ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

3. Jūnijs 2008 /Nr.21 (526)

Tiesneša objektivitāte:
Senāta prakse un likuma prasības
Mg.iur.
Jānis Rozenbergs
LU Juridiskās fakultātes doktorants,
zvērināts advokāts birojā "Rode un partneri" 

2008. gada 19. maijā Rīgas apgabaltiesā tā dēvētajā digitālās TV krimināllietā vairāki aizstāvji pieteica noraidījumu tiesas priekšsēdētājai, pamatojot šo noraidījumu ar Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 52. panta ceturtās daļas 1. punktu, kas noteic, ka lietas izskatīšanā tiesā nedrīkst piedalīties tiesnesis, kurš ir piedalījies šajā kriminālprocesā jebkādā statusā. Tiesas sastāvs pieteikto noraidījumu uzskatīja par pamatotu un lēma par sastāva priekšsēdētājai pieteiktā noraidījuma pieņemšanu.

Kopš tā laika dažādos plašsaziņas līdzekļos jautājums par pieteiktā noraidījuma pamatotību ir visai plaši iztirzāts. Savu viedokli gan par šo konkrēto gadījumu, gan arī par KPL 52. panta ceturtās daļas 1. punkta piemērojamību vispār pauda vairāki krimināltiesību speciālisti. Ja var ticēt plašsaziņas līdzekļu objektivitātei, jāsecina, ka juristu vidū valdošais viedoklis ir tāds, ka pieteikto noraidījumu tiesas sastāvs ir pieņēmis nepamatoti, nepareizi interpretējot minēto KPL normu. Prokuratūra saistībā ar pieņemto noraidījumu ir pat griezusies pie Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājas, lūdzot izvērtēt nepieciešamību ierosināt disciplinārlietu pret tiesnesi, kura pieņēmusi aizstāvju pieteikto noraidījumu. Prokuratūras viedoklis par pieņemtā noraidījuma nepamatotību bija balstīts uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2006. gada 27. aprīlī pieņemto un publicēto (www.at.gov.lv) tēzi: "Ja tiesnesis lēmis par drošības līdzekļa piemērošanu laikā, kad bija spēkā Latvijas Kriminālprocesa kodekss, uz viņu nevar attiecināt Kriminālprocesa likuma aizliegumu, kas paredzēts Kriminālprocesa likuma 52. panta ceturtās daļas 1. punktā" (Senāta Krimināllietu departamenta 2006. gada 27. aprīļa lēmums lietā SKK-268/2006). Līdzīgi Augstākās tiesas Senāta senatori bija lēmuši 2008. gada 13. maijā (Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-267/08).1 Arī Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta pārstāvis ir paudis viedokli, ka tiesas sastāva priekšsēdētājai nebija pamata pieņemt pieteikto noraidījumu.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Inese Cinīte
Skaidrojumi. Viedokļi
Nekavējoties izpildāma administratīvā aresta atbilstība Satversmei
Raksta mērķis ir izpētīt normu atbilstību Satversmei un starptautiskajiem dokumentiem administratīvo pārkāpumu lietās, kad tiek piemērots administratīvais arests. Raksta autore pievēršas strīdīgajam jautājumam (ietverts ...
1 komentāri
Mare Merimā
Citu pieredze
Civilprocesa attīstība Igaunijas Republikā
Raksta autore Mare Merimā (Mare Merimaa) ir Tallinas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese kopš 1993. gada, kad Igaunijā tiesu reformas gaitā tika izveidotas apelācijas instances tiesas. Līdz tam kopš 1985. gada viņa ir ...
1 komentāri
Ilze Ciematniece
Skaidrojumi. Viedokļi
Laulāto mantisko attiecību regulējums Latvijā
Tiesību prakse
Manta vai citi ienākumi
Krimināllikuma 219. panta izpratnē
Krimināllikuma 219. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva papildu tiešais objekts ir valsts amatpersonu darbības mantiskajā sfērā atklātuma apdraudējums, un tas izriet no šā panta daļas dispozīcijas ...
Īsziņas
Bičevskis pāriet uz citu ministriju
AUTORU KATALOGS