ŽURNĀLS Intervija

2. Oktobris 2007 /Nr.40 (493)

Tiesu sistēmai ir jārēķinās ar reformu
Sannija Matule
"Jurista Vārda" galvenā redaktora vietniece 

Aptuveni pēc mēneša apritēs pirmais gads, kopš amatā iecelts Tiesu administrācijas (TA) direktors Gints Karlsons. Viņš šajā amatā nomainīja Ilonu Beierbahu, kurai, pamatojoties uz toreizējā tieslietu ministra Guntara Grīnvalda pieņemto lēmumu, TA bija jāatstāj saistībā ar Valsts kontroles atklātajiem pārkāpumiem - TA grāmatvedības un finanšu uzskaites neatbilstību normatīvo aktu prasībām. "Šo iemeslu dēļ mēs vēlreiz, bet tikai paātrinātā tempā, ja tā var teikt, izdzīvojam iepriekšējos trīs gadus, kas ikdienas darbā ir milzīga papildu slodze," joprojām spiests atzīt G. Karlsons.

Tiesu sistēmai ir jārēķinās ar reformu

 

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

 

Tiesu administrācijas direktors GINTS KARLSONS un direktora padomnieks KASPARS SEMĒVICS intervijā “Jurista Vārda” informācijas redaktorei Sannijai Matulei

 

 

Aptuveni pēc mēneša apritēs pirmais gads, kopš amatā iecelts Tiesu administrācijas (TA) direktors Gints Karlsons. Viņš šajā amatā nomainīja Ilonu Beierbahu, kurai, pamatojoties uz toreizējā tieslietu ministra Guntara Grīnvalda pieņemto lēmumu, TA bija jāatstāj saistībā ar Valsts kontroles atklātajiem pārkāpumiem – TA grāmatvedības un finanšu uzskaites neatbilstību normatīvo aktu prasībām. “Šo iemeslu dēļ mēs vēlreiz, bet tikai paātrinātā tempā, ja tā var teikt, izdzīvojam iepriekšējos trīs gadus, kas ikdienas darbā ir milzīga papildu slodze,” joprojām spiests atzīt G. Karlsons.

 

– Kāda ir jūsu vadītās administrācijas vieta un loma tiesu sistēmā, tai skaitā gan ikdienas darbā, gan arī sistēmas pilnveidē un attīstībā kopumā?

G. Karlsons. Pēc būtības esam saim­nieciska iestāde, kas nodrošina tiesu darbu, sākot ar kancelejas preču sagādi un beidzot ar tiesu personāla atlasi un sagatavošanu. Tādējādi mūsu uzdevums ir nodrošināt tiesnešiem tādus darba apstākļus, lai tie visu uzmanību varētu veltīt vienīgi kvalitatīvai tiesas spriešanai un nebūtu jādomā, uz kā sēdēt, ar ko rakstīt, vai un kad saņems algu. Šeit gan nerunāju par Augstāko tiesu, jo tā ir ārpus mūsu kompetences. Manuprāt, šī sistēma, ka Augstākā tiesa ir ārpus pārējā, gan nav īsti loģiska, kaut vai raugoties no finanšu plānošanas viedokļa. Tādēļ praksē sanāk, ka ir viena institūcija, kurai ir savs budžets, sava plānošana, un tam, ko mēs nodrošinām pārējām tiesām, Augstākajai tiesai ir pašai sava struktūra.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Debora Pāvila, Jūlija Jerņeva
Eiropas telpā
Tirgus dalībnieku apvienošanās kontrole
Klasisks tirgus dalībnieku apvienošanās piemērs ir divu iepriekš neatkarīgu tirgus dalībnieku apvienošanās (saplūšana) vienā jaunā tirgus dalībniekā. Taču konkurences tiesībās ar jēdzienu "tirgus dalībnieku apvienošanās" saprot ...
Arvis Ērmiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Deleģētās likumdošanas institūta attīstība Latvijā
Analizējot deleģētās likumdošanas institūta īstenošanu Latvijā, ir vērts aplūkot šā institūta izcelsmi un vēsturisko attīstību. Tā kā Satversme pieņemta pirms vairāk nekā astoņdesmit gadiem, Satversmes normu satura ...
Informācija
Zvērinātu advokātu padomē
Tiesību prakse
Par cedenta atbildību
Informācija
Starptautisku ekspertu viedokļu apmaiņa
AUTORU KATALOGS