sūdzība ir svarīga
Vēlos jūs sveikt pirmajā Tiesībsarga gada konferencē, kas tiek organizēta, atzīmējot starptautisko cilvēktiesību dienu, kura tradicionāli katru gadu norisinās 10. decembrī. Tādējādi vēlamies vērst sabiedrības uzmanību uz to, ka ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir cilvēktiesības, kas jārespektē ne vien valstij kopumā, pašvaldībām, bet katram no mums. Ar šo konferenci vēlamies likt domāt par ikviena atbildību pret cilvēkiem, kas ir mūsu sabiedrības daļa, bet ir citādi un tāpēc nereti izpelnās neiecietīgu attieksmi. Vēlos vērst uzmanību uz bērnu tiesībām – arī to bērnu, kuri nedzīvo ģimenēs vai kuriem ir nepieciešams īpašs valsts atbalsts, lai pilnvērtīgi iekļautos sabiedrībā. Tikpat liela uzmanība tiks veltīta labas pārvaldības principam, kas paredz valsts un pašvaldības iestāžu darbiniekiem cienīt savus klientus. Diskutēsim arī par to, kā risināt patvaļīgi izliktu īrnieku jautājumus. Šie ir tikai daži no būtiskiem tematiem, par ko šajās divās dienās tiks runāts.
Tiesībsarga institūta sākotne Latvijā
Tiesībsargs (starptautiski biežāk tiek lietots jēdziens "ombuds") pasaulē tika radīts 1809. gadā Zviedrijā, un tā galvenie darbības virzieni bija policijas un tiesu taisnīgas darbības veicināšana. Arī pats nosaukums "ombuds" ir zviedru valodas izcelsmes vārds, un tas ir kļuvis par starptautisku terminu, ar kuru apzīmē šādas institūcijas.
Latvijā diskusija par tādas institūcijas izveidi, kas rūpētos par personas tiesību aizstāvību, sākās deviņdesmito gadu vidū. Jau 1995. gadā Saeimā notikušajās diskusijās tika izvirzīta ideja valsts pārvaldes sistēmu papildināt ar neatkarīgu, Skandināvijas ombuda paraugam atbilstošu institūciju. Tomēr tika nolemts, ka šādas institūcijas izveidei valsts nav gatava. Tobrīd svarīgāka bija izglītošana un tieši cilvēktiesību veicināšana valstī, tāpēc Latvijā 1995. gada 18. jūlijā tika izveidots Valsts cilvēktiesību birojs (turpmāk – VCB).
VCB bija patstāvīga valsts iestāde, kuras funkcijās ietilpa sūdzību izskatīšana par jebkuru cilvēktiesību pārkāpumu. Salīdzinot ar citām pasaules ombudinstitūcijām, VCB varēja definēt kā speciālu cilvēktiesību ombudu, kuram bez iedzīvotāju sūdzību izskatīšanas tika piešķirts arī mandāts veikt citas aktivitātes – cilvēktiesību situācijas analīzi un pētniecību, kā arī sabiedrības izglītošanu un informēšanu par cilvēktiesībām.
Diemžēl VCB darbu negatīvi ietekmēja resursu un valsts atbalsta trūkums. Radās arī citas problēmas. Galvenā no tām – gadījumos, kad valsts un pašvaldības iestādes pārkāpa personas tiesības, bet šis pārkāpums neskāra cilvēktiesības, indivīdiem bieži nebija iespējams aizstāvēt savas tiesības. Šajos gadījumos nevarēja palīdzēt arī VCB, jo šo jautājumu izskatīšana neietilpa VCB kompetencē.
Tāpēc sabiedrībā tika uzturēta ideja par tādas institūcijas izveidošanu, kura paralēli cilvēktiesību nodrošināšanai nodarbotos arī ar labas pārvaldības principa ieviešanu un īstenošanu.
2000. gada augustā pēc Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas iniciatīvas tika izveidota darba grupa Latvijas Ombuda institūcijas koncepcijas izstrādei. 2001. gada 16. janvārī koncepcijas projekts tika iesniegts Valsts prezidentei un sākās šī dokumenta apspriešana. Balstoties uz šo koncepciju un Latvijas un ārvalstu ekspertu atzinumiem, tika izstrādāts likumprojekts "Ombudbiroja likums". Tas paredzēja Ombudbiroja izveidošanu uz VCB bāzes, sadalot kompetenci pieciem ombudiem, kuri ir vienlīdzīgi savās pilnvarās – vispārējo cilvēktiesību ombuds, bērnu tiesību ombuds, pašvaldību ombuds, tieslietu, iekšlietu un militāro jautājumu ombuds un procesuālo tiesību ombuds.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes