Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

27. Februāris 2007 /Nr.9 (462)

Princips ne bis in idem: īstenošana konkurences tiesībās
3 komentāri

Šī raksta mērķis ir atrisināt ne bis in idem piemērošanas problēmas gan tiesību piemērošanas, gan normatīvo tiesību aktu uzlabošanas līmenī. Raksta pamatā ir Konkurences padomes administratīvais akts, kura saturs autoram lika pārdomāt tā tiesiskumu un ar to saistītās tiesību sistēmas problēmas.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
0
0
komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Edgars Hercenbergs
2. Marts 2007 / 20:44
0
ATBILDĒT
Paldies, Keks, par komentāru!



1.Saprotu Jūsu viedokli par soda naudu un naudas sodu. Atzinīgi vērtēju Jūs atsauksmi par kļūdām (tas man noderēs nākotnē). Taču man ir piezīmes:



1) piekrītu jūsu lingvistiskajam izvērsumam, tas ir loģisks no vārdiskās nozīmes;



2) Regula 1/2003 ir interesanti tulkota uz latviešu valodu (manuprāt, pat par daudz). Intereses pēc salīdziniet 8.pantu par pagaidu pasākumiem (noregulējumu): angļu un vācu versijā nav noteikts, ka uz iesnieguma pamata var ierosinat jautājumu par pagaidu pasākumiem , bet latviešu versija ir noteikts;



3) manuprat terminoloģiskā "matu skaldīšana" attiecībā uz rakstā minēto naudas sodu un soda naudu nav lietderīga. Jo raksta mērķis bija cits;



4) Administrativā procesa likumā jau no 2004.gada 1.februāra ir termins piespiedu nauda, tapec kriminalprocesa likums (par 1 gadu 5 mēnešiem un pāris dienām jaunaks likums neka APL) varbut būt tiesību avots tiesibu terminoloģiskās skaidrīvas attistibai;



5) vēlos piebilst, ka Latvijas nodokļu tiesībās soda naudai ir materiāli tiesisks, nevis procesuāli tiesisks raksturs: tās mērķis ir sodīt par izvairīšanos no nodokļa samaksas (likums par "Nodokļiem un nodevām" 32.panta pirmā daļa). Iespējams, ka piespiedu nauda nodoklu tiesibas ir jasaprot kā nokavējuma procenti minētā likuma izpratnē(taču to sīkāk to neesmu pētijis)un tai, manuprāt, nav arī galīgā noregulējuma raksturs (līdzīgi domā arī pirmās instances tiesas), kas pretēji tam ir soda naudai.



6) tapec, vadoties no 5. piezīmes, manuprat, jūsu doma par nodokļu tiesībām nav precīza, jo jūsu lingvistiskā analīze neatbilst likuma mērķim (izglītības labad iesaku Jums paskatīties Jurista Vārdā 2006.gada 5.septembra numurā raksts par reformatio in peius nodokļu tiesībās).



2.Vēl joprojām Jūs neesat stājies priekšā. Nezinu pat, vai jūs esat sieviete vai vīrietis, jurists vai ekonomists. Nezinu, kāda ir Jūsu specializācija un darba stāžs.



3. Ja jūs intersē diskusija par raksta minētajiem jautājumiem un kas vairāk, nekautrējieties. Rakstiet man uz ehercenbergs@court.gov.lv, tad varēsim arī saukt viens otru vārdā.

Edgars Hercenbergs
2. Marts 2007 / 10:44
0
ATBILDĒT
Paldies Keskam par atsauksmi.



Atzistu, ka raksta ir kludas.



Tacu man ir piezime: saskana ar Konkurences likumu ir naudas sods, bet regulu 1/2003 - soda nauda.



Pagaidam neesmu vel sasniedzis jurista augsto kulturu, tacu, manuprat, riktigs jurists, izsakot kritiku, stasies prieksa un pateiks savu vardu.



Veiksmi Keksam!





keks
1. Marts 2007 / 15:30
0
ATBILDĒT
Autors, demonstrējot atzīstamu juridiskās analīzes prasmi, atstāj novārtā juridisko kultūru.:) Tik daudz gramatisko kļūdu sen nebija nācies novērot. Negribās ticēt, ka pie vainas ir žurnāla redakcija, jo pie citām publikācijām tāds lērums nav novērojams. Arī korekta terminu un jēdzienu lietošana pieklibo. Piemēram, Latvijā jau 1,5 gadus spēkā ir Kriminālprocesa likums nevis Kriminālprocesa kodekss. Tāpat, šķiet, starp jēdzieniem 'naudas sods' un 'soda nauda' ir zināmas atšķirības.
visi numura raksti
Arta Snipe
Skaidrojumi. Viedokļi
Saistību tiesību komentāri
Tiesiska darījuma saturs jāatšķir no darījuma priekšmeta: darījuma priekšmets ir lieta vai darbība (skatīt CL 1412.pantu un komentārus pie šā panta), bet darījuma saturs iekļauj ne tikai priekšmetu, bet arī akta mērķi un visus ...
Akadēmiskā dzīve
Jauns juridisko zinātņu doktors
Pagājušajā nedēļā, 22. februārī, Latvijas Universitātes Juridiskās zinātnes apakšnozaru Civiltiesības un Tiesību teorija un vēsture promocijas padomes atklātā sēde promocijas darbu tiesību doktora zinātniskā grāda iegūšanai ...
Mārtiņš Ozoliņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Latvijas tiesu prakse līgumsoda jomā: analīze un kritika
2005.gada 26.janvārī Augstākās tiesas Senāts pasludināja spriedumu lietā Nr.SKC-48 par aizdevuma un līgumsoda piedziņu. Šis spriedums ir īpaši ievērojams gan ar jaunu pieeju līgumsoda aprēķināšanā Latvijas civiltiesībās, gan ...
1 komentāri
Agnese Pūcīte
Skaidrojumi. Viedokļi
Strīdu izskatīšana Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā
Kas tad ir Regulatora lēmums (ar šiem lēmumiem ir jāsaprot arī lēmums atteikt ierosināt strīdu un lēmums izbeigt lietu)? Vai Regulatora lēmums ir administratīvs akts vai tiesas nolēmumam pielīdzināms lēmums - Regulatora nolēmums?
Arturs Neparts
Vēstules
Vēlreiz par Latvijas-Krievijas robežlīgumu
AUTORU KATALOGS