ŽURNĀLS Diskusija

rs Melbārdis, Iveta Meldere, Sandra Meliņa, Sandra Mertena, Rudīte Migla, Anna Mihailova, Una Mihailova, Andrejs Mihaļčenko, Irēna Millere, Maija Miltiņa, Anita Misiuna, Anita Moļņika, Inese Mudele, Aina Nicmane, Margarita Osmane, Ilze Ošiņa, Arvīds Ozerskis, Ineta Ozola, Sanita Ozola, Sigita Ozola, Baiba Ozoliņa, Gunta Ozoliņa, Roze Paegle, Agita Papule, Aija Pāvele, Zane Pētersone, Ilona Petrovska, Lidija Pliča, Kornēlija Poča, Ojārs Priedītis, Viktors Prudņikovs, Inguna Preisa, Solvita Pujāte, Inga Putra, Vineta Ramba, Ieva Reikmane, Silva Reinholde, Aija Reitupe, Gunta Rezgoriņa, Kaspars Rinčs, Normunds Riņķis, Iveta Risberga, Ināra Rozīte, Inta Rubene, Inese Rubina, Sanita Rūtenberga, Silvija Sēbriņa, Rinalds Silakalns, Velta Silamiķele, Vija Siliniece, Inese Siliņeviča, Juris Siliņš, Dace Skrauple, Inese Skudra, Līvija Slica, Santa Sondare, Visvaldis Sprudzāns, Kārlis Stārasts, Elita Stelte-Auziņa, Sanita Strakše, Ināra Strautiņa, Ziedonis Strazds, Inese Strelča, Sandra Strence, Inese Strode, Iveta Stuberovska, Juris Stukāns, Guntars Stūris, Jānis Stūrmanis, Elga Sudāre, Dina Suipe, Mārtiņš Sviķis, Marita Šalta, Ineta Škutāne, Mairita Šķendere, Māris Šļakota, Gatis Štauers, Ināra Šteinerte, Lauma Šteinerte, Marianna Terjuhana, Daina Treija, Aivars Uminskis, Gvido Ungurs, Vineta Vaiteika, Sarmīte Vamža, Ilze Vanaga, Kristīne Vanaga, Aelita Vancāne, Valdis Vazdiķis, Linda Vēbere, Agnese Veita, Linda Vēbere, Žaneta Vēvere, Iveta Vīgante, Aldis Vīksne, Signe Vilne, Daiga Vilsone, Gunta Viļumsone, Linda Vīnkalna, Rita Vīva, Vita Vjatere, Lauma Volberga, Vivita Voronova, Inta Zaļā, Aivars Zāģeris, Zaiga Zaiceva, Sanita Zakrevska, Jolanta Zaškina, Milda Zelmene, Dzintra Zemitāne, Inese Laura Zemīte, Valda Zommere, Antra Zute, Dzintra Zvaigzneskalna-Žagare, Ārija Ždanova, Žanete Žimante (246 gabali.) lūdza palielināt algas. Viņu aizstāvošā pilnvarotais pārstāvis (liekas, ka jau zinātņu doktore) Inese Nikuļceva Satversmes tiesā tiesnešu lūguma argumentācijā, minot tiesnešu algu samazinājuma sekas, teica:

„Pieteikuma iesniedzēju ieskatā darba samaksa pēc šiem samazinājumiem vairs nav atbilstoša, tā neatbilst šiem kritērijiem un arī ir pārkāpti vairāki principi, kas izriet no satversmes.

Šie principi, pirmkārt, ir tiesu varas neatkarības princips, kas izriet no 83.panta, varas dalīšanas princips . Otrkārt, tas ir vienlīdzības un solidaritātes princips un, treškārt, tas ir tiesiskās paļāvības un tiesiskās stabilitātes princips.

Un es arī vēlētos pēc kārtas pieskarties visiem šiem te trim minētajiem principiem.

Sākšu ar Satversmes 83.pantu, kas nosaka, ka tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti. Satversmes tiesa jau šī gada janvāra spriedumā ir atzinusi to, ka tiesnešu neatkarības jēdzienā ietilpst arī pienācīgas darba samaksas noteikšana.

Tāpat ir skaidrs, ka tiesneša neatkarība nav pašmērķis, tas ir tikai līdzeklis, lai realizētu to, ka valsts ir tiesiska, tā ir demokrātiska un ka tiek aizsargātas jebkuras personas tiesības uz taisnīgu tiesu, kas ir garantētas Satversmes 92.pantā, jo tikai tad, ja tiesnesis spriež neatkarīgi un objektīvi, tiesa var būt taisnīga.

Es arī neminēšu visus starptautiskos dokumentus, kuros ir runāts par to, ka tiesnesim ir jāsaņem pietiekams atalgojums un ka pietiekams atalgojums ir viena no ļoti būtiskām neatkarības garantijām.

Es nocitēšu tikai vienu no šiem dokumentiem, tas ir, vispārējās tiesnešu hartas 13.pantu, kas nosaka, ka tiesnesim ir jāsaņem pietiekams atalgojums, kas nodrošinātu viņam patiesu ekonomisko neatkarību. Un atalgojums nedrīkst būt atkarīgs no tiesneša darba rezultātiem un tiesneša pilnvaru termiņa laikā nedrīkst tikt samazināts.”

Kas ir finansiālā drošība? To ir arī Satversmes tiesa šīgada janvāra spriedumā izskaidrojusi. Un tā ir teikusi, ka nav pieļaujama tāda situācija, ka valsts samazina tiesneša atalgojumu tik tālu, ka

likuma normas.

Man bija pamats uzskatīt, ka Laumas Volbergas piedalīšanās 2013.gada 9.janvāra Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesa sēdē par disciplinārsoda atcelšanu, var ietekmēt tiesas iznākumu prasības noraidīšanai, jo Lauma Volberga bija ieinteresēta negatīvā, neobjektīvā lēmuma lemšanā, tāpēc, ka šis disciplinārsods bija darba līguma uzteikuma viena no sastāvdaļām darba līguma uzteikuma motivācijā, kuru, kā jau iepriekš minēju, biju apstrīdējis, kā nepamatotu.

Ja tiktu apmierināta mana prasība par disciplinārsoda atcelšanu, tad Laumas Volbergas skatītajā lietā Nr.C28444910; Nr.CA-1003/25;2012 pieņemtais lēmums par manas prasības noraidīšanu – būtu nepamatots, jo pietrūktu pamatojuma darba līguma uzteikumam.

Šīs pašas lietas – par atjaunošanu darbā sakarā, 2011.gada 29.jūnijā, 4.augustā un 4.novembrī Jums sūdzējos par Kurzemes rajona tiesnesi Maritu Šaltu un lūdzu noskaidrot vai Marita Šalta nav melojusi un, pēc mana ieskata, pieņēmusi prettiesisku lēmumu noraidot manu prasību gan par atjaunošanu darbā, gan disciplinārsoda atcelšanu (abas lietas 2011.gada 22.februārī, 7.jūnijā, 25.augustā, 5.oktobrī un 21.septembrī izskatīja Marita Šalta), un lūdzu Jūs sodīt Maritu Šaltu par šo pārkāpumu, bet līdz šodienai Jūs neesat šo lietu izvērtējis pēc būtības, bet 2011.gada 11.jūlijā, 12.augustā un 22.novemrī es saņēmu tikai profesionālus atrakstīšanās piemērus un atteikumus man palīdzēt.

2013.gada 9.janvārī, tādēļ, ka tiesneses Iveta Bērziņa un Ligita Gavare izlēma, ka tiesnese Lauma Volberga nav jāatstata no izskatīšanas, izteicu neuzticību visam sastāvam – arī Ivetai Bērziņai un Ligitai Gavarei, jo man šis viņu lēmums bija pēdējais piliens, lai man zustu jebkāda ticība Latvijas tiesu sistēmai, kam par iemeslu bija jau iepriekš publiski pieejamā ziņa, kur tiesneši: Dace Ābele, Madara Ābele, Inga Akmeņlauka, Dzintra Amerika, Sandra Amola, Ingūna Amoliņa, Ilze Amona, Lolita Andersone, Dzintra Apine, Ilze Apse, Lala Apšeniece, Aija Āva, Ina Baiko, Daina Baltā, Dzintra Balta, Brigita Baltraite, Doloresa Bambere, Alfs Baumanis, Jānis Bazēvičs, Marika Bebriša, Inese Belicka, Svetlana Beļajeva, Kaspars Berķis, Santa Bernharde, Anita Bērziņa, Dagnija Bērziņa, Iveta Bērziņa, Mārtiņš Birkmanis, Intars Bisters, Ingrīda Bite, Maruta Bite, Dace Blūma, Stella Blūma, Olita Blūmfelde, Līga Blūmiņa, Dina Bondare, Tatjana Bormane, Helmuts Brasovs, Sandra Briķe, Iveta Brimerberga, Tamāra Broda, Rita Bruce, Skaidrīte Buivide, Brigita Būmeistere, Ilze Celmiņa, Andis Celms, Dzintra Danberga, Signe Dektere, Uldis Danga, Agita Dmitrenoka, Vilis Donāns, Diāna Dumbre, Imants Dzenis, Anita Dzērve, Diāna Dzērviniece, Aiga Freimane, Gunta Freimane, Ilze Freimane, Ilze Freimane, Juris Freimanis, Viesturs Gaidukēvičs, Ligita Gavare, Boriss Geimans, Sandra Gintere, Solvita Glaudāne, Smaida Gļazere, Inese Grauda, Lelde Grauda, Elita Grigoroviča, Ērika Gulbe, Līga Hāzenfuse, Rihards Hlevickis, Biruta Horuna, Skaidrīte Hrebtova, Aelita Ignatjeva, Baiba Jakobsone, Ināra Janēviča, Dace Jansone, Irīna Jansone, Baiba Jēkabsone, Inta Jēkabsone, Ingrīda Junghāne, Agnese Jurevica, Daiga Kalniņa, Inta Kalniņa, Signe Kalniņa, Kristīne Kalvāne-Radziņa, Irina Kaļiņina, Sanita Kanenberga, Līga Karlsone, Dace Kantsone, Adrija Kasakovska, Karīna Kazārova, Astra Klaiše, Dainis Peteris Kļaviņš, Regīna Knabe, Juris Kokins, Iluta Kovaļova, Renāte Krasovska, Irēna Krastiņa, Karina Krastiņa, Laima Kraule, Iveta Krēvica, Guna Krieviņa, Inga Krigena-Jurkāne, Iveta Kromāne, Sandra Krūmiņa, Agija Kudrēviča, Zita Kupce, Ļubova Kušnire, Ligita Kuzmane, Guntars Kveska, Biruta Ķeire, Dace Ķeire, Zinaida Lagzdiņa, Selga Lapejeva, Gundega Lapiņa, Ilze Lazdiņa, Elmārs Lenšs, Rinalda Liepiņa, Staņislavs Linkevičs, Irēna Logina, Svens Lorencs, Sarmīte Lucava, Irīna Makovska, Valērijs Maksimovs, Svetlana Maršāne, Dzinta

SERIĀLS. XI SĒRIJA.

Latvijas republikas augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkoviča kgam,

Brīvības bulvārī 36,

[...]

sūdzība.

2013.gada 9.janvārī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesa (Iveta Bērziņa, Ligita Gavare Lauma Volberga) izskatīja civillietu manā prasībā pret SIA „Rīgas Satiksme” par disciplinārsoda atcelšanu, kura, ar 2012.gada 19.oktobra Augstākās tiesas Senāta (S.Lodziņa, V.Cīrule. E.Vermuša) spriedumu, bija nodota atkārtotai izskatīšanai apelācijas instancē, Dzintras Baltas, Mildas Zelmanes un Silvijas Sēbriņas darba brāķa pārskatīšanai.

Šajā tiesas sēdē noraidīju tiesnesi Laumu Volbergu, kurai, izsakot neuzticību, lūdzu atstatīties no lietas izskatīšanas.

Kā iemeslu minēju: viņas dalību manas prasības citā lietā (Nr.C28444910; CA_3935/20, 2011.g.) pret SIA „Rīgas Satiksmi” par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un atlīdzības par visu darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu, kur viņa noraidīja manu prasību, kuru vēlāk pārsūdzēju augstākai tiesai, kā nepamatotu.

Teicu: ka Lauma Volberga nav ieinteresēta lietas objektīvā spriešanā. Pamatojumā minēju, ka viņai ir pamatota neieinteresība izskatīt lietu objektīvi, tādējādi rastos situācija, ka Laumai Volbergai būtu radīta iespēja ietekmēt sēdes norisi un pieņemt viņai vēlamu lēmumu.

2013.gada 9.janvāra tiesu informēju, ka: lietā, kur tika izskatīts jautājums par manu atjaunošanu darbā, viena no tiesnesēm Lidija Pliča bija jau kādreiz atstatījusies no šīs lietas izskatīšanas, izsakot iemeslu, ka es - ārpus tiesas sēdes vairākkārt esot izteicis šaubas par tiesneses objektivitāti gan sakarā ar izskatāmo darba lietu, gan sakarā ar izskatīto civillietu kādā manā senākā prasībā, kuru arī bija skatījusi Lidija Pliča. Atstatoties, viņa bija uzskaitījusi arī pietiekamu skaitu atstatīšanās iemeslu: likumu par „Tiesu varu” 14.panta pirmo daļu, „Likumu par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.pantu un Civilprocesa likuma 229.pantu un 230.pantu.

LR tieslietu ministram Gaidim Bērziņam 2011.gada 28.decembra sūdzībā par Lidiju Pliču apšaubīju viņas „godprātību”, un lūdzu Gaidi Bērziņu noskaidrot, vai Lidija Pliča nav pārkāpusi likumu, vai viņa, atstatoties no lietas, nav melojusi, jo īstais Lidijas Pličas atstatīšanās iemesls bija manā diktofonā fiksētā tiesas sastāva sarunas par juridisku jautājumu problemātiku un risinājumiem, kas bija saistībā ar izskatāmo lietu - ar otru lietas dalībnieku SIA Rīgas satiksme pārstāvi Ervīnu Dakšu un arodbiedrības „LABA” pārstāvi Raimondu Gaili (kurš aktīvi pārstāvēja SIA Rīgas satiksmi), brīdī, kamēr mēs ar juridiskās palīdzības man piešķirto advokāti Inesi Nikuļcevu (prakse: Kaļku iela 7, Rīgā) bijām izgājuši no tiesas zāles četru minūšu pārtraukumā, bet tiesas sastāvs zāli nebija pametis.

Interesanti, ka tiesa šajā brīdī pārrunāja ar citiem dalībniekiem to pašu jautājumu, kuru mēs aiz durvīm pārrunājām ar advokāti Inesi Nikuļcevu, kaut gan iepriekš ne kādā tiesas sēdē, ne ar tiesu, ne ar SIA „Rīgas Satiksme”, ne Raimondu Gaili par šo jautājumu nebijām runājuši.

2012.gada 21.decembrī Jums biju lūdzis, pārbaudīt vai Laumas Volbergas, (Līgas Blūmiņas un Gvido Ungura) sēdes protokols ir viltots un - ja ir, tad sodīt viņu, jo biju pārliecināts, ka viņas 2012.gada 21.jūnija spriedums (lieta Nr.C28444910; CA-1003/25; 2012) bija balstīts uz nepatiesiem apgalvojumiem, kuri gūti no 2012.gada 13.jūnija tiesas sēdes protokolā sagrozītiem faktu sagrozījumiem. Tādēļ uzskatu, ka tiesnesei Laumai Volbergai bija jāatstatās no lietas.

Neatstatoties, pretstatā tiesneses Lidijas Pličas „atklāsmei”, Laumai Volbergai pietrūka godprātības un saprašanas, ka arī viņa pārkāpa tiesneses Lidijas Pličas iepriekš piesauktās pašaustīšanās pārkāptās

„Uzticība un personiskais godīgums”. Tajā teikts: „Advokāta personiskā cieņa, godīgums un taisnīgums ir tradicionāls advokāta profesijas nosacījums, kas ir obligāts priekšnoteikums attiecībām, kuras balstās uz uzticēšanos.”

Ir aizdomas par - Lidijas Pličas atstatījuma iemeslā minētajā motīvā piesauktā mana neuzticēšanās, informācijas, jo, kad uzzināju, ka apelācijas lietu izskatīs šī tiesnese, par savām šaubām biju izteicies Inesei Nikuļcevai, ka: kaut kur elektroniskajā masu saziņas līdzeklī biju saskatījis daudz negatīva par Lidiju Pliču.

Paskatos, ko saka Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksa 1.3.punkts „Konfidencialitāte”, kam arī ir savs kārtējais sakāmais: „Advokāts nedrīkst izpaust to, kas viņam kļuvis zināms, sniedzot juridisku palīdzību, pat tad, ja viņš ir pārstājis būt klienta padomdevējs un neved tā lietas. Šis pienākums attiecas arī uz advokātu palīgiem un personālu.” Viela pārdomām.



I Palīdzības administrācija 26.maijā, man bija piešķīrusi vēl otru palīdzību lietā pret SIA”Rīgas satiksme” par disciplinārsoda atcelšanu, kurā arī man juridisko palīdzību sniedz Inese Nikuļceva, pārstāvot mani 21.martā, 7.jūnijā, 25.augustā, 8.,21.septembrī un 5.oktobrī, kuru rajona tiesnese Maruta Šalta noraidīja, ko atkal pārsūdzējām apelācijas kārtībā (nozīmēta uz 19.decembri apgabaltiesā).

Tādēļ,

ka lietas labvēlīgam iznākumam, mums ir nepieciešamas papildus konsultācijas laiks, jo, pēc augstāk aprakstītā scenārija, secināms, ka divas piešķirtās valsts apmaksātās konsultāciju stundas ir nepietiekošas, lai advokāte varētu kvalitatīvi iepazītos ar lietas materiālu, paaugstinātu advokātes uzticēšanās līmeni, attiecībās starp klientu un zvērinātu advokātu, kas pamatotos savstarpējā uzticībā un izpratnē, bez kā zvērinātam advokātam nav iespējams veikt efektīvu klienta interešu pārstāvību tiesā, jo savstarpēju izpratni panākt būtu iespējams, ja mēs biežāk un pamatīgāk nodotos komunikācijai, kas, acīm redzot, mums pietrūka,

lūdzu palīdzības administrāciju piešķirt vairāk par divām stundām valsts apmaksātas konsultācijas stundas lietā par disciplinārsoda atcelšanu.



II Vēl man ar Inesi Nikuļcevu vajadzētu apspriest par procesuālo dokumentu noformēšanu lietās par:



1. Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesneses Maritas Šaltas tiesas sēdes protokola viltošanu par nepatiesu pierādījumu radīšanu, kas tiek kvalificēta kā pierādījumu viltošana un saukšanai pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 289.panta (pierādījumu viltošana;

2. Rīgas Apgabaltiesas tiesneses Lidija Pličas disciplinārlietas ierosināšanu, sakarā ar tiesnešu Ētikas kodeksa 3.kanona pārkāpšanu;

3. Augstākās tiesas tiesneša Ivara Bičkoviča disciplinārlietas ierosināšanu, izmantojot Tiesnešu disciplinārās atbildības likumu, jo, pat pēc atkārtotām manām sūdzībām, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pēc būtības man nav sniedzis nevienu atbildi, un nav centies (vadoties pēc man sniegtās informācijas) izskatīt manās sūdzībās minēto tiesnešu pārkāpumus, un sastādīt pretenziju par LR Satversmes 89., 91. un 104.panta noteikto manu tiesību pārkāpumu;

4. iespējams, nenonākot līdz dokumentu formēšanai, advokāta Ētikas kodeksa pārkāpuma fakta konstatācijā, sakarā ar advokāta neuzticību,



kur arī lūdzu nozīmēt pietiekamu valsts apmaksātas konsultācijas stundas procesuālo dokumentu noformēšanai.



Pielikumā:

1. piezīmes pie protokola, 3lp.;

2. Cienītais Neo! 17.11.2011. 22:15. Tehnoloģijas turpinājums:

http://www.pietiek.com/raksti/par_neo_lietu/kome tari

3. Es neesmu agresīvs, bet es informēju, 16.11.2011 14:37; 16.11.2011 14:37; 16.11.2011 14:38; 16.11.2011 14:39;

http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php? d=41758845&com=1&no=0&s=1

4. Tas notiek latviešu valodā; 17.11.2011 13:40; 17.11.2011 13:42; 17.1

3)punkts soda tiesnesi par Ētikas kodeksa pārkāpšanu, kura 3.kanonā teikts: tiesnesis nedrīkst pieļaut ex parte sarunas par iesāktu vai ierosinātu procesu bez pušu klātbūtnes, kuru tiesnese Lidija Pliča (manā saprašanā) patiesībā bija pārkāpusi?



Man interesanta un neierasta bija vēlākā Ineses Nikļcevas rīcība, kas izpaudās tādējādi, ka Inese Nikuļceva pārstāja ar mani kontaktēties. Neatbildēja uz maniem zvaniem.

Bija tomēr jātiekas. Tuvojās arī nozīmētā tiesas sēde.

Komisks gadījums bija reiz – kad pie viņas biroja durvīm Kaļķu ielā 7, ceturtajā stāvā (gan neaicināts) nostāvēju pie aizslēgtām durvīm kādu stundu, pārliecībā, ka taču izdosies sagaidīt viņu nākam.

Zināju, ka Inese Nikuļceva aizņemta persona.

Varbūt kādā tiesas sēdē, varbūt kādā pilsētas sastrēgumā. Tādēļ nav vēl ieradusies. Nolēmu pacietīgi pagaidīt, cerībā, ka sagaidīšu atnākam. Šķita, ka birojā neviena nav. Klusums. Kādu reizi vēl pazvanīju pa telefonu. Neatbild. Droši, ka aizņemta!

Pēc kāda brītiņa aiz durvīm skanēja pieklusināti soļi. Durvis pēkšņi atvērās - tik strauji, ka likās, ka gaisa vilnis mani ieraus iekšā, kaut gan nemaz tik tuvu pie tām neatrados. Rādījās, ka abi bijām pārsteigti. Varbūt arī nobijušies. Visvairāk jau es.

Teicu: –Labdien, atvainojos. Domāju, ka neesat. Nevaru Jūs sazvanīt. Vajadzētu pārrunāt radušos situāciju ar to tiesu.-

Nikuļcevas kundze attrauca: -Mums nekas nav runājams un ar Jums vairs nerunāšu-

Jautāju: -Kāpēc?-

Nikuļceva: –Ja klients izsaka savu neuzticību advokātam, tad sadarbība nav iespējama-

Teicu: -Publiskā telpā to vēl nevienam nebiju paudis, bet to, ka Jūs tiksiet kontrolēta, es jau mūsu pirmajā tikšanās reizē Jums teicu.-

(Tāda runa mums bija 1.aprīlī. Pie teiktā atvainodamies teicu, ka; -Parasti neuzticos tam, kas tiek dots par velti, piebilzdams: -Ja Jūs jūtaties apvainota, tad atvainojos, jo tas man dod pārliecību, ka tas uz Jums neattiecas.)

Gaiteņa sarunā vēl Iese Nikuļceva izteicās: –Man arī par liekām konsultācijām neko nemaksā.-

Tā aprunājoties, mēs aizgājām katrs uz savu pusi – viņa noskrēja pa trepēm, es iegāju tualetē.



Jau izejot no Kaļķu ielas 7. mājas man palika baisi. Skats tāds, ka mani varētu vainot pat par uzmākšanos. Tādēļ 4.novembrī rakstiski griezos palīdzības administrācijā ar jautājumu: -Kas notiek?-, kuru lūdzu nosūtīt arī Inesei Nikuļcevai.

Latvijas zvērinātu advokātu kolēģijas, zvērinātu advokātu biroja „Eiropas tiesību biroja” advokāte Inese Nikuļceva 16.novembrī savā paskaidrojuma rakstā - par Juridiskās palīdzības sniegšanu (mans vārds), starp visu citu raksta, ka: „...attiecības starp klientu un zvērinātu advokātu pamatojas savstarpējā uzticībā un izpratnē, pretējā gadījumā zvērinātam advokātam nav iespējams veikt efektīvu klienta interešu pārstāvību tiesā. Savukārt (mans vārds) diemžēl ir demonstrējis neuzticēšanos man, turklāt savstarpēju izpratni panākt nav iespējams...”.

Apbrīnojama līdzība ar Lidijas Pličas – arī atstatīšanās iemeslā minēto izteikto neuzticību man. Abu personu izteikumi kā dvīņu māsām. Arī manis apvainošana, ka mana neuzticēšanās ir viņas aizvainojušas, līdzīga. Vai kāda sagadīšanās?

Šķiet, ka nav sagadīšanās, jo abas šīs amatpersonas tikās vienā tiesas zālē un ir identificējamas, iespējams, vēl vienā pārkāpumā. Diktofonā ierakstītā saruna liecina par to, ka tiesas sastāvs, nepametot tiesas zāli, turpinot sarunāties ar otru lietas dalībnieku, pārrunāja tieši to pašu jautājumu par kuru mēs pārrunājām aiz durvīm ar Inesi Nikuļcevu, kaut gan procesa laikā iepriekš par to netika runāts, jo par to iepriekšējās konsultācijās bijām norunājuši, ka par šo jautājumu tiesā runāt neinicēsim.

Gribu un pārliecinos, ko šajā sakarā saka Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksa 1.2.punkts „U

Latvijas republikas tieslietu ministrijas juridiskās palīdzības administrācijas (turpmāk – palīdzības administrācija) direktorei Irinai Ļitvinovai,

Brīvības gatvē 214, LV-1036,

[..]



iesniegums.



SERIĀLS. VI DAĻA. Saistībā ar to, ka 2010.gada 12.novembrī SIA”Rīgas satiksme” man uzteica darba līgumu, un mani ienākumi tika pārtraukti, kur sekojoši – 2011.gada 8.martā mani Rīgas Domes Rīgas sociālais dienests izsniedza Izziņu, kurā teikts, ka man konstatēts trūcīgas personas statuss (ko nosaka ministru kabinets), kas bija par iemeslu tam, ka griezos Jūsu vadītajā palīdzības administrācijā pēc juridiskas palīdzības, kuru Jūs man atvēlējāt ar 2011.gada 24.marta lēmumu un no Latvijas zvērinātu advokātu kolēģijas, zvērinātu advokātu biroja „Eiropas tiesību biroja” man piešķīrāt advokāti Inesi Nikuļcevu, kurai bija jāsniedz manā labā valsts nodrošinātu juridisko palīdzību ar pārstāvību tiesā 40 stundu apjomā, divu procesuālo dokumentu sastādīšanu un divu stundu apjomā juridisko konsultāciju civillietā par darba devēja līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un atjaunošanu darbā, jo uzskatīju un joprojām uzskatu, ka SIA uzteikums bija nepamatots un nelikumīgs.

Inese Nikuļceva mani pārstāvēja - 8.marta, 7.,19.aprīļa (Rīgas Kurzemes rajona tiesā tiesneses Marutas Šaltas vadībā), 29.augusta, 26. un 28.septembra (Rīgas apgabaltiesas tiesnese Lidijas Pliča) tiesas sēdēs (28.septembrī sēde tika pārtraukta un turpinājums tika nozīmēts uz 2.novembri) deviņu stundu apmērā, un, minētā procesa ietvaros sastādīja vienu procesuālo dokumentu.

Pēkšņi, 19.oktobrī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Lidija Pliča pati sevi atstādināja no minētās civillietas izskatīšanas, par ko man 20.oktobrī Inese Nikuļceva paziņoja elektroniskā tīkla pastā.

Man protams, ka Lidija Pliča sevi atstādināja no lietvedības, liels gan pārsteigums nebija, jo, 3.oktobrī saņemtajā tiesas sēdes protokolā par 26.un 28.septembrī notikušajām tiesas sēdēm, saskatīju viltojumu. Par šo un 28.septembrī izdarīto tiesas procesuālo pārkāpumu, kad tiesas pasludinātā četru minūšu pārtraukuma laikā, kamēr es ar Inesi Nikuļcevu bijām izgājuši no tiesas zāles, lai pārrunātu jautājumu saistībā ar izskatāmo lietu, tiesas sastāvs nepametot tiesas zāli, turpināja sarunāties ar otru lietas dalībnieku par juridisku jautājumu problemātiku un risinājumiem, kas bija saistībā ar izskatāmo lietu, ko tiesai atklāju 6.oktobra (pielikumā 1.,3lp.) piezīmēs pie protokola.



Pēc šādas apgabaltiesas tiesneses Lidijas Pličas rīcības un diktofonā noklausītā procesa skaņas ieraksta dotās informācijas, laikā no 21.oktobra līdz 3.novembrim, centos sazināties ar Inesi Nikuļcevu, jo man šajā sakarā bija radušies advokātei virkne jautājumi. Lūk daži no tiem:

o Vai tiesnese Lidijas Pliča, atstatīšanās skaidrojumā minētā manu neuzticība pret tiesnesi, ka es: ārpus tiesas sēdes vairakkārt esot izteicis šaubas par tiesneses objektivitāti gan sakarā ar izskatāmo lietu, gan sakarā ar izskatīto civillietu kādā manā senākā prasībā, kuru arī skatīja Lidija Pliča, ir uzskaitījusi pietiekamu skaitu, atstatināšanās iemesla piesegam, likumus (par „Tiesu varu” 14.panta pirmo daļu, „Likumu par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.pantu un Civilprocesa likuma 229.pantu un 230.pantu), ja nenosaukts paliek „Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma”, 1. panta (Pamats tiesneša saukšanai pie disciplinārās atbildības), (1)daļas (Tiesnesi var saukt pie disciplinārās atbildības par), 3)punkts (necienīgu rīcību vai tiesnešu ētikas kodeksa normu rupju pārkāpumu), un - kāpēc tieši šo pēdējo likumu Lidija Pliča nepiemin? Vai ne tāpēc, ka Lidijas Pličas inscenētā atstatināšanās nav pieminēta “Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” kā sodāma darbība, toties šī paša likuma 1.p., (1)d.,

Toties Inese Ņikuļceva ir skaista kā sieviete.

Domājams, ka Inese Ņikuļceva nav visai augsti vērtējama kā jurists (ja vispār ir juriste), ja pēc pieciem gadiem atbildīgā amatā tas ir viss, ko spēj uzrakstīt. Tieši nenormālā Administratīvā procesa vairākkārtēja grozīšana ir Ineses Ņikuļcevas tieša atbildība. Varbūt pēc šī raksta var pieņemt drosmīgu un pareizu lēmumu - aiziet no valsts civildienesta?

Raksts ir interesants un tiešām veicina pārdomas. Tomēr saskatīju arī zināmu pretrunu - diez vai tas pats "vienkāršais iedzīvotājs", kurš ir apjucis grozījumu jūklī, būs spējīgs savu tiesību noskaidrošanā veikt analoģijas slēdzienu, slēdzienu par apjomu u.c. juridiskās meotdes paņēmienus, ko arī juristi apgūst augstskolās un arī tad liela daļa no viņiem tos neprot pielietot. Paturot prātā atvērtas tiesību sistēmas jēdzienu, es tomēr teiktu, ka vienkāršajam iedzīvotājam saprotamākas un "pieejamākas" ir rakstītās tiesības.

Piekrītu autorei par terminoloģiju - terminoloģijai vai normatīvajā aktā minētu citu normatīvo aktu nosaukuma maiņai nevajadzētu būt par iemeslu likuma grozīšanai.