ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

3. Aprīlis 2007 /Nr.14 (467)

Priekšlikumu un sūdzību tiesiskais regulējums

Šī raksta mērķis ir ieskicēt jau pastāvošās atšķirības un norādīt uz nākotnē paredzētajām atšķirībām privātpersonu sūdzību un priekšlikumu sakarā. Tāpat šī raksta ietvaros tiks mēģināts norādīt uz to, kas būtu uzlabojams privātpersonu sūdzību un priekšlikumu saņemšanas, izskatīšanas kārtībā un rīcības šo sūtījumu saņemšanas sakarā un ņemams vērā, arī gatavojot Priekšlikumu un sūdzību likumprojektu Saeimā trešajam, tātad pēdējam lasījumam.

Priekšlikumu un sūdzību tiesiskais regulējums

 

Pašreizējā situācija un nākotne

 

LL.M Kristīne Jarinovska, juridisko zinātņu doktorante

 

03.JPG (23834 bytes)
Foto: no personiskā arhīva

Valsts varu īstenojošās institūcijas ikdienā saņem dažādu veidu privātpersonu sūtījumus, kas ir adresēti valsts pārvaldei. Laikā, kad vienīgais ārējais normatīvais akts, kas regulēja valsts varu īstenojošo institūciju rīcību privātpersonu sūtījumu saņemšanas gadījumā, bija likums “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās”, nepieciešamība jēdzieniski nošķirt sūtījuma veidu daudzkārt bija faktiski lieka, jo ārējā normatīvajā aktā ietvertais regulējums attiecībā uz gandrīz visu privātpersonu sūtījumu apstrādes un attiecīgās reakcijas procedūru bija vienāds. Protams, īpašs regulējums eksistēja kriminālprocesā, valsts un privātpersonu attiecībās privāttiesiskos ietvaros, citās šauri specifiskās jomās.

Kopš Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās un 2006.gada 1.februāra, kad spēkā stājās 2005.gada 22.decembrī pieņemtie grozījumi Informācijas atklātības likumā, privātpersonu sūtījumu saņemšanas, izskatīšanas kārtība un rīcība šo sūtījumu saņemšanas sakarā atšķiras. Šīs procedūras atšķirības atkarīgas galvenokārt no tā, vai privātpersonas sūtījums ir uzskatāms par iesniegumu vai uzziņas pieprasījumu Administratīvā procesa likuma izpratnē, vai informācijas pieprasījumu Informācijas atklātības likuma izpratnē, vai arī ir kāds cits privātpersonas sūtījums, kas joprojām ir izskatāms atbilstoši likumā “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” ietvertajām tiesību normām. Tomēr līdz ar likumprojektu, kurš šobrīd tiek gatavots izskatīšanai Saeimā trešajam lasījumam un kura izstrādē Ministru kabineta darba ietvaros ir piedalījusies arī šī raksta autore, privātpersonu sūtījumu saņemšanas, izskatīšanas kārtība un rīcība šo sūtījumu saņemšanas sakarā atšķirsies no līdz šim pierastās.

Šī raksta mērķis ir ieskicēt jau pastāvošās atšķirības un norādīt uz nākotnē paredzētajām atšķirībām privātpersonu sūdzību un priekšlikumu sakarā. Tāpat šī raksta ietvaros tiks mēģināts norādīt uz to, kas būtu uzlabojams privātpersonu sūdzību un priekšlikumu saņemšanas, izskatīšanas kārtībā un rīcības šo sūtījumu saņemšanas sakarā un ņemams vērā, arī gatavojot Priekšlikumu un sūdzību likumprojektu Saeimā trešajam, tātad pēdējam lasījumam.

 

Šā brīža regulējums privātpersonu sūtījumiem un ar tiem saistītajām tiesiskajām sekām 

Saņemot privātpersonas sūtījumu, sākotnēji jākonstatē, kāda veida sūtījums tas ir, jo no tā, kāds ir privātpersonas sūtījums, būs atkarīgas arī tiesiskās sekas – gan valsts varu īstenojošo institūciju tiesības un pienākumi, gan arī privātpersonas tiesības un pienākumi. Ievērojot atšķirības tiesiskajās sekās, privātpersonu sūtījumu valsts pārvaldei saņemšanas gadījumā, autores ieskatā, šobrīd var izšķirt šāda veida privātpersonu sūtījumus:

1) iesniegums,

2) informācijas pieprasījums,

3) tiesību normas oficiālā skaidrojuma pieprasījums,

4) uzziņas pieprasījums,

5) atbildes pēc būtības pieprasījums.

Iepriekš minēto iemeslu dēļ precīza privātpersonu sūtījumu veida noteikšana ir svarīga gan privātpersonai, gan arī valsts pārvaldei. Lai ilustrētu minēto, īsumā tiks ieskicētas pastāvošās acīmredzamākās atšķirības.

 

Iesniegums

Iesniegums vienmēr būs saistīts ar personas tiesībām uz to, lai iestāde viņa tiesisko interešu vārdā vai nu izdod, atceļ vai groza administratīvo aktu, vai slēdz, lauž vai groza publisko tiesību līgumu, vai arī veic faktisko rīcību vai atturas no tās. Iesniegumu izskatīšana notiek administratīvā procesa ietvaros un to izskatīšanu regulē Administratīvā procesa likums.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Aleksejs Dimitrovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Pulcēšanās brīvība vairs nav Latvijas cilvēktiesību bārenīte
Raksta autors piedalījies divdesmit 8.Saeimas deputātu pieteikuma tapšanā, ar kuru tika apstrīdēta atsevišķu likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (turpmāk - Sapulču likums) atbilstība Latvijas Republikas Satversmei (turpmāk - ...
Dina Gailīte
Notikums
Ko darīt, lai tiesībrade būtu atklāta un ērti pārskatāma
Mūsdienās, kad tiesību sistēma kļūst aizvien sarežģītāka, sazarotāka un grūtāk pārskatāma un tajā vienlaikus darbojas vairāki spēlētāji (Saeima, Ministru kabinets, autonomie publiskie tiesību subjekti - Latvijas Banka u.c.), ...
Sannija Matule
Notikums
Pirmie pārbaudījumi tiesībsarga autoritātei
Samērā neilgi būdams jaunajā amatā, tiesībsargs Romāns Apsītis jau nācis klajā ar vairākiem paziņojumiem, gan norādot uz diskriminējošas reklāmas izplatīšanu, gan arī sniedzot izsmeļošus argumentus Saeimas Valsts pārvaldes un ...
Informācija
Latvijas Zvērinātu advokātu padomē
Sannija Matule
Informācija
Izvirza septītā tiesneša amata kandidāti
Tikai pāris dienas pirms kārtējā Satversmes tiesas tiesneša amata kandidāta izvirzīšanas termiņa iztecēšanas, par kādu bija noteikts 1.aprīlis, publiski izskanējis vēl viens šī pretendenta vārds, un šoreiz tā ir starptautisko ...
3 komentāri
AUTORU KATALOGS