ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību normu hierarhijas kontrole administratīvajā tiesā

Dipl.iur. Marina Borkoveca, LU Juridiskās fakultātes maģistrante

Administratīvā procesa likuma 104.panta saturs

Rakstā tiks aplūkota Administratīvā procesa likuma¹ (turpmāk – APL) 104.pantā administratīvajām tiesām piešķirtā kompetence – tiesības veikt tiesību normu hierarhijas kontroli.

APL 104.panta pirmā daļa noteic, ka, pārbaudot administratīvā akta vai faktiskās rīcības tiesiskumu un noskaidrojot privātpersonas publiski tiesiskos pienākumus vai tiesības, tiesa šaubu gadījumā pārbauda, vai iestādes piemērotā vai administratīvajā tiesas procesā piemērojamā tiesību norma atbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normām.

Saskaņā ar APL 2.panta 1.punktu viens no likuma pamatmērķiem ir nodrošināt demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu, it sevišķi cilvēktiesību, ievērošanu konkrētās publiski tiesiskajās attiecībās starp valsti un privātpersonu.

No minētajām tiesību normām izriet šādi priekšnoteikumi tiesību normu hierarhijas kontrolei administratīvajā tiesā:

1) tā ir pieļaujama tikai konkrētajā administratīvajā procesā tiesā, lemjot par konkrēto pieteikumu (skatot individuālo lietu), proti, pārbaudot administratīvā akta vai faktiskās rīcības tiesiskumu un noskaidrojot privātpersonas publiski tiesiskos pienākumus vai tiesības;

2) tiesai pastāv šaubas par iestādes piemērotās vai administratīvajā tiesas procesā piemērojamās tiesību normas atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām;

3) tas ir nepieciešams, lai aizsargātu demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu, it sevišķi cilvēktiesību, ievērošanu.

Šādu tiesību normu hierarhijas kontroli sauc par incidentālo tiesību normu kontroli,² kas nozīmē, ka apstrīdētās normas atbilstība augstāka juridiskā spēka tiesību normām tiek pārbaudīta tikai tad, ja šis jautājums ir strīdīgs, tātad parasti tiesas procesā. Tas nozīmē, ka indivīds savā konkrētajā lietā var panākt, ka tiesa pārbauda apstrīdētās normas atbilstību augstāka juridiskā spēka normām.³

APL 104.pantā noteikts ne tikai tiesas pienākums veikt tiesību normu kontroli, bet norādīti arī divi varianti, kā jārīkojas tiesai, ja pārbaudes rezultātā tai radušās šaubas, ka saskatāma neatbilstība.

Tiesas rīcība, konstatējot neatbilstību, ir atkarīga no tiesību normas vietas hierarhijā, un tā var būt:

1) tiesas pieteikuma iesniegšana Satversmes tiesai un

2) normas nepiemērošana.

Pieteikuma iesniegšana Satversmes tiesai 

Saskaņā ar APL 104.panta otro daļu, ja tiesa uzskata, ka tiesību norma neatbilst Satversmei vai starptautisko tiesību normai (aktam), tā tiesvedību lietā aptur un nosūta motivētu pieteikumu Satversmes tiesai.

Apstrīdētās tiesību normas atbilstības pārbaudi Satversmes normām sauc par konstitucionālo kontroli šaurākā nozīmē.⁴

Laika gaitā tika atzītas tiesnešu tiesības apšaubīt likuma atbilstību konstitūcijai un nepiemērot to, tomēr šādu tiesību piešķiršana visām tiesām novestu pie patvaļas. Tāpēc, paredzot noteiktu kārtību, kā tiesām rīkoties gadījumos, kad tās piemērojamo likumu uzskata par neatbilstošu konstitūcijai, šāda patvaļa tiek novērsta.