Neliels ieskats šā gada Latvijas zvērinātu advokātu un to palīgu 27.aprīļa kopsapulces norisē lasītājiem sniegts jau iepriekšējā "Jurista Vārda" numurā. Taču šoreiz pilnībā publicējam priekšsēdētāja pārskata ziņojumu kopsapulcē.
Attieksme pret advokatūru mainās uz labo pusi
Radies iespaids, ka advokatūras lūgumus valstī ievērot komunikāciju un konsultāciju konfidencialitāti starp advokātiem un viņu klientiem Latvijas prokuratūra var neņemt vērā.
Jānis Grīnbergs, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs
Neliels ieskats šā gada Latvijas zvērinātu advokātu un to palīgu 27.aprīļa kopsapulces norisē lasītājiem sniegts jau iepriekšējā “Jurista Vārda” numurā. Taču šoreiz pilnībā publicējam priekšsēdētāja pārskata ziņojumu kopsapulcē.
|
|
Zvērinātu advokātu padome sniedz savu pārskatu par laika posmu, kas ir nedaudz mazāks par gadu, jo 2006.gadā kopsapulce notika 12.maijā, bet šogad, kā tas mums tradicionāli ierasts, – aprīlī.
Pārskata periodā padomes sastāvs bija tāds pats, kādu to ievēlēja 2004.gada kopsapulce, – priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs, priekšsēdētāja vietnieks Askolds Broks, padomes locekļi: Aigars Belovs, Ivars Grunte, Guna Kaminska, Ainārs Kreics, Andris Markevičs, Aivars Niedre un Andris Rukmanis. Sakarā ar priekšsēdētāja vietnieka A.Broka ilgstošu smagu slimību līdz šā gada februārim (t.i., gandrīz visu pārskata periodu) saskaņā ar īpašu padomes lēmumu priekšsēdētāja vietnieka pienākumus pildīja padomes locekle G.Kaminska.
Padomē izskatītie jautājumi
Pārskata periodā notikušas 12 padomes sēdes, kurās pavisam izskatīti 206 jautājumi un pieņemti 163 lēmumi; 11 padomes lēmumi pieņemti aptaujas kārtībā. Arī aizvadītajā gadā padomes sēdēs visbiežāk izskatīti jautājumi par zvērinātu advokātu praktizēšanas vietu un veidu maiņu, par zvērinātu advokātu palīgu darbību un atļauju piešķiršanu viņiem praktizēt ar vai bez patrona pārpilnvarojuma, par padomē saņemtajām sūdzībām un iesniegumiem sakarā ar advokātu rīcību.
Tomēr īpaši svarīgs jautājums padomes darbā, tāpat kā iepriekšējā gadā, bija problēma par advokātu darba organizēšanu un samaksu sakarā ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā. Par šo jautājumu jau pagājušā gada advokātu kopsapulcē notika aktīvas debates un no tajā paustajām atziņām padome vadījās savā darbībā.
Ar apmierinājumu var konstatēt, ka valsts iestāžu attieksme pret šo, advokātiem tik nozīmīgo, jautājumu mainījusies uz labo pusi. Par pagrieziena punktu var uzskatīt pagājušā gada aprīlī Tieslietu ministrijas doto skaidrojumu par Ministru kabineta 2005.gada 27.septembra noteikumiem Nr.727, kas novērsa neskaidrības jautājumos, par kuriem varēja sniegt atbildes bez pašu Noteikumu revīzijas. Tāpat aktīvi darbojās Tieslietu ministrijas izveidotā darba grupa, kurā piedalās arī divi mūsu padomes locekļi – Andris Rukmanis un vēlāk arī Andris Markevičs, kurš vienlaikus ir arī pie Rīgas apgabaltiesas praktizējošo zvērinātu advokātu vecākais. Tika izstrādāti un 2006.gada 6.novembrī pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.920 (“Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidiem, maksimālo stundu skaitu, samaksas apmēru un kārtību”).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes