIA “Lattelekom” sodu desmit tūkstošu latu apmērā, to pamatojot ar šādiem argumentiem.

1.1. Konkurences padome nepārsūdzēja 2004.gada 17.septembra spriedumu daļā, ar kuru atcelts uzliktais naudas sods, jo Konkurences padome atzina, ka, uzliekot naudas sodu, tika pieļauta būtiska nesamērību starp 2002.gada apgrozījumu un SIA “Lattelekom” apgrozījumu no BTMC nomas pakalpojuma.2

1.2. Stājoties spēkā 2004.gada 17.septembra spriedumam daļā, ar kuru atstāts spēkā Konkurences padomes 2004.gada 9.janvāra lēmums daļā par pārkāpuma konstatēšanu, administratīvais akts minētajā daļā ir kļuvis neapstrīdams.3

1.3. Atbildot uz SIA “Lattelekom” argumentu, ka Konkurences padomes 2004.gada 9.janvāra lēmums ir ieguvis savu noformējumu tādā formā un ar tādu saturu, kā tas nolemts 2004.gada 17.septembra spriedumā, un nav pamata administratīvā procesa uzsākšanai no jauna, Konkurences padome:

1) norādot uz Administratīvā procesa likuma 88.

komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Edgars Hercenbergs
2. Marts 2007 / 20:44
0
ATBILDĒT
Paldies, Keks, par komentāru!



1.Saprotu Jūsu viedokli par soda naudu un naudas sodu. Atzinīgi vērtēju Jūs atsauksmi par kļūdām (tas man noderēs nākotnē). Taču man ir piezīmes:



1) piekrītu jūsu lingvistiskajam izvērsumam, tas ir loģisks no vārdiskās nozīmes;



2) Regula 1/2003 ir interesanti tulkota uz latviešu valodu (manuprāt, pat par daudz). Intereses pēc salīdziniet 8.pantu par pagaidu pasākumiem (noregulējumu): angļu un vācu versijā nav noteikts, ka uz iesnieguma pamata var ierosinat jautājumu par pagaidu pasākumiem , bet latviešu versija ir noteikts;



3) manuprat terminoloģiskā "matu skaldīšana" attiecībā uz rakstā minēto naudas sodu un soda naudu nav lietderīga. Jo raksta mērķis bija cits;



4) Administrativā procesa likumā jau no 2004.gada 1.februāra ir termins piespiedu nauda, tapec kriminalprocesa likums (par 1 gadu 5 mēnešiem un pāris dienām jaunaks likums neka APL) varbut būt tiesību avots tiesibu terminoloģiskās skaidrīvas attistibai;



5) vēlos piebilst, ka Latvijas nodokļu tiesībās soda naudai ir materiāli tiesisks, nevis procesuāli tiesisks raksturs: tās mērķis ir sodīt par izvairīšanos no nodokļa samaksas (likums par "Nodokļiem un nodevām" 32.panta pirmā daļa). Iespējams, ka piespiedu nauda nodoklu tiesibas ir jasaprot kā nokavējuma procenti minētā likuma izpratnē(taču to sīkāk to neesmu pētijis)un tai, manuprāt, nav arī galīgā noregulējuma raksturs (līdzīgi domā arī pirmās instances tiesas), kas pretēji tam ir soda naudai.



6) tapec, vadoties no 5. piezīmes, manuprat, jūsu doma par nodokļu tiesībām nav precīza, jo jūsu lingvistiskā analīze neatbilst likuma mērķim (izglītības labad iesaku Jums paskatīties Jurista Vārdā 2006.gada 5.septembra numurā raksts par reformatio in peius nodokļu tiesībās).



2.Vēl joprojām Jūs neesat stājies priekšā. Nezinu pat, vai jūs esat sieviete vai vīrietis, jurists vai ekonomists. Nezinu, kāda ir Jūsu specializācija un darba stāžs.



3. Ja jūs intersē diskusija par raksta minētajiem jautājumiem un kas vairāk, nekautrējieties. Rakstiet man uz ehercenbergs@court.gov.lv, tad varēsim arī saukt viens otru vārdā.

Edgars Hercenbergs
2. Marts 2007 / 10:44
0
ATBILDĒT
Paldies Keskam par atsauksmi.



Atzistu, ka raksta ir kludas.



Tacu man ir piezime: saskana ar Konkurences likumu ir naudas sods, bet regulu 1/2003 - soda nauda.



Pagaidam neesmu vel sasniedzis jurista augsto kulturu, tacu, manuprat, riktigs jurists, izsakot kritiku, stasies prieksa un pateiks savu vardu.



Veiksmi Keksam!





keks
1. Marts 2007 / 15:30
0
ATBILDĒT
Autors, demonstrējot atzīstamu juridiskās analīzes prasmi, atstāj novārtā juridisko kultūru.:) Tik daudz gramatisko kļūdu sen nebija nācies novērot. Negribās ticēt, ka pie vainas ir žurnāla redakcija, jo pie citām publikācijām tāds lērums nav novērojams. Arī korekta terminu un jēdzienu lietošana pieklibo. Piemēram, Latvijā jau 1,5 gadus spēkā ir Kriminālprocesa likums nevis Kriminālprocesa kodekss. Tāpat, šķiet, starp jēdzieniem 'naudas sods' un 'soda nauda' ir zināmas atšķirības.
visi numura raksti
Arta Snipe
Skaidrojumi. Viedokļi
Saistību tiesību komentāri
Tiesiska darījuma saturs jāatšķir no darījuma priekšmeta: darījuma priekšmets ir lieta vai darbība (skatīt CL 1412.pantu un komentārus pie šā panta), bet darījuma saturs iekļauj ne tikai priekšmetu, bet arī akta mērķi un visus ...
Akadēmiskā dzīve
Jauns juridisko zinātņu doktors
Pagājušajā nedēļā, 22. februārī, Latvijas Universitātes Juridiskās zinātnes apakšnozaru Civiltiesības un Tiesību teorija un vēsture promocijas padomes atklātā sēde promocijas darbu tiesību doktora zinātniskā grāda iegūšanai ...
Mārtiņš Ozoliņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Latvijas tiesu prakse līgumsoda jomā: analīze un kritika
2005.gada 26.janvārī Augstākās tiesas Senāts pasludināja spriedumu lietā Nr.SKC-48 par aizdevuma un līgumsoda piedziņu. Šis spriedums ir īpaši ievērojams gan ar jaunu pieeju līgumsoda aprēķināšanā Latvijas civiltiesībās, gan ...
1 komentāri
Agnese Pūcīte
Skaidrojumi. Viedokļi
Strīdu izskatīšana Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā
Kas tad ir Regulatora lēmums (ar šiem lēmumiem ir jāsaprot arī lēmums atteikt ierosināt strīdu un lēmums izbeigt lietu)? Vai Regulatora lēmums ir administratīvs akts vai tiesas nolēmumam pielīdzināms lēmums - Regulatora nolēmums?
Arturs Neparts
Vēstules
Vēlreiz par Latvijas-Krievijas robežlīgumu
AUTORU KATALOGS