ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

15. Janvāris 2008 /Nr.2 (507)

Goda un cieņas civiltiesiskās un krimināltiesiskās aizsardzības nianses
Mg.iur.
Diāna Hamkova
LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras lektore, doktorante 

Neraugoties uz Krimināllikumā jau iepriekš veiktajām izmaiņām goda un cieņas tiesiskās aizsardzības regulējumā, diskusija par atsevišķu tiesību normu, kas nosaka atbildību par goda un cieņas aizskaršanu, dekriminalizāciju vēl joprojām turpinās. Raksta mērķis ir pievērsties goda un cieņas civiltiesiskās un krimināltiesiskās aizsardzības niansēm, norādot uz kopīgo un atšķirīgo, kā arī pamatot minēto interešu krimināltiesiskās aizsardzības nepieciešamību.

Pievēršoties goda un cieņas civiltiesiskajai aizsardzībai, jānorāda, ka civiltiesiska atbildība par personas goda un cieņas aizskārumu ir noteikta atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ceturtajā daļā "Saistību tiesības", kas ir spēkā kopš 1993. gada 1. marta. Ar Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992. gada 22. decembra likumu "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma saistību tiesību daļā" Civillikums tika papildināts ar jaunu 2352. a pantu. Tas nosaka: "Katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai. Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas izplatītas presē, tad gadījumā, ja tās neatbilst patiesībai, šīs ziņas presē arī jāatsauc. Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas, kas neatbilst patiesībai, ietvertas dokumentā, šāds dokuments jāapmaina. Citos gadījumos atsaukšanas kārtību nosaka tiesa. Ja kāds prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem, viņam jādod atlīdzība (mantiska kompensācija)." Atlīdzības apmēru nosaka tiesa. Civiltiesiskās attiecības starp personām ir privāta lieta, un šo attiecību rašanās pamats ir civiltiesisks pārkāpums.1

Krimināltiesisks pārkāpums aizskar publiskas tiesības, savukārt civiltiesiskā pārkāpuma rezultātā tiek nodarīts kaitējums civiltiesiskām attiecībām.

Civiltiesībām ir raksturīga tiesību pārkāpēja vainas prezumpcija. Civiltiesiskās atbildības gadījumā jārunā nevis par vainas, bet gan par nevainīguma pierādīšanas pienākumu.2 Civillikuma 2352. a pantā ietvertajā gadījumā – pat par vieglu neuzmanību. Tā ir deliktatbildība – tās pamats ir delikts, prettiesiska darbība vispār. Tai vienmēr ir vajadzīgs kaitējums (zaudējumi); ja nav kaitējuma (zaudējumu), nav deliktatbildības.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Sergejs Rudāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Darījuma rakstiska forma
Par darījuma formu Latvijas juridiskajā literatūrā rakstīts samērā daudz. Taču līdz šim brīdim nav aplūkots svarīgs jautājums par darījuma rakstveida formas regulējuma pretrunīgumu un neatbilstību rakstiskas formas mērķim. ...
Aira Strautmane
Skaidrojumi. Viedokļi
Arī tiesas sēdē var aizskart godu un cieņu
Šajā rakstā autore aplūkos jautājumu, vai arī tiesas sēdē var aizskart cilvēka godu un cieņu, kā arī analizēs minēto problēmu, šādu darbību sekas un novēršanas iespējas.
1 komentāri
Vladimirs Terehovičs, Elita Nīmande
Skaidrojumi. Viedokļi
Kriminālistikas vieta zināšanu sistēmās
Kas ir kriminālistika? Uz šo jautājumu var atbildēt jebkurš. Atbildes būs dažādas, un katram savā ziņā būs taisnība. Terminu "kriminālistika" pirms vairāk nekā 100 gadiem ieviesa Hanss Gross (Hans Gross, 1847- 1915). Pa šo ...
Tiesību prakse
Lēmums anulēt izsniegto darbnespējas lapu ir administratīvais akts
Ārsts, izsniedzot darbnespējas lapu, un ārstniecības iestādes vadītājs, anulējot izsniegto darbnespējas lapu, rīkojas valsts pārvaldes jomā; ārstniecības iestādes vadītāja lēmums anulēt izsniegto darbnespējas lapu ir ...
Tiesību prakse
Kriminālprocesa likuma 26. nodaļas normas faktiski satur arī materiālo tiesību normas
Kriminālprocesa likuma 26. nodaļas normas faktiski satur arī materiālo tiesību normas. Līdz ar to, izlemjot pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju, tostarp arī par morālo aizskārumu, tiesai jāvadās no tām.
AUTORU KATALOGS