ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

18. Septembris 2007 /Nr.38 (491)

Šķīrējtiesnešiem izvirzāmās prasības
1 komentāri

Civilprocesa likums (CPL) personām, kas vēlas kļūt par šķīrējtiesnešiem, izvirza minimālās prasības, bet norma par to, kas nevar būt par šķīrējtiesnesi, CPL nav atrodama vispār. Tādēļ šajā rakstā pievērsīšos abiem minētajiem jautājumiem CPL 497. panta kontekstā, analizējot gan pastāvošo regulējumu, gan vēlamo. Turklāt sen solītais likumprojekts par šķīrējtiesu darbību joprojām ir izstrādes stadijā, un nav izslēgta iespēja autora šeit pausto viedokli ņemt arī vērā, papildinot topošo likumprojektu.

Šķīrējtiesnešiem izvirzāmās prasības

 

Civilprocesa likuma 497.panta konteksts

 

Dipl. iur. Jurijs Krasnobokijs

 

Civilprocesa likums (CPL) personām, kas vēlas kļūt par šķīrējtiesnešiem, izvirza minimālās prasības, bet norma par to, kas nevar būt par šķīrējtiesnesi, CPL nav atrodama vispār. Tādēļ šajā rakstā pievērsīšos abiem minētajiem jautājumiem CPL 497. panta kontekstā, analizējot gan pastāvošo regulējumu, gan vēlamo. Turklāt sen solītais likumprojekts par šķīrējtiesu darbību joprojām ir izstrādes stadijā, un nav izslēgta iespēja autora šeit pausto viedokli ņemt arī vērā, papildinot topošo likumprojektu.

 

06.JPG (12296 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

1. Šķīrējtiesnesis un rīcībspēja

Atbilstoši CPL 497. panta pirmajai daļai šķīrējtiesnesis ir persona, kas saskaņā ar šķīrējtiesas līguma un CPL noteikumiem ir iecelta strīda izšķiršanai. Savukārt minētā panta otrā daļa precizē:
“Par šķīrējtiesnesi var iecelt jebkuru rīcībspējīgu personu neatkarīgi no tās pilsonības un dzīvesvietas, ja šī persona rakstveidā ir piekritusi būt par šķīrējtiesnesi.”

Tāpat no CPL 497. panta otrās daļas izriet, ka likums nosaka personai, kas vēlas kļūt par šķīrējtiesnesi, tādu prasību kā rīcībspēja.1 Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma2 (CL) 1408. pantu rīcībspējas trūkst nepilngadīgajiem, kā arī personām, kas atrodas aizgādnībā izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, garā slimiem, ja likums tieši nenosaka citādi.

Bet CL 219. pants noteic, ka nepilngadība abu dzimumu personām turpinās, kamēr tās sasniedz astoņpadsmit gadu vecumu. Izņēmuma gadījumos nepilngadīgu personu var izsludināt par pilngadīgu, ievērojot CL 220.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Shadow
18. Septembris 2007 / 14:55
0
ATBILDĒT
Nu jau gan! Autora izvirzitas prasibas ir pretruna ar skirejtiesas ideju. Piem., kaa vienu no skirejtiesas plusiem (salidzinajuma ar tiesam) uzskata, ka puses var izveleties ari skirejtiesnesus no nejuristu vidus. Tas ipasi aktuali var but gadijumos, kad strids ir tiesi saistits ar kadam specifiskam tehniskam zinasanam.

Tas, ka Latvija skirejtiesu vardu ir diskreditejusi "darbonji" ar augstako juridisko izglitibu, nenozime, ka tagad likumos jaatruna viss lidz pedejam sikumam - ta rezultata skirejtiesu ideja pavisam var tikt izkroplota. Pietiek jau ar to, ka Latvija nezin kapec vietejo ad hoc tribunalu piespiedu izpilde ir neiespejama.
visi numura raksti
Gatis Bārdiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Dialoga metode un sabiedrības uzticība tiesai
Tiesas uzdevums ir ne tikai risināt tiesiskos strīdus, bet arī sekmēt tiesiskumu. Tāpēc tiesai ir jārada apziņa, ka tiesību aizskāruma gadījumā ikviens tajā spēs rast aizsardzību. Lai to panāktu, tiesai ir nepieciešama sabiedrības ...
2 komentāri
Jānis Neimanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Blakus darbs
[1] 2007. gada 17. jūlija "Jurista Vārdā" bija publicēts Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas galvenā darba inspektora Antona Lazdāna raksts par promesoša darbinieka aizstāšanu. Rakstā autors norāda, ka par blakus darbu var ...
3 komentāri
Dina Gailīte
Notikums
Kas notiek ar medijiem Latvijā
Reti kurš mūsdienās šaubās par plašsaziņas līdzekļu ietekmi sabiedrībā. Kaut arī "ceturtās varas" vieta klasiskajā valsts varas dalījumā (parlaments, izpildvara, tiesa) nav formāli noteikta, par šī žurnālistu pašiem sev ...
Gatis Litvins
Skaidrojumi. Viedokļi
Administratīvo lietu pakļautības tiesiskās sekas
Svarīgi ir veidot vienādu izpratni par pakļautības jautājumiem un nepieļaut situācijas, kad kolidē divu dažādu tiesu nolēmumi, tomēr nav pieļaujams, ka Augstākā tiesa kļūst līdzīga likumdevējam.
1 komentāri
Līga Fjodorova
Skaidrojumi. Viedokļi
Starptautiskais šķīrējtiesas process Piemērojamās tiesību normas
Šķīrējtiesas procesā jālemj par šķīrējtiesas līgumam piemērojamo likumu, šķīrējtiesas procesam piemērojamo likumu un par strīda izšķiršanai piemērojamo likumu. Šo piemērojamo likumu nodalīšana nereti izrādās klupšanas ...
AUTORU KATALOGS