ŽURNĀLS Vēstules

29. Maijs 2007 /Nr.22 (475)

Vai namīpašniekam ir tiesības gūt peļņu
2 komentāri

Vai namīpašniekam ir tiesības gūt peļņu

 

Komentāri un pārdomas par Dr.iur. Rolanda Krauzes rakstu “Īres maksa denacionalizētajos namos”

 

I

Godātais juridisko zinātņu doktor, iepazinos ar Jūsu publikāciju 2007.gada 10.aprīļa žurnālā “Jurista Vārds” (Nr.15). Rakstītais rada iespaidu, ka Jūs, balstoties uz Saeimā pieņemto likumu “Par dzīvojamo telpu īri”, Ministru kabineta 2002.gada 29.janvāra noteikumiem Nr.45 un Satversmes tiesas 2006.gada 8.marta spriedumu, subjektīvi esat nostājies tikai īrnieku pusē. Jūs nenovērtējat namīpašnieku tiesības saņemt par īpašuma izīrēšanu pienākošos īres maksu un neatbalstāt izīrētāja galveno pienākumu – nodrošināt īrniekam kvalitatīvu, normatīvajiem aktiem atbilstošu apdzīvojamo platību.

Publicētajā materiālā atzīstat, ka šobrīd judikatūras datubāzē nav tiesas spriedumu, kas varētu noderēt par paraugu likumu piemērošanā un to interpretācijā. Tātad tiesnešiem ir dotas tiesības vienpersoniski izlemt risināmos jautājumus.

Runājot par likumā ietverto īrnieku un izīrētāju vienošanos, no personīgās pieredzes varu apstiprināt, ka daudzos gadījumos vienošanās netiek panākta, jo īrnieks nevēlas maksāt paaugstinātu īres maksu un nevēlas saprast, ka ēkas uzturēšanai nepieciešami līdzekļi. Īrniekam jāmaksā īres maksa, kurai jānosedz īpašumā ieguldītie līdzekļi, kā arī nama uzturēšanas un kopšanas izdevumi.

komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Raimonds
29. Maijs 2007 / 16:26
0
ATBILDĒT
Kādēļ namīpašniekiem neapvienoties un neiesniegt caur koalīciju atbilstošu likumu grozījumus nosakot, ka īres maksa ir pielīdzināma publiskajam sektorā pastāvošajai norēķinu kārtībai un tādēļ turpmāk namīpašnieki ikreiz, kad vēlēsies paaugstināt īres maksu, varēs lūgt to apstiprināt sabiedrisko pakalpojumu regulatoram. Skaidrs, ka likuma "Par dzīvojamo telpu īri" mērķis nekad nav bijis noteikt saimniekošanas pamatus un tādēļ būtu naivi cerēt, ka tiesnesis, kurš bieži vien pats ir īrnieks, lemtu par labu īpašniekam.
ce
29. Maijs 2007 / 08:32
0
ATBILDĒT
Nu jā, ir gadījumi, kad Dr.jur. kļūst par nievājošu apzīmējumu
visi numura raksti
Kristīne Strada-Rozenberga, Sannija Matule
Intervija
Jaunā dekāne apņēmusies atgūt zaudēto
Jau bērnībā izraudzītā profesionālās darbības joma LU Juridiskās fakultātes (JF) asociēto profesori un līdzšinējo Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītāju Kristīni Stradu-Rozenbergu atkārtoti aizvedusi līdz Juridiskās ...
2 komentāri
Lauris Liepa
Skaidrojumi. Viedokļi
Advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisijas prakse
Uzticības un sadarbības attiecības starp advokātiem nav tulkojamas paplašināti, nosakot, ka advokāti uzticas un savstarpēji sadarbojas jebkurā situācijā.
1 komentāri
Agnija Tiļļa
Skaidrojumi. Viedokļi
Ieskats publiskās un privātās partnerības izpratnē
Latvijā diskusija par publiskās un privātās partnerības īstenošanu ir kļuvusi aktuāla tikai pēdējos gados, lai gan privātā un valsts sektora sadarbības piemēri, kā minēts Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2005.gadā ...
Sannija Matule
Skaidrojumi. Viedokļi
Lobēšanu vēlas ielikt tiesiskos rāmjos
Līdzīgi kā lielākajā daļā pasaules valstu, arī mūsējā vēl nepastāv konkrēts lobēšanas tiesiskais regulējums, tādēļ bieži vien - gan pamatoti, gan nepamatoti - šis interešu aizstāvēšanas veids tiek cieši saistīts ar ...
Informācija
Zvērinātu advokātu padomē
AUTORU KATALOGS