ŽURNĀLS Numura tēma

20. Novembris 2007 /Nr.47 (500)

Kāda bija "Jurista Vārda" konference
1 komentāri
Sannija Matule
"Jurista Vārda" galvenā redaktora vietniece 

Ar īpaši šim pasākumam sagatavotiem referātiem, tiesību politikas veidotāju un praktiķu komentāriem, labāko autoru un pašas redakcijas darbinieku sumināšanu, kā arī svētku torti nobeigumā pirms dažām dienām, 16. novembrī, Latvijas Universitātes Mazajā aulā norisinājās "Jurista Vārda" (JV) organizētā jubilejas konference "Latvijas tiesību sistēma šodien". Aizvadītā konference tematiski tika iedalīta trīs daļās atbilstoši priekšlasījumu tematiem: civiltiesības, krimināltiesības un valststiesības. Taču visupirms pasākumu ievadīja Valsts prezidenta padomnieces Sandras Kukules uzruna, kurā tika nolasīti JV kolektīvam veltītie apsveikumi no Valsts prezidenta Valda Zatlera, Saeimas Prezidija un ģenerālprokurora Jāņa Maizīša.

Kāda bija “Jurista Vārda” konference

 

10.JPG (13730 bytes)
Konferences atklāšana: Sandra Kukule, Gaidis Bērziņš, Daina Ābele un Dina Gailīte

Ar īpaši šim pasākumam sagatavotiem referātiem, tiesību politikas veidotāju un praktiķu komentāriem, labāko autoru un pašas redakcijas darbinieku sumināšanu, kā arī svētku torti nobeigumā pirms dažām dienām, 16. novembrī, Latvijas Universitātes Mazajā aulā norisinājās “Jurista Vārda” (JV) organizētā jubilejas konference “Latvijas tiesību sistēma šodien”.

 

Aizvadītā konference tematiski tika iedalīta trīs daļās atbilstoši priekšlasījumu tematiem: civiltiesības, krimināltiesības un valststiesības. Taču visupirms pasākumu ievadīja Valsts prezidenta padomnieces Sandras Kukules uzruna, kurā tika nolasīti JV kolektīvam veltītie apsveikumi no Valsts prezidenta Valda Zatlera, Saeimas Prezidija un ģenerālprokurora Jāņa Maizīša.

Konferenci atklāja tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, atzīstot, ka aizvadītajos gados JV no informatīva ziņotāja par aktualitātēm jurisprudencē ir pārtapis nopietnā juridiskā žurnālā. Savukārt VSIA “Latvijas Vēstnesis” valdes priekšsēdētāja Daina Ābele savā uzrunā norādīja uz JV kā vienu no sabiedrības tiesiskās izglītošanas veidiem, uzsverot, ka “mums likumi ir jāpadara pieejami ne vien pēc burta, bet arī pēc gara!” Savukārt žurnāla galvenā redaktore Dina Gailīte sniedza pārskatu par izdevuma izaugsmi un nākotnes mērķiem.

Ievaddaļai sekojošo Civiltiesību daļu vadīja Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis. Šo daļu ar savu referātu par nekustamā īpašuma labticīga ieguvēja aizsardzības tiesiskā regulējuma problēmām atklāja LU pasniedzējs, zvērināts advokāts Erlens Kalniņš. No viņa sacītā, to pamatojot ar konkrētiem piemēriem, izrietēja, ka referātā aplūkotajā jautājumā Latvijā vēl nav izveidojusies vienveidīga tiesu prakse un šī situācija būtu maināma, piemēram, tajā viešot skaidrību un konkrētību ar grozījumiem normatīvajos aktos.

Par problemātiskajiem aspektiem nemantiskā kaitējuma civiltiesiskajā aizsardzībā klātesošajiem pārskatu atraktīvi sniedza LU lektors, zvērināts advokāts Agris Bitāns, kurš uzmanību vērsa uz vairākām atrisinājumu paģērošām nepilnībām dažādos likumos, kuros, piemēram, ir terminoloģijas un definējuma problēmas. Savukārt par teritorijas plānošanas tiesiskā regulējuma aktualitātēm referēja Saeimas deputāte, profesore Dr.iur. Ilma Čepāne.

Civiltiesību daļu ar šīs tiesību nozares politikas veidotāja skatījumu noslēdza TM Civiltiesību departamenta direktore Viktorija Jarkina, bet praktiķa komentāru izteica zvērināta advokāta palīgs Sergejs Rudāns, kurš kritizēja nepilnības attiecībā uz darījuma rakstisko formu Civillikuma 1484. un 1485. panta kontekstā u. c. Jāpiebilst, ka šīs daļas nobeigumā – pasākuma scenārijā neparedzēti – kopsavilkumu par iepriekš dzirdēto un plānotajām novitātēm tiesību politikas jomā vēl sniedza tieslietu ministrs.

Krimināltiesību daļas vadīšana bija uzticēta Satversmes tiesas priekšsēdētājam Gunāram Kūtrim, un tajā par publisko un privāto apsūdzību kriminālprocesā referēja LU Juridiskās fakultātes dekāne, asociētā profesore Dr.iur. Kristīne Strada-Rozenberga. Savukārt par kriminālprocesa uzbūvi un ar to saistītajām problēmām referēja Latvijas Policijas akadēmijas rektore, profesore Dr.iur. Ārija Meikališa, norādot, ka likuma praktiskā piemērošana parāda: vēl ir jautājumi, kas tajā nav līdz galam izprasti vai izstrādāti. Turpretim, runājot par kopīgo un atšķirīgo tiesu praksē un judikatūrā, LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesību katedras vadītāja profesore Dr.iur. Valentija Liholaja uzsvēra, ka judikatūras datubāze, kas pašlaik ir vienīgi tiesnešu lietošanā, būtu jāpadara pieejama plašākam lokam, piemēram, arī prokuroriem un advokātiem.

Krimināltiesību daļu noslēdza TM Krimināllietu departamenta direktores Indras Gratkovskas un Zvērinātu advokātu padomes locekles Gunas Kaminskas komentāri.

Konferences valststiesību daļā, kuru vadīja Latvijas Republikas tiesībsargs Romāns Apsītis, Augstākās tiesas senatore Dr.iur. Jautrīte Briede izteica savas pārdomas par Satversmes 104.pantā garantēto tiesību realizāciju administratīvajā procesā, šo jautājumu aplūkojot Iesniegumu likuma un Administratīvā procesa likuma mijiedarbības kontekstā. Tālāk Latvijas praksi starptautiskajās tiesībās analizēja Oksfordas universitātes doktorants Mārtiņš Paparinskis, kura referātu valststiesību daļas vadītājs R. Apsītis gan pēc satura, gan pēc formas nosauca par ļoti izsmalcinātu. Bet nākamā referenta – Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Gunāra Kusiņa – pārskats par Satversmes iespējamiem pilnveidojumiem mudināja izteikties šīs daļas praktiķi – pirmo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Dr.iur. Aivaru Endziņu. Tiesību politikas veidotājus šajā daļā pārstāvēja TM Valsts tiesību departamenta direktore Sanita Mertena.

Jāpiebilst, ka JV konferencē izskanējušie referāti netiks nodoti aizmirstībai un tos publicēsim arī žurnālā.

 

Sannija Matule

Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

 

01.JPG (27371 bytes)
Par Latvijas civiltiesībām domājot: Mārtiņš Bičevskis, Sergejs Rudāns, Viktorija Jarkina, Agris Bitāns, Erlens Kalniņš un Ilma Čepāne

02.JPG (8014 bytes) 03.JPG (12945 bytes)

Latvijas normatīvajos aktos ir pārāk daudz terminoloģisku pretrunu, uzsvēra Agris Bitāns

Vai PSRS bija okupējusi Latviju, – izsmalcināti skaidroja Mārtiņš Paparinskis

 

04.JPG (12408 bytes) 05.JPG (13315 bytes)
Tieslietu ministrs G. Bērziņš arī ir JV autors. Savukārt Valsts prezidents atzinīgi vērtē JV devumu tiesiskuma attīstībā, uzsver S. Kukule
06.JPG (10526 bytes) 07.JPG (9599 bytes)

Konferences referenti un atzinību guvušie JV autori saņēma piemiņas veltes – īpašus pulksteņus, ko prezentē JV padomes loceklis M. Bičevskis. Attēlā pa labi – krimināltiesību zinātnieku diskusija: Kristīne Strada-Rozenberga un Valentija Liholaja

08.JPG (15865 bytes)

Vēl pēc 500 numuriem JV lasīs ikviens Latvijas iedzīvotājs – konferences akadēmiskajā gaisotnē pajoko D. Gailīte

09.JPG (15913 bytes)

Krimināltiesību aktualitātes pārdomā Gunārs Kūtris, Guna Kaminska un Indra Gratkovska

10.JPG (19954 bytes)

Vai tautai ir tiesības grozīt Satversmi – valststiesību daļā diskutēja Romāns Apsītis, Aivars Endziņš un Sanita Mertena

11.JPG (17261 bytes)

Par konferences dalībnieku trūkumu nebija iemeslu sūdzēties. To apmeklēja pazīstami Latvijas tieslietu jomas darbinieki un JV autori

12.JPG (12428 bytes) 13.JPG (12265 bytes)

JV autoru godināšana: Sandra Kukule sveic Ilmu Čepāni, Gunārs Kusiņš – Jautrīti Briedi

14.JPG (10021 bytes) 15.JPG (9305 bytes)

Gunārs Kūtris atzinības rakstu pasniedz Ārijai Meikališai, bet Kristīni Stradu-Rozenbergu sveic Mārtiņš Bičevskis

16.JPG (8481 bytes) 17.JPG (9135 bytes)

Gunta Višņakova sumina Erlenu Kalniņu. JV izdevēju pārstāvis Aivars Maldups pateicas JV padomes locekļiem, arī M. Bičevskim

18.JPG (12971 bytes)

Apsveikumus un balvas saņēma ne tikai JV autori, bet arī tā veidotāji. Tieslietu redaktors J. Pleps ar LU Juridiskās fakultātes dāvanu – lai nepietrūkst spēka, veidojot žurnālu!

19.JPG (11705 bytes) PED.JPG (18892 bytes)

Lai žurnālam vienmēr “jumts virs galvas”! – sveic Latvijas Policijas akadēmijas rektore Ā. Meikališa.

Pēc konferences referātiem un apsveikumiem laiks arī tortei. Galvenās redaktores atbildīgais pienākums – tortes griešana

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
bb
23. Novembris 2007 / 08:43
0
ATBILDĒT
Man gan likās diezga garlaicīga.

Kaut kā likās, ka visi lasīja jau sen zināmo un 100reiz teikto un paši jau vairs negribēja atkārtot. Tāda stagnātiska noskaņa.

Bet JV apsveicu! Tā jau tīri nekas!
visi numura raksti
Dina Gailīte
Numura tēma
Sveicināts, mūsu lasītāj, jau 500. reizi!
Šodien iznāk jau pustūkstošais "Jurista Vārda" numurs. Vairāk nekā 12 gados no rubrikas Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tas ir pārtapis par patstāvīgu žurnālu, un šobrīd ir lielākais juridiskais ...
Numura tēma
Lasītāju vēlējumi "Jurista Vārdam"
Sannija Matule
Numura tēma
"Jurista Vārda" pieredzes 12 gadi
Vai kāda žurnāla 500 iznākušie numuri jau ir ievērības cienīgs izdevuma pastāvēšanas laiks vai tikai krietns atspēriens sekmīgam darbības turpinājumam? Uz šo jautājumu katram var būt sava atbilde, un mēs savējo piedāvājam ...
Jānis Pleps
Numura tēma
Raksti, kas ietekmējuši Latvijas tiesību sistēmu
"Jurista Vārdā" kopš mūsu paša pirmā numura, kas iznāca 1995. gada 21. aprīlī, ir publicēts daudz dažādu tiesību zinātnieku un praktiķu rakstu. Šajos rakstos ir gan vērtēti nepieciešamie uzlabojumi normatīvajā regulējumā, gan ...
Jānis Pleps
Numura tēma
"Jurista Vārda" populārākie autori
Tuvojoties "Jurista Vārda" 500. numuram, vēlējāmies noskaidrot, kuri tad šajos gados "Jurista Vārdam" rakstījušie autori ir iekarojuši lasītāju sirdis, atstājot iespaidu gan ar saviem rakstiem, gan tajos pausto viedokli un ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS