Vienota tiesu prakse un pamatoti, motivēti un saprotami spriedumi ir vieni no galvenajiem faktoriem, kas veicina tiesas lomu un prestižu kā sabiedrības, tā arī potenciālo tiesnešu acīs.
Kādi ir bijuši Senāta nolēmumi administratīvajās lietās
AT Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumu un lēmumu krājuma anotācija
Mg.iur. Ieva Višķere, AT Judikatūras nodaļas konsultante administratīvajās lietās, TM valsts sekretāra padomniece, LU doktorante*
 |
|
Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV” |
* Krājumā “Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumi un lēmumi 2006” anotācijas autore Ieva Višķere minēta ar pirmslaulības uzvārdu – Mieze. Publicējot anotāciju “Jurista Vārdā”, papildus I. Višķeres darba pienākumiem Augstākajā tiesā, kurus pildot rakstīts šis apkopojums, tiek norādīts arī viņas amats Tieslietu ministrijā un akadēmiskās gaitas Latvijas Universitātē.
[1] Vienota tiesu prakse un pamatoti, motivēti un saprotami spriedumi ir vieni no galvenajiem faktoriem, kas veicina tiesas lomu un prestižu kā sabiedrības, tā arī potenciālo tiesnešu acīs.
[2] Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 91. pantu visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Analoga norma ietverta arī likuma “Par tiesu varu” 4. pantā. Minētās normas cita starpā ietver arī tiesas pienākumu ievērot taisnīguma un vienlīdzības principu lietas izskatīšanā, proti, nosacījumu, ka līdzīgi gadījumi izspriežami līdzīgi, savukārt atšķirīgi gadījumi – atšķirīgi. Vienlīdzības principa detalizētāks skaidrojums dots Administratīvā procesa likuma 6. pantā, kas paredz, ka, pastāvot vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem lietas apstākļiem, iestāde un tiesa pieņem vienādus lēmumus (pastāvot atšķirīgiem faktiskajiem vai tiesiskajiem lietas apstākļiem, – atšķirīgus lēmumus) neatkarīgi no administratīvā procesa dalībnieku dzimuma, vecuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģiskās pārliecības, politiskajiem vai citiem uzskatiem, sociālās izcelšanās, tautības, izglītības, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās veida un citiem apstākļiem.
No minētā izriet neapšaubāms tiesas pienākums, izlemjot administratīvo lietu, ņemt vērā tiesu praksi līdzīgās lietās. Atkāpe no esošās judikatūras analogā lietā pieļaujama, vienīgi to pienācīgi motivējot. Turklāt, ņemot vērā, ka Administratīvā procesa likums ir spēkā tikai nedaudz vairāk nekā trīs gadus, Latvijā vēl nevar runāt par ilgstošām un stabilām administratīvā procesa tiesību izpratnes tradīcijām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes