ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

18. Marts 2008 /Nr.11 (516)

"Gazprom" klauzulas tiesiskais aspekts
LL.M
Mārtiņš Tarlaps
zvērinātu advokātu biroja "Lejiņš, Torgāns un partneri" jurists 

ES enerģētikas komisārs Andris Piebalgs nesen publiski paudis neizpratni par Latvijas negatīvo nostāju pret Eiropas Komisijas piedāvāto ES Elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus trešo likumdošanas paketi.1 Šajā rakstā autors no tiesiskā aspekta aplūkos galvenos jauninājumus Komisijas piedāvājumā, proti, pārvades sistēmu un pārvades sistēmas operatoru īpašumtiesību nošķiršanu, kā arī ierobežojumus trešo valstu personām kontrolēt pārvades sistēmas vai to operatorus.

Šobrīd Eiropas Savienībā ir spēkā tā sauktā Elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus otrā likumdošanas pakete, kurā ietilpst arī 2003. gada 26. jūnija Direktīva 2003/55/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 98/30/EK atcelšanu,2 turpmāk – Gāzes direktīva (šī likumdošanas pakete vienlaikus regulē arī elektroenerģijas iekšējo tirgu, piemērojot līdzīgus principus un noteikumus3).

Spēkā esošais regulējums noteic, ka "tīkla ekspluatācijai jābūt juridiski un funkcionāli nošķirtai no piegādes un ražošanas darbībām".4 Tomēr Komisija norāda, ka līdzšinējā pieredze liecina par trim galvenajām problēmām esošajā regulējumā:

a) pārvades sistēmas operators pret uzņēmumiem, ar kuriem tas saistīts, var attiekties labāk nekā pret konkurējošām trešajām personām;

b) nav iespējams garantēt nediskriminējošu piekļuvi informācijai;

c) integrētā uzņēmumā ir izkropļoti investēšanas stimuli.5

Ņemot vērā šos argumentus, Komisija piedāvā grozīt Gāzes direktīvu, lai novērstu minētās problēmas. Savukārt, lai izvērtētu "jaunās" Gāzes direktīvas saturu, šajā rakstā tuvāk tiks aplūkoti nošķiršanas veidi un to īpašības, kā arī izvērtēts tā sauktās "Gazprom" klauzulas saturs.

 

Piegādes tīkli un vertikāli integrēti uzņēmumi

Gan dabasgāzes, gan arī elektroenerģijas piegādes nozares galvenā specifika ir atkarība no fiksētiem piegādes tīkliem – angliski šīs nozares apzīmē kā network-bound sectors.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Sannija Matule, Kalvis Torgāns
Intervija
Uzticīgs ideāliem: tiesnesis Kalvis Torgāns
Pirms deviņiem gadiem oficiālā laikraksta "Latvijas Vēstnesis" žurnāliste un tagadējā "Jurista Vārda" galvenā redaktore Dina Gailīte intervēja LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītāju, Latvijas ...
1 komentāri
Evita Jurēvica
Skaidrojumi. Viedokļi
Apelācijas instances tiesas
sprieduma spēkā stāšanās
Rakstā autore analizē jautājumu par to, vai spēkā esošā Civilprocesa likuma 434. pantā ietvertā apelācijas instances tiesas sprieduma spēkā stāšanās kārtība ir uzskatāma par atbilstošu vispārējiem civilprocesuālajiem ...
Kristīne Jaunzeme
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai pašvaldības deputāts var būt deputāts, arī atrodoties ilgstošā prombūtnē
Kopš pēdējos gados vairāki pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētāji un deputāti kriminālprocesā piemērota procesuāla piespiedu līdzekļa – apcietinājuma dēļ – ilglaicīgi nav pildījuši savus pašvaldības domes ...
Tiesību prakse
Par jaunatklātiem apstākļiem
Saskaņā ar Civillikuma 1067. pantu īpašuma tiesības, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reāli, bet tikai domājamās (ideālās) daļās, tā, ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma ...
Tiesību prakse
Par Kriminālprocesa likumā paredzēto kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā
Kriminālprocesa pabeigšana saprātīgā termiņā ir saistīta ar lietas apjomu, juridisko sarežģītību, procesuālo darbību daudzumu, procesā iesaistīto personu attieksmi pret pienākumu izpildīšanu. Kriminālprocesa likuma ...
AUTORU KATALOGS