ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Saistību tiesību komentāri

IX. Tiesiska darījuma sastāvdaļas un forma

LL.M Arta Snipe, LU Juridiskās fakultātes doktorante, zvērināta advokāta palīdze

Nobeigums. Sākums “JV”, Nr.9, 27.02.2007.

4. Atcēlēja līguma forma. Civillikuma pantos, kas regulē atcēlēja līguma formu, atrodami papildu nosacījumi līguma formai: līgumu, kas noslēgts vienkārši vienojoties, var arī atcelt tāpat vienojoties, bet, ja līguma noslēgšanai bijusi vajadzīga sevišķa forma, tad tāda pati jāievēro arī to atceļot (CL 1864.pants). Tiesu praksē šī norma interpretēta dažādi, parasti gan nosakot, ka neatkarīgi no tā, vai noteiktu formu nosaka likums, vai tā ir līdzēju vienošanās, piemēram, darījumu notariāli apliecināt, arī attiecīgais atcēlējs līgums jāslēdz tādā pašā formā. Tādējādi norma tiek tulkota saskaņā ar klauzulu “no lielākā uz mazāko”, pieprasot, ka arī līguma grozījumi un papildinājumi tad jāslēdz tādā pašā formā kā pats līgums.⁵¹ No otras puses, atrodami arī spriedumi, kur Senāts spriedis, ka atcēlēja līguma formas prasības nav saprotamas tikai tā, ka rakstiski vai notariāli noslēgts līgums varētu tikt atcelts arī tikai rakstiski vai notariāli: līguma atcelšana ar vienošanos var notikt tādā pašā kārtībā kā līguma noslēgšana; tikai tad, ja līguma noslēgšanai likums pieprasa noteiktu formu, šī forma ievērojama, arī līgumu atceļot. Piemēram, nekustamā īpašuma dāvinājums atzīstams – kontrahentu starpā – par spēkā esošu arī bez noteiktas formas ievērošanas un šī līguma ietērpšana rakstiskā (notariālā) formā vajadzīga tikai lietu tiesību nostiprināšanai uz apdāvināto. Tādēļ par nepamatotu uzskatāma prasība, lai kontrahenti par dāvinājuma atcelšanu vienotos, sastādot notariālu aktu, jo tas darīts, noslēdzot dāvinājumu. Par pietiekamu uzskatāma dāvinājuma atcelšana rakstiski, jo to arī noslēgt var rakstiski (ko atļauj arī Zemesgrāmatu likums, jo tikai paraksti uz nostiprinājuma lūguma obligāti apliecināmi pie notāra).⁵² Pamatotākais katrā konkrētā gadījumā būtu izvērtēt, vai darījuma forma bijusi šī darījuma būtiska sastāvdaļa saskaņā ar normatīvajiem aktiem, vai arī tā bijusi pušu vienošanās to noslēgt konkrētā formā. Neapskatot tīri procesuālus pierādīšanas jautājumus (tiesā var būt grūti pierādīt mutisku vienošanos par notariāli noslēgta līguma atcelšanu), ja darījuma forma bijusi pušu izvēle, un puses to nav uzskatījušas par darījuma būtisku sastāvdaļu, darījuma atcelšanai nav jāievēro tā pati forma, kurā noslēgts pats atceļamais darījums (skat. CL 1475.p).

1474. Darījuma dalībnieki var noslēgt to notariālā vai Pagasttiesu likumos paredzētā vai privātā kārtībā, apmierināties ar mutisku vienošanos vai sastādīt rakstisku aktu, slēgt darījumu liecinieku klātbūtnē vai bez tiem, kā arī darīt to atklātībai zināmu vai ne. Šis noteikums neattiecas uz tiem gadījumiem, kuros likums prasa noteiktu darījuma noslēgšanas kārtību.

Bez notāra vai pagasttiesas var apliecināt: pulka komandieris vai cita viņam tiesībās līdzīga amatpersona – aktus, kuros kara laikā piedalās kara dienestā esoša persona; kara kuģa komandieris – aktus, kuros piedalās kara laikā uz kara kuģiem dienestā esoša persona; konsuli – ārvalstīs dzīvojošo personu aktus pēc konsulārā reglamenta noteikumiem.

Pants uzskaita iespējamos darījuma formas veidus, kādā var tikt noslēgta vienošanās. Forma konkrēta darījuma slēgšanai vispirms atkarīga no imperatīvajām likuma normām, kas atsevišķos gadījumos pieprasa konkrētu darījuma formu (skat. 1473.panta komentārā minētos piemērus), bet, ja normatīvie akti nenosaka noteiktas prasības, formas izvēle ir atkarīga no dalībnieku vienošanās.

Puses var vienoties aprobežoties ar mutisku vienošanos, vienīgi šādā gadījumā problemātiska var būt vēlāka darījuma satura pierādīšana. Izvēloties rakstisku formu, jāņem vērā Civillikuma 1482.–1494.panta noteikumi, jo īpaši prasība, lai rakstiskais darījuma akts tiktu parakstīts.

Ja puses vienojas par liecinieku pieaicināšanu, tām jāņem vērā vispārējie noteikumi par to, kas var būt par liecinieku. Civilprocesa likuma 106.pants nosaka personu loku, kuras nevar būt par lieciniekiem tiesā (nepilngadīgas personas liecībās pret tuviem radiniekiem, personas, kas nespēj pareizi uztvert faktiskos apstākļus, bērni līdz 7 gadu vecumam), līdz ar to tās atzīstamas par nespējīgiem lieciniekiem arī konkrēta darījuma apliecināšanā. Arī konkrētas tiesību normas var ierobežot liecinieku loku, piemēram, CL 448.pants paredz, ka mantojumā ieinteresētas personas nevar būt par lieciniekiem mutiska testamenta apliecināšanā⁵³ un par ieinteresētu personu jebkurā gadījumā uzskatāmi mantinieku svainieši līdz trešajai pakāpei ieskaitot.⁵⁴

Kad darījums tiek noslēgts notariālā kārtībā vai pagasttiesu likumos noteiktā kārtībā, to nepieciešams izteikt rakstiskā formā. Darījuma noformēšanu notariālā kārtībā regulē Notariāta likums.⁵⁵ Darījumu apliecināšanu neskaitot notārus likuma “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”⁵⁶ 1. un 2.pantā noteiktajos gadījumos var veikt bāriņtiesas un pagasttiesas. Īpašas pilnvaras piešķirtas konsuliem, Konsulārā reglamenta⁵⁷ 14.pantā nosakot, ka konsuls Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs attiecībā uz Latvijas pilsoņiem veic notariālās funkcijas un sastāda notariālos aktus. Arī pantā norādītajām militārpersonām ir tiesības apliecināt darījumus, kuru dalībnieks ir kara kuģu dienestā esoša persona, bet pants īpaši norāda, ka tikai kara laikā taisīts komandiera apliecinājums pielīdzināms zvērināta notāra apliecinājumam. Vairāk par notariālu apliecinājumu CL 1476.panta komentāros.

1475. Darījuma formas neievērošana tajos gadījumos, kad formu prasa likums vai kad līdzēji darījuši no tās atkarīgu sava darījuma spēku, padara pašu darījumu par spēkā neesošu.

Iepriekšējām norunām, kas tādos gadījumos notiek starp līdzējiem, nav nekāda tiesiski saistoša spēka, un līdz to ietērpšanai attiecīgā formā katram līdzējam ir tiesība no tām vienpusēji atkāpties.

Līdzēji var vienoties par savas vienošanās ietērpšanu noteiktā, piemēram, rakstiskā formā. Šādas vienošanās mērķis var būt vai nu vēlēšanās radīt pierādīšanas līdzekli, vai arī līdzēji atzīst rakstisku formu kā darījuma nepieciešamu sastāvdaļu. 

1. Forma kā darījuma būtiska sastāvdaļa. Ja līdzēji rakstisku formu nosaka kā nepieciešamu (būtisku) sastāvdaļu, tas nozīmē, ka viņi nevienai norunai nepiešķir spēku, pirms tā noformēta rakstiski.