"Viena no tiesību uz privāto dzīvi sastāvdaļām ir arī personas tiesības uz savu attēlu. Analizējot Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, var secināt, ka fotografēšana vai filmēšana bez personas piekrišanas pati par sevi, nevērtējot konkrētās situācijas apstākļus, nevar tikt uzskatīta par tiesību uz privāto dzīvi ierobežojumu. Lai konstatētu, vai ir pārkāptas personas tiesības uz savu attēlu un tātad arī tiesības uz privāto dzīvi, ir jāizvērtē vairāki apstākļi," pētījumā par personas tiesībām uz savu attēlu secina minētā darba autore - tagadējā Tiesībsarga biroja Cilvēktiesību departamenta vadītāja, bet pētījuma izstrādes laikā vēl bijušā Valsts cilvēktiesību biroja pārstāve Mg. iur. Anita Kovaļevska.
“Viena no tiesību uz privāto dzīvi sastāvdaļām ir arī personas tiesības uz savu attēlu. Analizējot Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, var secināt, ka fotografēšana vai filmēšana bez personas piekrišanas pati par sevi, nevērtējot konkrētās situācijas apstākļus, nevar tikt uzskatīta par tiesību uz privāto dzīvi ierobežojumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes